Pirmais pūniešu karš. Romieši sakauj kartāgiešu floti
264. gadā p.m.ē. savā starpā sāka cīnīties divas Sicīlijas grieķu polisas — Mesīna un Sirakūzas.
Cīņā Sirakūzām palīdzēja Kartāga, bet Mesīna savukārt aicināja palīgā Romu.
Romiešu karaspēks iebruka Sicīlijā un pieveica kartāgiešus, kā arī Sirakūzu karaspēku. Sirakūzu valdnieks Hierons bija spiests noslēgt ar Romu miera līgumu.
Kara laikā Roma zaudēja savu karafloti un to atkal atjaunoja 256. gadā p.m.ē. Romiešu karaspēks aplenca Kartāgu un Roma, pārliecināta par uzvaru, noraidīja kartāgiešu piedāvājumu noslēgt mieru. Veiksme uzsmaidīja kartāgiešiem un Roma cieta lielus zaudējumus.
241. gadā p.m.ē romieši guva ievērojamu pārsvaru un Kartāga zaudēja savas kolonijas ne tikai Sicīlijā, bet arī Sardīnijas un Korsikas salās. Roma savukārt ieguva īpašumus ārpus Itālijas robežām.
***
Pūniešu kari, saukti arī par Kartāgiešu kariem, bija triju karu sērija starp Romas Republiku un Kartāgu laika posmā no 264. līdz 146. gadam p.m.ē.
Termins "pūnieši" ir radies no latīņu vārda Punicus (vai Poenicus), ar kuru romieši apzīmēja kartāgiešus, kas bija cēlušies no feniķiešiem (Phoenices). Galvenais karu iemesls bija interešu konflikts starp jau pastāvošo Kartāgas impēriju un Romas Republiku, kas kļuva arvien spēcīgāka un varenāka.
