15.Saeimas vēlēšanas

Latvijā 2026. gada 3. oktobrī notiek Saeimas vēlēšanas.
Par 100 deputātu vietām sacenšas 14 kandidātu saraksti ar 1428 kandidātiem.  

Iesniegšanas brīdī Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) reģistrēja 14 sarakstus ar 1434 kandidātiem. Pēc vēlākām korekcijām vēlēšanu dienas datos parasti min 1428 kandidātus — par pieciem sarakstiem un aptuveni 398 kandidātiem mazāk nekā 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gadā (tad bija 19 saraksti un ap 1826–1829 kandidātu).

Uz vienu mandātu vidēji pretendē 14,3 kandidāti (2022. gadā — 18,3).
Balstiesīgo skaits ir aptuveni 1 557 615.

Saraksti pēc izlozētā numura

Numuri izlozēti 2026 gada 6. jūlijā:

1. Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši
2. “Mēs mainām noteikumus”
3. “Saskaņas Centrs”
4. Zaļo un Zemnieku savienība
5. Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”
6. “Gobzema saraksts”
7. Apvienotais saraksts (Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija)
8. “Latvija pirmajā vietā”
9. Jaunā Vienotība
10. JKP Jaunā konservatīvā partija
11. “Latvijas attīstībai”
12. “Austošā Saule Latvijai”
13. “Stabilitātei!”
14. “Progresīvie”

Septiņas partijas spēki pieteikušas maksimālo iespējamo skaitu — 125 kandidātus visos apgabalos:

• Nacionālā apvienība,
• “Latvija pirmajā vietā”,
• “Progresīvie”,
• Jaunā Vienotība,
• Apvienotais saraksts,
• Zaļo un Zemnieku savienība un
• Suverēnā vara/Jaunlatvieši.

Pārējiem soliņš ir īsāks:

• Saskaņas Centrs — 105,
• JKP — 85,
• “Latvijas attīstībai” — 84,
• “Mēs mainām noteikumus” — 77,
• “Austošā Saule Latvijai” — 75,
• “Gobzema saraksts” — 73,
• “Stabilitātei!” — 60.

Kandidātu portrets

• Vidējais vecums: 48,5 gadi (2022. gadā — 46,6).
• Jaunākajam ap 20–21 gads, vecākajam — 88.
• Sievietes aptuveni 34 %, vīrieši 66 %.
• Latgales apgabalā sieviešu īpatsvars ir gandrīz 40 %.
• Augstākā izglītība norādīta aptuveni 78,7–78,8 % kandidātu (2022. gadā — 74,6 %).
• Tautība: aptuveni 74 % latvieši, 7,6 % krievi, ap 15 % tautību nenorāda.
• Aptuveni trešdaļa ir ar pieredzi - (ap 33 %) kandidēja arī 2022. gadā.
• Ap 37,5 % dzīvo Rīgā;
• 12 kandidātiem ir arī ārvalstu pilsonība;
• precējušies ap 53 %.

Apgabali un mandāti

• Rīga — 38 vietas, 527 kandidāti (ārzemēs balsotāji balso par Rīgas sarakstiem)
• Vidzeme — 26 vietas, 347 kandidāti
• Zemgale — 13 vietas, 207 kandidāti
• Latgale — 12 vietas, 180 kandidāti
• Kurzeme — 11 vietas, 173 kandidāti

Relatīvi augstākā konkurence ir Zemgalē un Kurzemē.

Organizācija

Iepriekšējā balsošana (balss glabāšanā) notika no 28. septembra līdz 2. oktobrim.
Vēlēšanu dienā iecirkņi atvērti no plkst. 8:00 līdz 20:00; balsot var jebkurā iecirknī Latvijā neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas. Latvijā darbojas 933 klātienes iecirkņi (par 15 mazāk nekā iepriekš), vairāk nekā 83 % pieejami cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem.
Ir arī neierasti balsošanas punkti — lidosta, zooloģiskais dārzs, slimnīcas, tirdzniecības centri — un pārvietojamie iecirkņi.

5 % barjera attiecas uz sarakstiem; Saeima sanāk uz pirmo sēdi 3. novembrī. Priekšlaicīgajā balsošanā līdz 1. oktobrim balsi bija nodevuši aptuveni 7,4 % vēlētāju (ap 116 tūkstoši).

