Dricānu baznīca

Dricānu Svētā Sīmaņa un Svētā Jūdas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Rēzeknes novada Dricānu pagasta Dricānos. Baznīca ir valsts kultūras piemineklis. ŠĪ baznīca, ka daudzas citas Latvijā, ir ne tikai garīgais centrs, bet kultūras piemineklis, kuru vērt apskatīt ne tikai tūristiem no ārvalstīm, bet zināt arī pašiem, apceļojot un iepazīstot Latviju.

No Rīgas uz Dricāniem var braukt gab caur Jēkebpili un Režekni, gan caur Smilteni un Gulbeni. Pēdējo maršrutu piedāvā arī Googles karte. Attālums no Rīgas apmēram 250 km un ceļā jārēķinās pavadīt aptuveni 3 ar pusi stundas.

Vēsture

Pirmā Dricānu katoļu baznīca šeit tika uzcelta 1779. gadā. Tā bija koka baznīca, kas nokalpoja 80 gadus. Pašreizējā mūra baznīca tika uzcelta 1859. gadā par baroneses Katrīnas Uljanovskas līdzekļiem. Baznīcu ar Mogiļevas metropolīta atļauju konsekrēja vietējais prāvestsK. Tarvids 1859. gada oktobrī,veltot apustuļu Sīmaņa un Jūdasa godam.

Draudze

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Pašlaik draudzi apkalpo prāvests Māris Laureckis.[3] Draudzei ir deviņas kapsētas. Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Jaunavas Marijas parādīšanās Lurdā, Baznīcas iesvētīšanas svētki, Vasarsvētku pirmā diena, Svēto Apustuļu Sīmaņa un Jūdas svētki.

Tehniska informācija

Dricānu baznīca ir 24 metrus gara 12 metrus plata un 8 metrus augsta viennavas celtne ar cementa flīžu grīdu. Apkārt baznīcai ir mūra žogs.

Arhitektūra

Baznīca celta romāņu stilā ar diviem torņiem.

Interjers

Baznīcā atrodas lietošanas kārtībā fisharmonijs. Saglabājušies divi 19. gadsimta kokgriezumakrucifiksi un feretrons ar gleznojumu uz skārda. Apskatāmi ir trīs altāri ar bagātīgiem kokgriezumiem gotikas stilā. Centrālajā altārī ievietotas koka skulptūras-ciļņi "Kristus", "Svētie Pēteris un Pāvils", labajā Svētā Gara altārī atrodas 19. gadsimta kokā griezta glezna, kas attēlo Svētā Gara atnākšanu Vasarsvētkos virs apustuļiem, tā abos sānos ir kokā grieztas Svētā Franciska un Svētās Klāras skulptūras, bet kreisā altāra vidū ir Jaunavas Marijas tēls, sānos Svētā Antona un Svētās Terēzes tēli. Līdzās altāriem atrodas 19. gadsimta apaļskulptūras, kurās attēloti apustuļi Sīmanis, Jūda Tadejs, Jānis Nepomuks un Svētais Jāzeps. Redzama Sīmaņa-Jūdas glezna, kuru vārdā nosaukta baznīca.