Tauera tilts, Londona

Tauera tilts (angļu: Tower Bridge) ir kombinēts paceļamais un piekartilts Londonā pāri Temzas upei. Tas atrodas blakus Taueram, no kā ir radies tilta nosaukums. Tilts ir celts no 1886. līdz 1894. gadam, un ir kļuvis par vienu no Londonas simboliem. Tas ir viens no tūristu apmeklētākajiem objektiem Londonā. Tilta garums ir 244 metri.

Arhitekts

• Horācijs Džons

Tilta tips

• paceļamais tilts
• piekartilts

Materiāli

• betons
• tērauds
• granīts
• akmens
• ķieģeļi

Balstu skaits

• 4

Garums

• 244 metri

Augstums

• 42,5 metri

Pamatakmens

• 1886

Celtniecība

• 1886-1894

Tilts atklāts

• 1894. gada 30. jūnijā

Izmaksas

• ap 80 miljoniem latu

Vēsture

19. gadsimta otrajā pusē pieauga komerciālā attīstība uz austrumiem no Londonas, un tāpēc bija nepieciešama jauns Temzas upes šķērsošanai uz Londonu. Nevarēja būvēt parastu tiltu, jo tas liegtu pieeju lieliem kuģiem iebraukt Londonas ostā. Tāpēc 1876. gadā ar Albertu Džozepu Altmani priekšgalā, tika izveidota darba grupa, kura atrisinātu problēmu ar upes šķērsošanu.

Tika izsludināts konkurs par tilta projektēšanu, darbus iesniedza vairāk kā piecdesmit arhitekti. 1884. gadā tika beidzot izraudzīts projekta dizains to bija iesniedzis Horācijs Džons, bet inženieris Džons Volfs Berijs, izstrādāja ideju par paceļamo tiltu ar diviem torņiem, kas balstās uz tilta malām un ir stiprināti ar dzelzs trosēm.

Projektējums

Tilta garums ir 244m un katra torņa augstums ir 65m. Abos tilta gotiskajos torņos iebūvētais mehānisms ļauj pacelt tilta brauktuves daļu, kad pa Temzu brauc lielie kuģi. Pēc braukšanas pacelšanas rodas 40m augsta un 60m plata telpa. Tā ir pietiekami plaša lielajiem kravas kuģiem. Torņi ir būvēti no tērauda karkasa, kas apšūts ar akmeni, un tos savieno divas augstas pārejas, kas laikaposmā no 1909. gada līdz 1982. gadam bija slēgtas, jo tās pārlieku iecienīja pašnāvnieki. Tagad šeit atrodas Tauera tilta izstāde, kas interaktīvā veidā iepazīstina ar tilta vēsturi. Līdz 1976. gadam tilta pacelšanas mehānismu darbināja tvaika dzinējs, bet pēc tam sistēma tika elektrificēta. Tvaika dzinēju joprojām var apskatīt tūristi.