Faktiski, ikvienā sarakstā var atrast sociāli aktīvus, atpazīstamas personas ar saviem darbiem vai kā viedokļu līderus. Seko saraksti ar cilvēkiem, kuri, iespējams, ir lokāli zināmi, bet valstī kopumā - pilnīgi neko neizsakoši vārdi, uzvārdi, kurus sarakstu līderi veiksmes gadījumā ievelk līdz Saeimā, tādējādi nodrošinot vēlētājiem nekādu reālu pienesumu nedodošus, bet partijai izdevīgus "pogu spiedējus". Neizpaliek ar "enkuri" sarakstos, kuri ar skandāliem, reputācijas riskiem vai kā citādi kaitē partijai.

Šajā ziņā MMN aktualizētais priekšlikums par balsošanu par personībām nevis par partiju sarakstiem ar tukšajām piekabēm, ir ar reālu jēgu. 

Pēdējā brīža aptauju dati - prognozes

Pēc pēdējām publiskotajām aptaujām vadībā ir

• Apvienotais saraksts (Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija), ko saista ar Ministru prezidentu Andri Kulbergu. Pārējie atpaliek ar jūtamu starpību, un neviena aptauja neliecina par citu līderi.

“Latvijas faktu” septembra aptaujā (1018 pilsoņi, publicēta 23. septembrī)

• Apvienotais saraksts saņēma 15,9 % no visiem respondentiem un 23,8 % starp tiem, kam bija noteikta izvēle. Augustā šie rādītāji bija attiecīgi 15,6 % un 23,1 %.
• Starp izlēmušajiem tālāk sekoja “Latvija pirmajā vietā” ar 12,9 %,
• “Progresīvie” ar 12,4 %,
• Zaļo un Zemnieku savienība ar 10,6 %,
• Nacionālā apvienība ar 8,9 %,
• Suverēnā vara/Jaunlatvieši ar 8,7 %
• Jaunā Vienotība ar 6,2 %.

SKDS aptaujā (4.–16. septembris, 2035 pilsoņi)

• Apvienotais saraksts arī bija pirmais ar 14,4 % (par 0,8 procentpunktiem mazāk nekā augustā).
• Suverēnā vara/Jaunlatvieši ar 9,4 % un
• “Latvija pirmajā vietā” ar 9,2 %.
• “Progresīvie” 6,2 %,
• Nacionālā apvienība 5,6 %,
• ZZS 4,8 %
• Jaunā Vienotība 4,3 %.

SKDS vērtējumā 5 % barjeru tomēr varētu pārvarēt septiņi saraksti, jo daļa respondentu nebalsotu vai nav izlēmuši.
Pirmie trīs varētu veidot visoptimālāko koalīciju. izslēdzot partijas, kuras bijušas līdz šim pie varas. Pie augstākas politiskās kultūras, nebūtu pieļaujamas nekādas sarkanās līnijas partijām, kuras iekļuvušas Saeimā - ikviens no deputātiem pārstāv noteiktas Latvijas balstiesīgu pilsoņu grupas, tāpēc būtu izbeidzama destruktīvā "demokrātijas" spēle ar deputātu daļas demonizēšanu un pārvēršanu par atraidītiem vai pat destruktīviem trokšņotājiem.

Atsevišķā SKDS jautājumā, kuru partiju gribētu redzēt Saeimā (nevis par ko balsotu), Apvienotais saraksts arī bija līderos: 38,4 % pret 15,1 %, kas to noteikti negribētu, bet tas, protams, nav balsošanas reitings.

Aptauju vidējie aplēšu modeļi

Apvienotajam sarakstam deva ap 23–25 mandātiem no 100, bet bez vairākuma — būtu vajadzīga koalīcija. Jaunāku aptauju pēc septembra vidus publiski nav; vēlēšanu reāli dati veidojot šo ierakstu vēl nav zināmi. Rezultāti kļūst zināmi pēc iecirkņu slēgšanas plkst. 20:00.

Melnās kampaņas un kompromatu beznoteikumu kautiņi

Šī pirmsvēlēšanu perioda “melnā kampaņa” un kompromatu karus būt tomēr jāsauc par vienkāršiem sadzīvisku villošanos ar viegli huligāniskiem izlēcieniem, atsevišķās epizodēs pamatīgi šaujot pāri pieklājības un ētikas normu strīpām. Skaidri zināms, ka personas atradīsies politiskājā vidē, tāpēc tā vai citādi nāksies komunicēt, sēdēt vienos kabinetos vai zālēs, staigāt pie vieniem un tiem pašiem gaiteņiem, skatieniem nāksies sastapties. Grūti iedomāties, kā pēc notikušā personas spēj skatīties viens otram sejā. Politiķi nereti to skaidro kā emocijas un strīda karstumā izmestu nepārdomātu asumu. Grūti komentēt - tas lai paliek kā ikviena uzvedības un audzināšnas vērtējums.

