Nurmuižas centrs, pils

Tagadējā Nurmuižas (Nurmhusen, "Nurm-" lībiešu valodā nozīmē "lauks" ) pils celta 16.gs. otrajā pusē. Tiek izteikts pieņēmums, ka Nurmuižas pils varētu būt celta vecākas ordeņa vasaļa pilsvietā. Pils būvēta lauksaimniecības nolūkos. Nurmuiža, kā arī plaši apkārtnes īpašumi, līdz ekspropriācijai bija Nurmuižas Firksu dzimtas īpašums gandrīz četrus gadsimtus. Nurmuižas pils ir nocietināta ēka ar mazu iekšējo pagalmu, kas sastāv no galvenā taisnstūrveida divstāvu korpusa un pagarinātiem dienvidaustrumu fasādes spārniem.

Pārbūvēta 17.gs. beigās, 19.gs. trīsdesmitajos, astoņdesmitajos gados un 1909.- 1912. gadā pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta. Bokslafa rekonstrukcijā saglabājies ap logailu apmalēm, sandrikiem un stūru rustiem sgrafito tehnikā veidots manierisma stila dekors. Pēdējā pārbūvē pils ieguva arī vairākas neoklasicisma garā stilizētas telpas, sākot ar vestibilu un kāpņu telpu un beidzot ar vairākām plašām parādes telpām. 2. stāvā saglabājušās pils reprezentācijas telpas - ēdamistaba, zāle un muzikantu istaba - kurās redzamas kolonnas, balti glazētas klasicisma laikmeta krāsnis, bagātīgi rotāts kamīns, sienu un griestu dekoratīvā apdare.

Nurmuižas pils telpas uzskatāmas par vienu no efektīgākajām neoklasicisma interjeru paraugiem Latvijas pilīs. Muižas apbūves kompleksu veido vairākas 18.-19. gadsimtā celtas ēkas, to papildina ainavu parks. Kopš 2005.gada notiek vērienīgi atjaunošanas darbi. Rekonstruēta dīķu sistēma. Atjaunoti tilti. Izkopts pils parks. Atjaunotas daudzas ēkas. Klēts, Lielais zirgunstallis, Vārtu tornis, Dārznieka māja, Kalpu māja, Smēde, Darba zirgu stallis un putnu māja.

Privātīpašums, bet iespējams apskatīt.