Ludzas evaņģēliski luteriskā baznīca

Luterāņu baznīca Ludzā minēta jau 1599. gadā. No 1864. līdz 1866. gadam tika uzcelta jauna baznīca. Zemi dievnama celtniecībai dāvināja vācietis Bekers. Taču uzreiz pēc uzcelšanas dievnams lielajā pilsētas ugunsgrēkā gāja bojā. 1872. gadā tās vietā tika uzcelta cita ķieģeļu mūra baznīca bez torņa. Galvenie baznīcas celtniecības organizatori bijuši Vogts un Franopoles muižas īpašnieks Kreics. Ap 1885. gadu baznīcā tika ierīkotas Eilenburgā gatavotās ērģeles. LSPR laikā 1919. gadā dievnamu izdemolēja, altāri un solus sadedzināja. Pēc Latgales atbrīvošanas baznīcu atjaunoja, 1924. gada 14. septembrī to iesvētīja luterāņu bīskaps Kārlis Irbe. 1931. gadā pēc arhitekta B. Leilanda projekta būvuzņēmējs A. Kažoks baznīcai uzbūvēja torni un veica tās kapitālo remontu. Šajā gadā veica arī ērģeļu remonts. 1932. gadā baznīcas draudzes telpai ieklāja skārda jumtu. 1935. gada 20. oktobrī iesvētīja jauno baznīcas zvanu. To izlēja J. Švenns, 193 kg smagais zvans izmaksāja 1210 latus. Pēc Otrā pasaules kara 1947. gadā dievnamu atkal atsavināja un tur ierīkoja novadpētniecības muzeju. 1957. gadā baznīcai noārdīja torni un ēkā ierīkoja sporta zāli. 1992. gada 28. februārī Ludzas evaņģēliski luteriskā draudze atjaunoja savu darbību. 2001. gadā dievnamu atdeva draudzei. 2003. gada 19. aprīlī sākās atjaunošanas darbi. 2005. gada 9. janvāra vētrā tika bojāts baznīcas jumts, kas drīz atjaunots.