Ar ko tika "izklaidēts" elektorāts. Protams, nebija kāds centrāls nopludinājumu skandāls, bet gan tāds kā neoficiāls konkurss, ko nu katrs spējis sarūpēt pret citiem. Varā iepriekš pastrādo darbu pieminēšana, kura vērtējumam vienīgā mēraukla būtu krimināllikums, kaut kā joprojām nav populāra. Princips, ka šajā grūstīšanās periodā mazāk ir svarīgi pierādīt, cik pats esi labs, bet daudz būtiskāk ir skaļi un uzbāzīgi norādīt, ka visi citi ir sliktāki, stabili notur vēlētāju vilnī, ka jāizvēlas mazākais ļaunums. Šajā žanra sadaļā viennozīmīgi noder

• reāli vai sarūpēti kriminālprocesi (tāpēc svarīgi, lai ir "gali" iestādēs, kuras tos par attiecīgu pateicību spēj noformēt - šajā vēlēšanu periodā par Latvijas reputāciju šajā segmentā norādīja arī bieži citētais NAvaļnija pretkorupcijas fonds - esam starptautiski pamanīti); 
• personiski skandāli, kas tika pastiprināti ar publikācijām dzeltenos un citu nokrāsu medijos,
• attiecīgi iedvestas bailes un dezinformācija, savlaicīgi piekabinot birkas kā pretvalstisks, prokremlisks, prettautisks, īsteni latvisks vai nelatvisks utml.
• precīzi mērķēti stāsti par sistēmisku ārvalstu iejaukšanos vēlēšanu norisē.
• prasme "noairēt" vai padarīt par nebijušām pretenzijas par vēlēšanu ietekmēšnau no esošām varas partijām.

Personiskie skandāli, kas kļuva par kampaņas materiālu

Skaļākais un košākais bija labklājības ministra Reiņa Uzulnieka (ZZS) izbrauciens ar auto - 12. septembrī viņu aizturēja, vadot auto ar 3,09 promilēm. Premjers Andris Kulbergs viņu atstādināja, ZZS atsauca no ministra amata un aicināja izslēgt no Latvijas Zemnieku savienības, taču no Zemgales saraksta pirmā numura viņu izņemt vairs nevarēja - bija notikusi pārrēķināšanās starp savlaicīgu pieķeršanu un vēlēšanu tuvumu, lai savā īsajā socālajā atmiņā vēlētāju acīs notikums nezaudētu aktualitāti. Te bija tomēr par vēlu, jo CVK izskaidroja, ka kandidātu var svītrot tikai likumā noteiktos gadījumos ar tiesas nolēmumu, un jaunas zīmes vairs nevarēja drukāt. Uzulnieks palika sarakstā, solīja kļūt par atturībnieku, atteikties no alkohola, aicinot arī citus nedzert, taču - mandātu pieņemt. Pārējie, protams, par to runāja daudz. Uzulnieka ēnā bija iespēja uz mirkli pazust virknei citu ietekmīgu personu, kuras apvienojoties varētu dibināt "Zaļā pūķa spēka" partiju.

LSM daudz atturīgāk steidzās paziņot, ka “Progresīvie” izslēguši grēkā kritušu Eņgeli par kaut kādām attiecībām ar nepilngadīgo. Tēma diskrēta, pat intīma, arī nevajadzīgi skaļa. Visi metās aizstāvēt nepilngadīgo bāreni, faktiski viņu sabradājot, izmantojot un nodarot visvairāk pāri. Intīmās lietas vieglāk pārdot publikai, tāpēc Progresīvo pastrādātie ekonomiskie grēku plūdi bija pat izdevīgi, kaujot vienu kritušu Eņģeli, bet parējo atstājot aiz sabiedrības uzmanības borta. Te nu tiešām viņi var pateikties medijiem un, šķiet, jo īpaši LSM. Šīs skandāls, kuram juridiski vajadzētu palikt nākotnē vispār bez virzības nozieguma notikuma neesamības dēļ, iekrita pēdējās kampaņas dienās, pamatīgi tika apspriests, bet, vai tāpēc šai partijai bija reitingu kritums, grūti pateikt.

