Rīga, Pokrova kapi

Mēness iela Nr. 3, Rīga

Pokrova kapi izveidoti 1773. gadā pēc Krievijas impērijas ukaza par aizliegumu glabāt pilsētu teritorijās. Kapu platība ir 7,7 ha . 1964.gadā kapos pārtrauca apbedīšanu , bet 1967.gadā Pokrova kapus administratīvi apvienoja ar Lielajiem kapiem, lai veidotu memoriālo parku.

1991.gadā kapu īpašumtiesības tika atjaunotas Latvijas Pareizticīgo baznīcai, kas atsāka kapu darbību. Mūsdienās kapu apsaimniekotāji ir Vissvētākās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca, kas ir noslēgusi līgumu ar uzņēmumu SIA „Atols HK” par zemes nomu .

Kapsētā tiek veikti klasiskie, kapličas un urnu apbedījumi. Dzimtas kapličas celtniecība ir jāsaskaņo. Kapos tradicionāli apbedīti pareizticīgo konfesijai piederīgi aizgājēji. Arī tagad kapu administrācija var ieviest ierobežojumus apbedījumu ceremonijās, kuru rīkošanas laikā iespējamas acīmredzamas pretrunas ar konfesionāliem principiem .

1773.gadā Pokrova kapos uzcēla Pasludināšanas baznīcu no koka, bet 1777.gadā (pēc citiem datiem – 1779.g.) pēc Pleskavas arhibīskapa rīkojuma – Pokrova baznīcu, kas iesvētīta kā Vissvētākās Dievmātes Patvēruma baznīca . Koka baznīca, pārcietusi Rīgas lielās ugunsnelaimes, tomēr 1875.gadā nodega . Šeit 1845.gada 29. aprīlī priesteris Jēkabs Mihailovs (bijušais Piebalgas grāfa Šeremetjeva īpašumu pārvaldnieks) noturēja pirmo dievkalpojumu latviešu valodā. 1858.gadā baznīcā nodibinājās latviešu draudze. Tagadējā baznīca uzcelta 1879.gadā (arhitekts R.Pflūgs , iesvētīta 1879.gada 9.septembrī).

Pokrova kapos atrodas arī Kristus Debesbraukšanas pareizticīgo baznīca, vienīgā pareizticīgo baznīca Rīgā, kurā dievkalpojumi notiek latviešu valodā . Baznīcas celtniecība uzsākta 1867.g., savācot līdzekļus no Porkrova baznīcas krievu un latviešu draudzes locekļiem, kā arī izmantojot daļēju Sinodes naudas piešķīrumu. Šī baznīca kļuva par otru krievu-latviešu pareizticīgo baznīcu Pokrova kapos. Baznīca iesvētīta 1868.g. Draudze joprojām palika jaukta, taču latviešu draudzes locekļi lūdza tiem piešķirt atsevišķu dievnamu. Tas kļuva iespējams pēc Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīcas jaunās ēkas uzcelšanas 1879.g. .

Savulaik kopā ar Vagaņkovas un Novodevičjes kapiem Pokrova kapi bija Krievijas impērijas piecu lielāko kapsētu skaitā. Kapi izveidojās par Rīgas krievu kopienas galveno nekropoli. Kopienu pamatā veidoja jau gadsimtiem te dzīvojošās krievu dzimtas, kā arī 20.gs. pirmajā pusē no Padomju Savienības atbēgušie kultūras darbinieki un zinātnieki. Šīs kopienas pārstāvju acīs Pokrova kapiem bija īpaša vieta – bijušais Daugavgrīvas cietokšņa komandants rakstnieks Jurijs Gončarenko-Galičs, skaidri apzinādamies, ka pēc Latvijas okupācijas viņu gaida nenovēršama izrēķināšanās, vispirms sagādāja sev kapavietu Pokrova kapos un tikai pēc tam izdarīja pašnāvību nošaujoties .

