Jonišķu Svētās Jaunavas Marijas debesu Romas katoļu baznīca

Arhitektūra

Baznīca ir vēsturiska, ar vienu torni, zāli, 3 jomiem. 
Joms ir izstiepta telpa, interjera daļa (bazilikas veida celtnēs), kas ar kolonnu rindu vai arkādi no vienas vai no abām pusēm ir nodalīta no blakus esošiem jomiem. Bazilikās centrālais joms parasti ir augstāks par sānu jomiem. Baznīcu garenbūves celtnes bez sānu jomiem mēdz saukt par vienjoma celtnēm, kur galvenā telpa tiek uzskatīta par jomu.

Ēkas tilpuma telpiskā kompozīcija ar latīņu krusta plānu. Baznīcas žogs ir mūrēts.

Baznīcai ir augsts tornis priekšpusē, transepts, piecu sienu apsīda un kupols centrā. Torņa siluets ir baroka, ar sarežģītas formas ķiveri un laternu. Priekšējais portāls ir klasisks ar pusloku arku, divām kolonnām, antablementu un trīsstūrveida frontonu. Baznīcas sienas ir pastiprinātas ar pakāpieniem kontrforsiem ar volūtām. Dažādu formu neobaroka dubultlogi ir dekorēti ar dažādām aplodēm, bet plašo antabletūru rotā dentils un joniki. Skulptūras, kas rotā baznīcas fasādes, veidojis tēlnieks Vincentas Jakševičius (1873-1936).

Baznīcas interjers ir grezns un grandiozs. Dominē tradicionālo ainu skiču gleznojums ar ļoti spilgtām un sentimentāli kontrastējošām krāsām. Baznīcas darbi, izņemot altārgleznas, ir vienotā eklektiskā stilā, kas raksturīgs tā laika Lietuvas mākslai. Lielākoties to autori ir Lietuvā dzīvojuši dekoratori. Daudzfigūru tradicionālās kompozīcijas uz griestiem un sienām līdz 1909. gadam. gleznojis Kazimieras Valčiukevičius no Šauļiem.

Nišās novietotas neobaroka svēto skulptūras. Iekšpusē atrodas 7 ķieģeļu neobaroka altāri (uzstādīti ap 1905. gadu). Presbiterijas dziļumā atrodas lielais altāris, kura izliektās malas klāj sakristejas sienas. Šī forma ir ņemta no baroka altāriem. Skulptūras, kas rotā altāri, tika atvestas no Austrijas un Parīzes. Mensa ir krūšu formas, tās stūrus rotā Toskānas kolonnas. Mensas vidū tiek uzcelts tabernakuls tempļa formā. Tās augšdaļā ir iestrādāta jēra skulptūra, kas ir Kristus un Viņa Izpirkšanas simbols. Retabula nišās komponētas profesionāli izgatavotas figūras: detalizētas, naturālistiskas, tradicionāli komponētas no ikonogrāfiskā viedokļa. Sānos iestrādātas svēto sieviešu skulptūras, virs entablatūras Sv. Gregorijs, Sv. Hieronīms, Sv. Ambrozijs, Sv. Augustīna statujas. Skulptūrām ir daudz līdzīgu māksliniecisko formu, tāpēc tās var atliet viens amatnieks. Strandmena darinātā kancele ir ķieģeļu, sešstūraina, ar sarežģītām formām. Tam ir eklektisks stils, kas bagātīgi papildināts ar dekoratīvām detaļām.

Baznīcas centrālajā asī uzstādītas interjeram pieskaņotas ērģeles. Tās tika pārvietotas no vecās Jonišķu baznīcas un 1796. g iekārtojis meistars Hermanis. Ap 1905. gadu instrumentu pilnveidoja meistars Krestings. Visticamāk, ka ērģeļu prospektu veidojis Brahmanis. Ērģelēs dominē neoklasicismam raksturīgas taisnas vertikālas un horizontālas līnijas. Instruments ir uzstādīts uz augsta cokola. Ērģeļu galveno daļu veido divi torņi un trīs lauki.

Kapsētas daļā aiz baznīcas apglabāti 19.-20.gs. Priesteri, kas kalpoja Jonišķu baznīcā. Šeit tika pārapbedīts arī Dieva kalps Pauļus Racevičus (1908–1941). Baznīcas kapsēta kopš 1993. gada. reģistrēta Kultūras vērtību reģistrā.