Lielbornes muižas centrs

Lielbornes muiža

Saglabājušās ts. Jaunā un Vecā pilis un saimniecības ēkas.

Muižas pagalmā ved ceļš caur divām ēkām. Viena no tām ir jau minētā «vecā pils», otra - no laukakmeņiem un sarkanajiem ķieģeļiem celta saimniecības ēka. Tās garenfasādē nojaušama aizmūrēta arkāde, bet gala fasādi rotā plastiski izveidota dzega. No pārējām muižas saimniecības ēkām jāmin laukakmeņumūra kūts un tai paralēli stāvošā līdzīgas funkcijas ēka. Muižas īpašnieks 1892. gadā bija A. Vulfiuss, 1900. gadā - R. fon Freitāgs- Loringhovens, bet 1912. gadā - F. Sellins. Kā redzams, gadsimtu mijā īpašnieki bieži mainījušies.

Lielbornes muižas skats redzams V. Z. Stafenhāgena gravīru albumā.Tajā attēlotā kungu māja sastāv no trīs daļām - vecās pils, savienojošās daļas un jaunās pils. Vecā pils varētu būt 18. gs. celtne. Tā ir divstāvu, segta ar stāvu divslīpju jumtu. Fasādē redzami pilastri. Savienojošā daļa ir vienstāva. Tai seko 19. gs. pirmajā pusē celta ēka klasicisma stilā.

Nama centru izceļ rizalīts ar trīsstūra frontonu un balkonu virs lieveņa. Ēkas priekšā ielokā vijas ceļš. Tā mala nožogota ar sētiņu, bet attālāk izveidots skatu laukums, jo no augstā pakalna, uz kura atradās muižas centrs, pavērās skaists skats uz apkārtnes siliem, laukiem, zemnieku mājām un Daugavu.

Dīķis, kas redzams V. Z. Stafenhāgena zīmējumā un bija jauka vizināšanās vieta ar laivām, tagad gandrīz ir izžuvis. Arī par ūdensdzirnavu izskatu minētais zīmējums ir labs izziņas avots, jo no tām palikušas tikai drupas. V. Z. Stafenhāgena darba paskaidrojumā par dzirnavām teikts «Lietuvas pierobežā no kāda ezera cēlusies upīte plūst šeit gravā un ar augstu kritumu darbina lejāk redzamās dzirnavas.»

Dzirnavas darbojās līdz 20. gs. 60. gadiem, un 1971. gadā redzama labi saglabājusies ēka izkoptā, ainaviski fantastiskā vidē. Šodien (2000. gadā) te uzturoties, liekas, ka Dievs novērsies no šīs jaukās vietas (2024.gadā jaunā pils ir rekonstruēta un pieņem viesus, piezīme, A. Brūvelis).

Lielbornes jaukumu savās ceļojumu piezīmēs atzīmē arī G. Heine.

«Kungu māja ir gaumīgi izveidota un atrodas paugurainā apvidū parka vidū. Tajā glabājas greznas mēbeles ar antikvāru vērtību.»

Lielbornes muižas kungu mājas jaunākā daļa pārbūvēta 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Tā ir raksturīgs vasarnīcu stila piemineklis Augšzemē.
Muiža no 1896. gada piederēja baronu Freitāgu fon Loringhovenu ģimenei, kura acīmredzot ir pārbūves īstenotāja. Jaunceltā ēka ir visai parasta mūra celtne. Taču dekoratīvi izstrādātās lieveņa koka konstrukcijas un apdares detaļas rada savdabīgu māksliniecisko iespaidu. Pārbūves rezultāta āka tika krietni palielināta. lekštelpas saglabājušas koka kāpnes ar virpotien balustriem, bet pie ieejas granīta postamenti vāzēm vai augiem.

(J. Zilgalvis)

***

Pēc SIA Lursoft IT datiem Jaunā pils (bet ne pārējās ēkas, arī ne vecā pils) un parks pieder SIA Born