Rīga, Vecie Ebreju kapi

Vecā ebreju kapsēta

jeb Ebreju kapi ir Rīgas parks, kas izveidots bijušās ebreju kapsētas teritorijā. Padomju laikā tas saukts Komunistisko brigāžu parks. 

Parks atrodas starp Tējas, Līksnas, Virsaišu, Ebreju un Lomonosova ielām. Parka platība 2,8 ha.

Vēsture

1725. gadā Rīgas varas iestādes atvēlēja vietu ebreju kapsētas ierīkošanai Kojusalas rajonā. Tas bija pirmais zemes gabals, ko ebrejiem izdevās iegūt Rīgā.

Līdz tam Rīgā dzīvojošie ebreji savus mirušos veda glabāt uz Poliju, bet vēlāk uz Kurzemes hercogisti, uz ebreju kapiem pie Jelgavas. 1868. un 1896. gadā kapsētu paplašināja. Ieeja kapsētā atradās Līksnas un Ebreju ielas stūrī. 1883. gadā tika uzcelti ieejas vārti, bet 1884. gadā apkārt kapsētai tika uzbūvēta ķieģeļu siena, kas daļēji saglabājusies līdz mūsdienām. 

1904. gadā pēc ebreju arhitekta Paula Mandelštama ( virknē izdevumu kļūdaini saukts Mendelštams) projekta tika uzbūvēts lūgšanu nams un kapliča.

1920. gados, līdz ar Jauno Ebreju kapu izveidi Šmerlī, apbedīšana šeit tika daļēji pārtraukta. 

1941. gada 4. jūlijā, vācu karaspēkam okupējot Rīgu, visas kapsētas būves tika iznīcinātas. Vecā ebreju kapsēta tika iekļauta geto teritorijā. Geto teritorijā nošautos ebrejus šeit apglabāja masu apbedījumos. Pēc kara padomju varas gados kapi bija nolaisti un 1960. gados pilsētas valdība pieņema lēmumu kapsētu pārveidot par parku, kuru nosauca par Komunistisko brigāžu parku. Parks tika veidots pēc K. Barona izstrādātā projekta un daļēji tas tika pabeigts 1963. gadā, kad tajā tika ierīkoti gājēju celiņi un atpūtas vietas. 

1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas parkam oficiāli tika piešķirts Vecās ebreju kapsētas nosaukums. 1994. gada 12. jūnijā pēc arhitektu Sergeja Riža un Guntas Svīkles, tēlnieka Ulda Stērgļa projekta šeit tika izveidots piemiņas akmens un rekonstruētas kāpnes vietā, kur agrāk atradās ieeja kapsētā. 2007. gadā Rīgas pašvaldība uzstādīja vēl vienu piemiņas akmeni Lomonosova un Ebreju ielas stūrī.

Apstādījumi

Parkā atzīmējamas četras vietējās koku sugas (kļava, ozols, vīksna un goba), kā arī deviņas introducetās koku un krūmu sugas. Pamatā ir vecie kapsētas stādījumi. Sevišķi daudz Holandes liepu. Stādītas arī kalnu kļavas, parastās zirgkastaņas. Gar ielām aug baltās apses, Merilendas un Petrovskas papeles. Krūmu ir samērā maz - tie ir Tatārijas sausserži, kārpainie filadelfi un rievainās rozes.