Apsūdzētie sarakstos

LTV “De facto”, kā allaž kampaņeveidīgi, uzsāka krusta karus pret sev ( redakcijai vai vēl kādiem) nevēlajamiem politiķiem. Viņi veidoja regulārus LPV reputāciju aizskarošusvsižetus, galvenokārt pret LPV, neizrādot nekādu interesi par valdībā esošajām Pr un JV. Iepriekšējā periodā tāds bija Egils Helmanis.

Tai pašā laikā viņi pavēstīja, ka 9 no 14 sarakstiem ir kandidāti ar krimināllietām vai apsūdzībām:
“Latvijai pirmajā vietā”: Aināram Šleseram apsūdzība tā sauktajā digitālās televīzijas lietā (Senāts nodevis atkārtotai izskatīšanai); Latgales līderis Aleksandrs Bartaševičs apsūdzēts divās lietās, tostarp par dienesta pilnvaru pārsniegšanu “Rēzeknes SPA” lietā;
Aivars Kraps — par krāpšanu lielā apmērā;
Vents Armands Krauklis — par iespējamu ES fondu izkrāpšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Par analogu lietu Valmierā, protams, klusums (lai gan, no publiskā telpā apspriestā - abas lietas būtu izbeidzamas, jo gan viens, gan otrs ir pasargājis valsts naudas nelietderīgu izšķērdēšanu ).
Pa diviem apsūdzētajiem ir garāmejot pieminēti “Gobzema sarakstā”, Suverēnā vara/Jaunlatvieši un “Saskaņas centrā”; ZZS — vismaz trīs, tostarp Juris Jakovins, pirmajā instancē atzīts par vainīgu dokumentu viltošanā.
Pa vienam arī “Mēs mainām noteikumus”, JKP, Jaunajai Vienotībai un “Stabilitātei!”. Akcenti tika salikti pareizi galvenokārt pret varas partijas vairāk apdraudošiem konkurentiem.
Apsūdzība nav spriedums, bet kampaņā tas tika lietots kā sliktas reputācijas arguments.

Kriminālprocesa esamības fakts jau ilgāku laiku ir tā nonivelēts, ka tā esamība vai neesamība neietekmē reputācijas vērtējumu un ir pieņemta kā norma, kā masalu izslimošanu bērnībā.

Ko saka iestādes

Valsts drošības dienests 27. septembrī norādīja, ka nav identificējis būtiskus un sistemātiskus Krievijas vai citu naidīgu valstu mēģinājumus ietekmēt rezultātu par labu kādai partijai, bet ir atsevišķi dezinformācijas gadījumi, kas tiek vērtēti. VDD neizslēdz provokācijas vēlēšanu laikā un informācijas operācijas pret spēkiem, kas asi iestājas pret Krievijas agresiju un atbalsta Ukrainu. Balsu pirkšanas gadījumi līdz tam nebija konstatēti.

KNAB no aģitācijas perioda sākuma 6. jūnijā saņēma 148 signālus par iespējamiem pārkāpumiem un ierosināja 16 administratīvā pārkāpuma procesus — galvenokārt par aģitācijas materiāliem bez pasūtītāja norādes, paziņojuma neiesniegšanu un vienu gadījumu par administratīvo resursu. Dienu pirms vēlēšanām situāciju vērtēja kā mierīgu. Kopējie deklarētie aģitācijas līgumi līdz septembra beigām bija ap 2,7 miljoni eiro; visvairāk Apvienotais saraksts, ZZS un “Latvija pirmajā vietā”.

Atsevišķu fonu, kas grauj uzticību vēlēšanu sistēmai, deva iepirkuma skandāls ap vēlēšanu platformas izstrādātāju un runas par balsu skaitīšanu manuāli pēc tehniskām problēmām. Ko pastiprināja premjeres Siliņas nevainīgie brīdinājumi, ka ID kartes var izrādīties nederīgas.
Arī satraucošas ziņas par mistiskiem nakts zvaniem iespriekšējās vēlēšanās, balsojumu datu viltošanu un Renāra Kadzuļa trauksmes celšanu ir gludi noklusināti aizmirstībai un nav devuši nekādas atbildes.
“Latvija pirmajā vietā” pēc pašvaldību vēlēšanām Rīgā jau bija apstrīdējusi rezultātus.
Jebkuras runas par vēlēšanu nozagšanu vai pat mēģinājumu to darīt nevajadzētu gan atstāt bez uzmanības, bet, izskatās, ka pastāv cits viedoklis, kā tikt pie vajadzīgiem politiskiem rezultātiem. Atmodas laika politiķa Jura Bojāra kādreiz teiktais ciniskais joks, ka nav svarīgi, cik un kas nobalso, bet svarīgi - kurš skaita balsis, ir atguvis aktualītāti. Un ne tikai Latvijā.
Ja par dienestiem, tad pārlasot sarakstus tajā atradās arī kāds uzvārds, kurš bija stabils VDK ziņotājs. Varbūt pareizi, ka tam nav pievērsta uzmanība, vēl jo vairāk, ja 100 deputātu vidū tāda vārda nav.

