Apvienoto Nāciju Organizācija

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) ir starptautiska organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir veicināt un sekmēt sadarbību starp valstīm starptautiskajās tiesībās, drošības jautājumos, ekonomiskajā attīstībā, cilvēktiesību,demokrātijas un miera jautājumos. Par ANO priekšteci var uzskatīt Tautu Savienību.

Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenā mītne atrodas Ņujorkā, Amerikas Savienotajās Valstīs. ANO ir sešas oficiālās valodas: arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valoda. 2001. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija un tās toreizējais ģenerālsekretārs Kofi Annans saņēma Nobela Miera prēmiju. 

Kopš 2007. gada ANO ģenerālsekretārs ir Pans Kimuns.

Izveide

ANO dibinātājvalstis (zilā), 1946.-1959. gadā uzņemtās valstis (tumši zilā), 1960.–1989. gadā uzņemtās valstis (zaļā), kopš 1990. gada uzņemtās valstis (tumši zaļā).

Otrā pasaules kara laikā 1942. gada 1. janvārī Apvienotā Karaliste, ASV, Ķīnas Republika, PSRS ("Lielais četrinieks"), 9 Centrālamerikas un Karību reģiona valstis, 5Britu Sadraudzības valstis un 8 okupēto valstu trimdas valdības parakstīja pret Ass valstīm vērstu Apvienoto Nāciju deklarāciju, kurai kara gaitā pievienojās lielākā daļa citu valstu valdību. Otrā pasaules kara beigās 1945. gada 26. jūnijā oficiāli tika nodibināta Apvienoto Nāciju Organizācija, kurā dibināšanas brīdī bija 51 dalībvalsts.

Bijušās Ass valstis un to sabiedrotos ANO uzņēma vēlāk. Afganistānu, Taizemi un Zviedriju uzņēma 1946. gadā, Albāniju, Austriju, Bulgāriju, Itāliju, Rumāniju, Somiju, Ungāriju, kā arī Īriju, Portugāli, Spāniju un Nepālu uzņēma 1955. gadā, Japānu 1956. gadā, bet VDR un VFR tikai 1973. gadā.

Igauniju, Latviju un Lietuvu ANO uzņēma 1991. gada 17. septembrī, bet Armēniju, Azerbaidžānu, Kazahstānu, Kirgizstānu, Moldovu, Tadžikistānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu 1992. gada 2. martā. Baltkrievija un Ukraina bija ANO dibinātājvalstis kopš 1945. gada, bet Krievijas Federācija tika atzīta par PSRS tiesību pārmantotāju tūlīt pēc PSRS sabrukuma.

Dalībvalstis

Mūsdienās ANO apvieno 193 valstis, kā arī divas novērotājvalstis. Gandrīz visas pasaules valstis ir ANO dalībvalstis. Dalība ANO ir atvērta visām "mieru mīlošām valstīm", kas piekrīt ANO Statūtunosacījumiem. ANO Ģenerālā Asambleja apstiprina valsts uzņemšanu Apvienoto Nāciju Organizācijā pēc Drošības Padomes ieteikuma.

Galvenās institūcijas

Apvienoto Nāciju Organizāciju veido sešas galvenās institūcijas:

• ANO Ģenerālā asambleja;
• Apvienoto Nāciju Drošības padome;
• ANO Ekonomisko un sociālo lietu padome;
• ANO sekretariāts;
• Starptautiskā tiesa;
• ANO Aizbildnības padome (pašlaik neaktīva).

Šobrīd ANO tiek pamatoti kritizēta savas lēnīgās un neefektīvās darbības dēļ starptautisku konfliktu atrisināšanā un situācijas noregulēšanā, par ārkārtīgo birokratizēšanos, uzpūstajiem štatiem, milzīgo budžetu un bieži nelietderīgo naudas tērēšanu, par finanšu un darbības skandāliem, kas saistīti ar atsevišķu ANO vadītāju personīgām vai ģimenes interesēm. ANO bieži tiek kritizēta, kā ASV politisko vēlmju reproduktors.

No ANO tribīnes ir uzstājušies visi Latvijas Republikas prezidenti - Guntis Ulmanis, Vaira Vīķe-Freiberga, Valdis Zatlers un Raimonds Vējonis.