Rīga, Matīsa iela 67

Pie ēkas piemiņas plāksne par to, ka šajā namā 1946.gada 13.oktobrī čekas operācijā apcietināja Kurzemes nacionālo partizānu grupas dalībniekus Alfrēdu Ostnieku, Ansi Dižgalvi, Eduardu Tilgali, Jāni Kārkliņu, Jāni Šmitu, Jāni Blūmu, Kārli Brīvnieku, Ērmani Viškindu un šī nama iemītniekus Emīliju Zilgalvi, Līnu Zilgalvi, Alfrēdu Zilgalvi.

DV Mēnešarksts 2002.gadā raksta: "Lietainā un vējainā 11. oktobra pēcpusdienā Rīgā, Matīsa ielas 67. nama pagalmā pulcējās neparasti daudz cilvēku - gan vīri un dāmas sirmām galvām, gan karavīri un skolēni bija nākuši, lai atcerētos traģisku mūsu nesenās vēstures lappusi. Latvijā II Pasaules karš nebeidzās ar pēdējiem šāvieniem Kurzemes cietoksnī, jo pārāk grūti bija samierināties ar netaisnību, savas zemes okupāciju, un vīri devās mežos, lai turpinātu cīņu un sagaidītu Rietumu solīto palīdzību. Latviešu vīri nezina, ka pasaules lielvaras jau Jaltas un Potsdamas konferencēs viņu zemi ir nodevušas pasaules zvērīgākajam režīmam - komunistiskajai PSRS.

1946. gada 13. oktobrī šeit, Matīsa ielas 67. namā pulcējās Kurzemes partizānu grupu vadītāji, lai tiktos ar Rietumu emisāriem. Uz šo tikšanos viņus ir aicinājis Marģers Vītoliņš (Klarks, Krusts), un pat viņa teiktais - braukt uz Rīgu bez ieročiem, nerada partizānu vadītājiem aizdomas... Matīsa ielā viņi iekļūst M.Vītoliņa un otra kangara - E. Remesa sagatavotajos slazdos. Čekisti arestē astoņus partizānu vadītājus un dažus mājas iedzīvotājus. Viņiem sākas moku ceļi padomju gulagos, un Latvijā lemts atgriezties tikai vienam no viņiem.
Šodien šai vietā tiek atklāta ar Latvijas Nacionālo partizānu apvienības un Latgales priekšpilsētas izpilddirekcijas rūpēm veidota piemiņas plāksne. Nacionālo partizānu piemiņu godina LR aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis. Viņš uzsver, ka šie vīri cīnījās par savas zemes brīvību un viņu tēvzemes mīlestība ir paraugs šodienas Latvijas karavīriem. Nacionālo partizānu apvienības priekšsēdis Ojārs Stefans ar rūgtumu atzīmē, ka šodien brīvā Latvijā nesodīti dzīvo arī nodevēji. Šīs traģēdijas vaininieks Marģers Vītoliņš, uz kura melnās sirdsapziņas ir ne tikai šo vīru, bet arī Īles un Kabiles partizānu dzīvības, aizsaulē aizgāja tikai nesen, bet E. Remess vēl šodien dzīvo Mellužos. Viņš atgādina, ka toreiz latviešu cīnītāji ticēja Rietumu solījumiem nākt palīgā. Šodien cīņā pret terorismu palīgā sauc pasaules varenākā lielvalsts - ASV. Šos saucienus pasaule dzird, bet toreiz Baltijas valstu palīgā saucieni netika uzklausīti. Saeimas deputāte Palmira Lāce aicina padomāt - vai ir pareizi runāt par padomju okupāciju, jo šo okupāciju taču veica konkrēta valsts - Krievija. Krievija arī tagad nav kļuvusi citāda, ja arī šodien var izmantot Amerikas tautas ciešanas, lai attaisnotu savu agresiju pret nelielo čečenu tautu. „Dzejnieks mums māca: "Bez mīlestības nedzīvojiet". Mīlestība ir dažāda. Šie vīri nespēja dzīvot bez dzimtenes mīlestības un ziedoja tai visdārgāko - dzīvību". Un vēl dzejnieks mums atgādina: „Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba".. Tad parādīsim šo gribu un neklanīsimies ne Austrumu, ne Rietumu vējiem, nenoliegsim savu vēsturi, savus varoņus un paši sevi", aicina Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdis Nikolajs Romanovskis.
Piemiņas plāksni atklāj aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un Nacionālo partizānu apvienības vadītājs Ojārs Stefans. To iesvēta armijas kapelāns Atis Vaihovskis. Tā atgādinās par traģisku un varonīgu lappusi mūsu tautas vēsturē, neļaujot zust cīnītāju vārdiem."