Politiskā “sarkanā līnija” šoreiz vairāk bija par iespējamiem koalīcijas partneriem nekā par slēptiem kompromatiem: gandrīz visi saraksti atteikušies sadarboties ar Jūlijas Stepaņenko Suverēno varu/Jaunlatviešiem, ko elektorāts ir novērtējis kā komplimentu, atbilstoši augot partijas reitingam. Apvienotais saraksts pēdējā laikā bija publiski distancējies no Šlesera partijas balsojumu dēļ par Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzīta, mācībām krievu valodā, bet pēdējās dienās īpaši akcentējot faktu, ka kādreiz LPV sarakstā bijusī Jūlija Stepaņenko esot bijusi nominēta pat kā iespējama valsts prezidenta kandidāte. Pēdējais tukšais šāviens noteikti ir komplimentārs gan bijušai kandidātei, gan LPV ar asprātīgo atbildi.

Pirmsvēlēšanu laikā aktīvi tika organizētas politiskās debates visos iespējamos medijos, bet interese, aprobežojās galvenokārt par trim tēmām: drošību, imigrāciju un Stambulas konvenciju.
1. Drošības tēma būtu saprotama reālā ģeopolitiskā fona dēļ, taču dīvaini, ka faktiski netika runāts par kara izbeigšanu un mieru. SV un S! debatēs bija pieminējušas miera tēmu, uz ko karotgribošie pārējie pretendenti to nokristija par kalpošanu Kremlim. Diemžēl, valdošā cilvēces ārprāta laikmetā Miera piesaukšana kļuvusi par slikto politisko toni.
2. Pasaulē mākslīgi radītā imigrācijas katastrofa, kas cieši savijas ar cilvēku kontrabandas un starptautiskās noziedzības  aprindām, neskatoties uz biedējošām ziņām no Rietumeiropas, Latvijā ir saglabājusies kā labi pārdodams produkts virknei valsts uzturētiem NVO un ar viņiem saistītiem politiskiem spēkiem.
Precīzu raksturojumu deva uzņēmējs Normunds Bergs, atklāti pasakot, piesedzoties ar iekļaušanas, daudzveidības un empātijas viltus saukļliem ir nodrošināts Eiropas suicīds.
3. Liela publikas daļa joprojām tiek muļķota ar Stambulas konvenciju. Katrai paaudzei, acīmredzot, ir savas maldugunis. Vecākā paaudze ir piedzīvojusi Kašperovska burvestības, Čumaka enerģetiski uzlādēto ūdens glāzi pēc programmas "Laiks" vai ticējuši bēdīgi slavenā doktora Čārlza Haidera (Charles Hyder) 218 dienu bada streikam pie Baltā nama Vašingtonā. Šis, kā bērnības slimības, ir jāizslimo.

Pēdējā vakarā tika organizētas iespējamo premjeru debates valsts LTV1.

Pāris subjektīvas piezīmes par beidzamām debatēm

Viennozīmīgi:

