10 gadus pēc 1. Pasaules kara beigām Eiropā iznāk Ē.Remarka romāns "Rietumu frontē bez pārmaiņām"

"Ir rudens. Veco kareivju palicis pavisam maz. No septiņiem klasesbiedriem es šeit esmu pēdējais dzīvais. Es esmu bezgala mierīgs. Lai aizrit mēneši un gadi, man tie neatņems vairs neko, man nevar vairs neko atņemt. Es esmu tik vientuļš un tik maz gaidu no dzīves, ka bez bailēm veros tiem pretī. Dzīvotgriba, kas uzturējusi mani visus šos gadus, vēl iemājo manās rokās un acīs. Vai viss man ir kļuvis vienaldzīgs, es nezinu. Bet, kamēr šī griba ir manī, tā meklēs sev ceļu, vai to vēlas vai nevēlas mana apziņa.

Viņš krita 1918. gada oktobrī – dienā, kas frontē pagāja tik klusi un mierīgi, ka armijas pavēlniecība savā ziņojumā aprobežojās ar vienu vienīgu teikumu: Rietumu frontē bez pārmaiņām."

Grāmatas teksts sākumā publicēts laikrakstā "Vossische Zeitung" vairākos turpinājumos, grāmatas formā iznācis 1929. gada janvārī.

Latvijā karš turpinājās vēl 2 gadus- gan pret krievu-vācu monarhistiem, gan krievu-latviešu boļševikiem. Un pēc nepilniem 20 miera gadiem, latvieši atkal tika iesaukti un desmitgades malti abās svešo tautu- vāciešu un krievu "interesēs"