Krievu karaspēks Šeremetjeva vadībā turpina ieņemt aplenktās Rīgas priekšpilsētas.
Rīgas aplenkums Lielā Ziemeļu kara laikā ilga 8 mēnešus no 1709.gada 3.novembra līdz 1710.gada 3.jūlijam
***
Karš pret krieviem bija ildzis jau teju 10 gadus.
Grāfs Šeremetjevs, kurš par veiksmīgo kara iznākumu bija saņēmis zemes Vidzemā, pat kādā no vēstulēm Pēterim lūdzis atļaut viņam atteikties no tajā laikā pieņemtās zemnieku aplaupīšanas un pārtikas kontribūcijām, jo saimniecības pēc kara bijušas tik izpostītas, ka "nav ko paņemt".
Tas gan bija tikai likumsakarīgi, jo par kādreiz bagāto Livoniju jau kara sākumā (1702. gada beigās) šis pats grāfs Šeremetjevs vēstulē caram Pēterim rakstīja:
"Varenais Dievs un vissvētā dievmāte ir Tavu vēlēšanos piepildījusi. Ienaidnieka zemē vairs nav, ko postīt. No Pleskavas līdz Tērbatai, lejup pa Veļikajas upi, gar Peipusa ezera krastiem līdz Narvas upes grīvai, ap Tērbatu, aiz Tērbatas [..] Laiuses līdz Rēvelei, 50 verstis pret Rakveri un tālāk no Tērbatas uz augšu pa Mētraines upi līdz Vircezeram, pret Helmi un Karksi, un aiz Karksi līdz 38 verstīm pret Pērnavu, un no Rīgas līdz Valkai: viss ir nopostīts, pilis ir uzspridzinātas. Nekas vairs nav saglabājies bez Pērnavas un Rēveles, un šur tur kāda muiža jūrmalā. Citādi viss starp Rēveli un Rīgu ir izravēts. Apdzīvotās vietas atrodamas tikai uz kartes. Kā klājies postīšanas laikā, zina stāstīt gūstekņi [..] Ko lai es iesāku ar laupījumu?"
Astoņus kara gadus vēlāk Vidzemē postījumi bija vēl lielāki, turklāt visam citam bija pievienojies mēris.
Rīga bija spiesta padoties.
