Alfrēda Kļaviņa klavieru darbnīca

Te kādreiz bijusi Alfrēda Kļaviņa klavieru darbnīca. Iespējams, ka ielas numerācija mainījusies, bet varbūt, ka nē.

Alfrēda Kļaviņa tēvs Juris iesāka būvēt savu pirmo pianīnu 1885.gadā, kā pirmais klavieru būvētājs latvietis. Jura dēls Alfrēds palīdz tēvam darbā no agras bērnības. Viņš beidz vispārējo izglītību Rigas Pētera reālskolā, pēc tam papildinās arodzināšanās Vācijā vairākās klavieru fabrikās.

1907.g. pārņem veikala vadību savās rokās, iekārtodams darbnīcu ar modernām mašīnām. Pasaules kara laikā visu tehnisko iekārtu, kā arī vērtīgākos uz lekškrieviju evakuētos materiālus pa daļām rekvizē gan kara intendantūra, gan lielinieki.

1920. gadā, atgriezies no Krievijas, Alfrēds Kļaviņš no jauna uzsāk darbu. Pie darba ierodas visi vecie klavieru būvētāji speciālisti, ar kuru palīdzību, pielietojot modernas tehniskās iekārtas, Kļaviņa instrumenti drīz vien atkal iekaro šejienes tirgu. Paplašinot darbību, firma iegūst savā īpašumā piemērotas telpas Zasulaukā, pie dzelzsceļa. Tagad fabrika nodarbina ap 40 strādniekus un izlaiž gandrīz ik dienas pa instrumentam. Visas daļas tiek pilnīgi šepat uz vietas pagatavotas. Galvenais dzelzs rāmis tiek liets šejienes dzelzs lietuvē, bet apstrādāts, saurbts un zeltīts tieši fabrikā ; skaņu galds (rezonanss) no sevišķi izmeklētiem un sagatavotiem galdiem tiek pēc ilggadējiem novērojumiem speciāli apstrādāts, lai klavieres pēc gadiem nezaudētu savu skaņu ; tiek vērptas resnas vairākkārt apvītas stīgas uz speciāli šim nolūkam konstruētas mašīnas. Kauc ēvelmašīnas, svelpj zāģi, sagatavodami ārējo ietērpu. Turpretim klaviatūru un mehāniku būves nodaļās darbs norit gausāk, jo sīkās daļiņas visas japiemēro viena otrai un rūpīgi jānoregulē, lai spēle būtu elastīga un visi taustiņi pilnīgi klausītu katrai pianist sajūtai, sākot no vismaigākā līdz visstiprākam piesitienam.

Pateicoties rūpīgam darbam un pieredzei klavieru būvē, firmas ražojumi ir godalgoti jau pirms kara: Starptautiskā izstādē Madridē ar 1.godalgu un Viskrievijas izstādē Rostovā ar 1.godalgu un pēckara Rīgas starptautiskā izstādē 1926. gadā ar 1.godalgu.