Pokrova kapos apbedīti: Rīgas arhibīskaps Jānis Pommers (mauzoleja arhitekts V.M.Šervinskis, tajā esošās ikonas-mozaīkas autors Jevgeņijs Kļimovs), Viļņas un Lietuvas metropolīts Sergejs (Voskresenskis), Baltijā pirmās krievu avīzes „Рижский вестник” redaktors un novada vēstures krājuma autors Jevgrafs Češihins, dzejniece Olga Šmidta (kapa pieminekļa skulptore A.Kalniņa), skolotājs Fjodors Erns (piemineklis daļēji atjaunots), miertiesnesis Nikolajs Eše, valsts padomnieks Vasilijs Juzepčuks, Rīgas gubernators Aleksandrs Beklešovs (kapa piemineklis zudis, uzstādīta piemiņas plāksne), profesors Viktors Černobajevs, Marijinska teātra primadonna Marianna Čerkaska (arhitekta V.Šervinska kapa piemineklis sagrauts 1959.g.; pēc arhitekta VŠervinska rasējumiem atjaunots pareizticīgo kapa krusts), gaišreğis Eižens Finks, infantērijas ģenerālis Aleksandrs Simonovs, aktieris Vladimirs Svobodins, Pēterburgas operas solists Dmitrijs Smirnovs, rakstnieka Alekseja  Tolstoja sieva Jūlija Rožanska, Krievijas Pirmās žurnālistikas skolas direktors un teātra kritiķis Pēteris Piļskis (piemineklis zudis), bibliogrāfs Sergejs Minclovs, čekistu nogalinātais literāts un avīzes "Сегодня" redaktors Mihails Ganfmans (piemineklis zudis), valsts padomnieks Konstantīns Kuzjmanovs, dzejnieks Leri (Vladimirs Klopotovskis), Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks Klementijs Didorovs (piemineklis zudis), profesors Vasilijs Kļimenko, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris profesors Harijs Klarks, kņazs Pāvels Jengaličevs, gleznotājs Sergejs Vinogradovs, mākslinieks Konstantīns Visotskis, izdevējs Nikolajs Belacvetovs, profesors Konstantīns Arabažins, aktieris Jurijs de Burs, filosofs Kalistrats Žakovs, privātdocents Jānis Bērziņš, farmakologs Antons Pauls, biologs Kārlis Reinholds Kupfers, aktrise Vija Artmane, uzņēmējs Viktors Para, advokāts Pāvels Rebenoks u.c. Kapos atrodas Muhinu (no šīs ģimenes nākusi pasaulslavenā tēlniece Vera Muhina), Vērmanes dārza patronu Vērmaņu u.c. dzimtu kapi .

Kapos ir divas sarkanarmiešu  brāļu kapu vietas – mazākā datējama ar 1941.gada vasaru, kad sarkanarmieši atkāpās no Rīgas, bet lielākā – ar 1944.g., kad no Rīgas atkāpās vācu karaspēks. Pokrova kapos atrodas arī 1917.gada Krievijas impērijas armijas karavīru brāļu kapi , taču zuduši Pirmajā pasaules karā kritušo krievu jūrnieku brāļu kapi .

Tieši Pokrova kapos bija sakoncentrēta lielākā daļa no Lielajos kapos esošajām majestātiskajām dzimtu kapenēm un dārgajiem granīta pieminekļiem. Šo pieminekļu tradīciju 18.gs. beigās un 19.gs. sākumā ieviesa tirgotāju slāņa pārstāvji .

Kopš 1967.gada Poprovas kapos zuduši daudzi mākslinieciski nozīmīgi kapu pieminekļi – skulpturāli veidojumi, kapenes, akmens plātnes, urnas, vāzes, sarkofāgi, obeliski, krusti u.t.t. Daudzi vērtīgi pieminekļi zuduši 20.gs. 90.gados, tostarp tie, kuri bija veidoti no zviedru granīta un baltā marmora. Vēl gan ir saglabājušies – pilnībā vai daļēji – pieminekļi, kuri kalti ievērojamāko Rīgas skulptoru, piem., Eduarda Kūrava un Augusta Folca, darbnīcās.

Zīmīgs ir uz Pētera Batraka kapa pieminekļa iegravētais uzraksts: „Ceļiniek, apstājies un apskaties: Tas es biju, kas tu esi. Kas es esmu – tas tu būsi” .

Avoti:

1. Dāvidsone, Irēna. Rīgas dārzi un parki. Rīga : Liesma, 1988. 140.-[143.]lpp.

2. Kolbergs, Andris. Rīga kājāmgājējiem. Jūrmala : A.K.A, 2001. 528.-531.lpp. ISBN 978-9984-548-00-7.

3. Pokrova kapi [tiešsaiste]. [Rīga] : Pokrova kapi, 2008 [skatīts 2011-11-19]. Pieejams: http://www.pokrovskoe.lv/index.php?lang=LV&m=0.

4. Pokrova kapi [tiešsaiste]. [Rīga] : Vikipēdija : brīvā enciklopēdija, 2008 [skatīts 2011-11-19]. Pieejams: http://lv.wikipedia.org/wiki/Pokrova_kapi.

5. Покровское кладбище. Слава и забвение [tiešsaiste]. [Rīga] : Институт Русского культурного наследия Латвии, 2010 [skatīts 2011-11-19]. Pieejams: http://www.russkije.lv/ru/pub/read/pokrovskoe-cemetry/pokrov-vstuplenie1-1.html

6. Timenote.info 

Sagatavoja: Velga Bāliņa, Rīgas Centrālā bibliotēka