Vardi muiža. Vardi mõis

Vardi muiža pirmo reizi minēta 1582. gadā, kad tā piederēja Hansam Švarcam.

 No šejienes cēlies muižas vāciskais nosaukums Schwartzen , kas igauņu valodā tika pielāgots Vardi. Laika gaitā muiža mainījusi daudz īpašnieku. Ar muižu bijušas saistītas fon Taubu, fon Rehbinderu, fon Švengelmu, fon Klūgenu, fon Kocebūdu, fon Etingenu un Vionu Rozenu dzimtas. No 1855. gada muiža piederēja Pīlāra fon Pilhau muižnieku dzimtai, paliekot tās īpašumā līdz tās nodošanai 1919. gadā. Pēdējais muižas īpašnieks bija Makss barons Pilārs fon Pilhau.

Vienstāvu mūra galvenā muižas ēka sākotnēji celta 19. gadsimta sākumā. Ēka nodega 1905. gadā. Sekojošās restaurācijas laikā ēkai tika pievienots divstāvu austrumu spārns. 20. gadsimta otrajā pusē ēka (īpaši vecākā vienstāva daļa) tika būtiski pārbūvēta un izmantota kā kopienas centrs un bibliotēka. Muižas klēts joprojām ir vairāk vai mazāk sākotnējā veidolā, kas slēpj vienu no lielākajām privātajām vecā tehnikas kolekcijām Igaunijā. Saglabājušās arī dažas citas saimniecības ēkas.

Sakarā ar seno Varbolas cietoksni, kas atrodas četrus kilometrus uz austrumiem, muižas atrašanās vieta un vēlāk tur izveidojusies apmetne galvenokārt zināma kā Vārbola. Galvenokārt uz austrumiem no muižas izaugušas masīvas jaunbūves, padarot Varbolu par nozīmīgu lauku apdzīvotu vietu.