Pastāsti par vietu
lv

Mazzalves pagasts, Mūrmuižas kapi (Cielavu kapi)

Pievienot bildi!
Piesaistītie:
23apskatīt sarakstu
Tālrunis:
63933154
E-pasts:
[email protected]
Īpašnieks:
Neretas novada pašvaldība
Mērķis:
0907 Kapsētu teritorijas un ar tām saistīto ceremoniālo ēku un krematoriju apbūve
Politiskā teritorija:
Mazzalves pagasts
Platība:
1.60 ha
Kapa vietas, pieminekļi:
0

Platība 1.6 ha

Mūrmuižas kapi. Ievērības cienīgi ar to, ka šajos kapos apglabāts Polijas valsts bijušā prezidenta Komarovska sencis grāfs Pēteris Komarovskis. Kapi vienmēr saukti par Mūrmuižas, retāk - par Mūra kapiem.

1820. gadā Kurmenes muižas parkā grāfs Pēteris Komarovskis uzcēla koka māju, kurā ierīkoja kapelu. Tā skaitījās kā Skaistkalnes filiāle. Kapela bija veltīta sv. Pētera un Pāvila godam un to divas reizes apmeklēja bīskapi: pirmo reizi 1845. gadā bīskaps Civinskis, kurš toreiz izdalīja Iestiprināšanas sakramentu 1022 personām; otro reizi 1851.gadā bīskaps Volnovičs, kas Iestiprināšanas sakramentu izdalīja 448 personām.

1870. gadā grāfs Antons Komarovskis koka kapelu nojauca un tās vietā no ķieģeļiem un dolomītiem uzcēla tagadējo Kurmenes mūra baznīcu. Cik zināms, Komarovski cieta gan no 1905.gada revolūcijas, gan no Latvijas brīvvalsts, kura Komarovskiem atņēma Latvijas pilsonību. Neskatoties uz to, vietējie iedzīvotāji joprojām tur augstā cieņā grāfa piemiņu. Kurmenes apkaimes ļaudis pulcējas šajos kapos katra gada 29.jūnijā - Pēteros. Par godu bijušajam grāfam.

2015.gada 29. jūnijā, apustuļu Pētera un Pāvila svētkos, Kurmenes Sv. Pētera Romas katoļu baznīca svinēja 145 gadu jubileju. Uz svinībām bija ieradies Jelgavas bīskaps Edvards Pavlovskis, vairāki priesteri un arī Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis ar dēlu.

Šiem kapiem pēc Valsts Zemes dienesta datiem nezin kāpēc dots nosaukums - Cielavu kapi.

 

Vecumnieku novada mājas lapā vecumnieki.lv sniegta sekojoša informācija:

VĒSTURE

Sākotnēji Kurmenē ir bijusi 1820. gadā grāfa Pētera Komarovska celta koka kapela, kas bijusi veltīta Svēto Pētera un Pāvila godam un administratīvi atradusies Skaistkalnes baznīcas pakļautībā. Tāpēc šeit dievkalpojumus noturējuši Skaistkalnes priesteri. Kapela atradusies Kurmenes muižas parkā. Dievnamu divas reizes apmeklējuši bīskapi: 1845. gadā Civinskis un 1851. gadā Volnovičs, pēc kuru apmeklējumiem pie kapelas sienas tika pieliktas piemiņas plāksnes. Pašreizējo mūra baznīcu Svētā Pētera godam uzcēla grāfs Antons Komarovskis 1870. gadā vecās koka kapelas, ko nojauca, vietā. Baznīca sākotnēji celta kā Skaistkalnes baznīcas filiāle un bija paredzēta Komorovsku ģimenei un muižas ļaudīm. Pēc Kurmenes majorāta īpašnieka P.Komorovska ierosinājuma dievnams tika nodots draudzes vajadzībām 1919. gadā, kad tika nodibināta katoļu draudze.

Baznīca ir ķieģeļu un dolomīta akmeņu mūra celtne, celta klasicisma stilā. Tā ir 24,5 metrus gara, 18,5 metrus plata un 8 metrus augsta ēka ar dakstiņu jumtu un diviem vidēji augstiem ar skārdu segtiem torņiem, kuros ir vaļēji logi. Vienā no torņiem ir 16 pudus smags zvans. Starp torņiem virs zelmeņa uzstādīta koka Svētā Pētera skulptūra, ko 1930. gadā no ozola darinājis "Kraukļu purva" kokgriezējs Zālītis. No ārpuses ēka apmesta un krāsota. Ieejas durvis no gala un sakristejas. Dievnama abos sānos ir 10 logi, altāra pusē divi logi. Baznīcu ieskauj dārzs, ko noslēdz vienu metru biezs un pusotru metru augsts dolomīta akmeņu žogs ar dakstiņu jumtu.

Adrese: Kurmene, Kurmenes pagasts, Vecumnieku novads.

Mācītājs: Paulīniešu tēvs Jānis Vīlaks

Kontakti: tālr. 63933154, e-pasts [email protected]

Dievkalpojumi svētdienās un svētku dienās plkst.15:00

Kurmenes Romas katoļu draudze

Nav notikumu

Birkas