Šēnbrunnas pils

Šēnbrunnas pils (vācu: Schloss Schönbrunn) ir viens no nozīmīgākajiem Austrijas kultūras un arhitektūras objektiem.

Tā atrodas Austrijas galvaspilsētā Vīnē.

Šēnbrunnas pils iekļauj ēku kompleksu ar galveno pili, dažādām citām būvēm, plašu parku, strūklakas, statujas un pat Zooloģisko dārzu u.c. objektus

Pils vēsture

Pils vēsture aizsākās 14. gadsimtā, kad tā bija pazīstama kā Katenburgas muiža, kas piederēja Klosterneiburgas klosterim. Svētās Romas impērijas ķeizara Maksimiliāna II (Maximilian II) laikā 1569. gadā tā nonāca Hābsburgu dzimtas īpašumā. Šajā laikā muižā bija dzīvojamā ēka, ūdensdzirnavas, stallis, parks un oranžērija.

Taču pils attīstība neturpinājās ilgi, jo 1576. gadā Maksimiliāns II mira pēkšņā nāvē un viņa pēctecis Rūdolfs II pils veidošanai nepievērsa īpašu uzmanību. Situācija mainījās, kad pie varas nāca nākamais Svētās Romas impērijas ķeizars Matiass (Matthias). Saskaņā ar leģendu Matiass Katenburgas apkārtnē bija devies medībās. Pavisam nejauši viņš uzdūrās "skaistam avotam" (vācu: Schöner Brunnen), no kā arī cēlies vēlākais pils nosaukums — oficiāli tā tikusi nosaukta par Šēnbrunnu 1637. gadā.

Pili un tās parku 1683. gadā nopostīja osmaņi Lielā turku kara Vīnes aplenkuma laikā un pēc to padzīšanas ķeizaram Leopoldam I nācās to būvēt no jauna. Leopolds I ķērās pie pils būvniecības ļoti enerģiski, jo bija nolēmis to veltīt savam dēlam Jozefam. Viņš pils veidošanai no Itālijas uzaicināja Johanu Bernhardu Fišeru fon Erlahu un 1700. gada pavasarī Šēnbrunnas centrālā daļa tika pabeigta. Taču abu spārnu daļu un citu projektā paredzēto sastāvdaļu izbūve aizkavējās vairāku gadu garumā, jo Hābsburgu impērija kara par Spānijas mantojumu dēļ bija iestigusi finansiālās grūtībās.

Taču, pie varas nākot Marijai Terēzai Šēnbrunnas pils uzplauka visā savā greznumā un spožumā. Viņa, sekojot Leopolda I praksei, pils tālākai būvniecībai pieaicināja pazīstamus Itālijas arhitektus, kuri nevien veica tālākos būvniecības darbus, bet būtiski pārbūvēja arī agrāk celtās ēkas. Rezultātā pils iekštelpas ieguva rokoko laikmetam raksturīgo grezno iekārtojumu — griestu ģipša figūras un dažādus veidojumus (stucco), sienu gleznas, ornamentus (rocaille) un izrotātos spoguļus.

Marijas Terēzas perioda darbu nobeigumā tika izveidots arī parka ansamblis ar Gloriette kolonādi, Neptūna strūklaku, romiešu drupām un obelisku. Gar parka celiņiem tika izveidotas un uzstādītas daudzas skulptūras un statujas. Kopumā Šēnbrunnas pils ansamblis tika pabeigts īsi pirms Marijas Terēzas nāves 1780. gadā.

Tomēr līdz pat 19.gs. sākumam Šēnbrunnas pils palika neapdzīvota, lai gan imperatori Francis I un Francis II to bija izvēlējušies par savu vasaras rezidenci. Šēnbrunnas pils patika Napoleonam un Koalīcijas karu laikā viņš tajā uzturējās 1805. un 1809. gadā.

Vairākus gadus vēlāk tika izmainīta Šēnbrunnas pils fasāde. No tās tika aizvākta lielākā daļa rokoko dekoratīvo elementu. Līdz ar to pils ārēji kļuva vienkāršāka, tās stils kļuva atturīgāks un klasiskāks. Arī fasādes krāsas tonis kļuva vienmērīgāks un tas ieguva īpašu apzīmējumu — "Šēnbrunnas dzeltenais", lielā mērā kļūstot par daudzu Eiropas piļu ārsienu krāsojuma stilu. Tas ir izplatīts arī Latvijā daudzu piļu un muižu, kā arī pilsētu ēku ārējā noformējumā.

Mūsdienās

Mūsdienās Šēnbrunnas pils, kā viena no Eiropas bagātākajām mākslas krātuvēm un vēstures notikumu atspoguļojumiem, ir arī viens no ievērojamākiem Vīnes tūrisma objektiem.

Pils plašajā parkā mūsdienās atrodas Vīnes zooloģiskais dārzs.