• Andris Kulbergs ir labākais orators ar šarmanti atbruņojošu smaidu un perfekti būvētu runas ritmu.
• patīkami lietišķs ir Juris Pūce - jūtama drēbes pazīšana un liela saprāta uzvara un izvēles veiksme, ka partiju debatēs nepārstāvēja Ivars Ījābs.
• Viktora Valaiņa pārspīlētais patoss un nemitīgā atgādināšana, ka viņš būs premjers liek par to pamatoti šaubītes,
• Andris Šuvajevs kā allaž - runājošs exellis, ar raitu valodu, bet faktiski pilnīgi tukšas čaulas populists.
• Kā vienmēr. - politiski nenobružātā valodā Alvis Hermanis brīžiem pateica vairāk un ar dziļāku domu nekā pieredzējušie rutīnas politiķi. Tas nenoliedzami bija spoži.
• Ainārs Šlesers ir audzis, lai gan ir arī dzirdētas frāzes no iepriekšējiem laikiem, bet labi zin politisko drēbi un ar opozicionāra izteikšanās brīvību. Ainārs lieliski no reaģēja ar savu pretjautājumu Andrim Kulbergam uz ļoti neveiksmīgo jautājumu par partijas izraudzīto premjera kandidātu, bet nenoliedzami spožākā vieta šī vakara debatēs bija jautājums konkurentiem, ko Šlesers sāka par milzīgo korupciju valsts pārvaldē ar norādi par nepieciešamo kriminālatbildību, pei kam - jautājumu neadresējot ne JV, ne Pro, kuri jautājumu bija pelnījuši, bet valdībā neesošajam Jurim Pūcem, kuram atkrīt savas partijas aizstāvēšanas pienākums un formāla atbilde. Juris reāli bija uz pauzes saņemot šo jautājumu sev. Izcili!
• jau kuro reizi šajā pirmsvēlēšanu laikā JV demonstrē panisku savu vājumu ar uzbrūkošu agresiju. Dīvaina taktika. Arvils Ašeradens, kurš vienmēr ir nācis un spējis studijā ar tolerantu pašcieņu atšaudīties par JV sastrādāto, pēkšņi citā veidolā ... Izniekota iespēja debatēt par valsti, ar ļoti neizdevušos kodienu Jūlijai. Nepiestāv šis žanrs Arvilam,.bet slikti polittehnologi ir sena V problēma (Ēlerte, Ķirsis),
• Indriksone stabila, ar prognozējamām atbildēm.
• Jūlija Stepaņenko - bez šaubām ir šo vēlēšanu politiskā zvaigzne. Zinoša, nedaudz emocionāla un par agresīvu, bet teicami izmantojot atrašanos opozīcijā iegūtās priekšrocības - precīzi un akcentēti kritizējot politiskos procesus.
• īsti nevarēja saprast, ko uz šajās debatēs bija orientēta Svetlana Čulkova - viņas stiprā puse - īsas, lakoniskas un precīzas atbildes, kas nekaitina skatītāju bezgalīgajiem bla-bla-bla, bet tas šovakar bija reti. Sajūta, ka tiek norakta partija, ieciklējoties tikai vienā BY un Ru sadarbības atjaunošanas tēmā. Rosļikovs bija nenoliedzams līderis, bez kura partija aiziet pa burbuli.

Gundars Rēders, manuprāt, labi tika galā ar "premjeriem". Var piekrist tiem, kas debates ir pārvērstas par samocītu vakara cirka šovs mēģinot izklaidēt publiku ar samērā stulbiem kodieniem oponentiem nevis runāt - kā glābt izsaimniekoto valsti no maksātnespējas.

Lielākā vakara katastrofa bija pieacinātie, aizvakardienas eksperti, kuri nespēja dot nekādu pienesumu diskusijai un radot jautājumus, ko viņi šobrīd spēj iemācīt saviem studentiem.
Pozitīvi, ka raidījums beidzās ar vienotu studijā skanošo "Latvija, Latvija!!", jo tā visiem viena. Tas labi.
Šovi beigušies - tagad pie darba.

Latvijas Republikas 15.Saeimas Vēlēšanu rezultāti

Uz vietām Saeimā pretendēja 14 partijas. Saeimā ir iekļuvuši 100 deputāti no 6 partijām, kuras pārvarējušas 5% robežu. Un tās ir:

1. Apvienotais saraksts - 41 vietas

2. Latvija pirmajā vietā - 17 vietas

3. Suverēnā vara / Jaunlatvieši - 15 vietas

4. Nacionālā apvienība - 10 vietas

5. Progresīvie - 10 vietas

6. Jaunā Vienotība - 7 vietas

Pēdējā brīdī mainoties balsu skaitam, pēc kandidātu kārtības Rīgā sestā esošā Krista Burāne iekļūst Progresīvo deputātu sastāvā, bet Apvienotā saraksta - AS (Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija) Rīgas saraksta pēdējais deputāts Lauris Gruntmanis izkrīt, tādējēdi AS paliekot ar 41 vietām parlamentā.

Šīs vēlēšanas noteikti var saukt arī par Andra Kulberga fenomena vēlēšanām, kura vadībā AS ieguva 41 balsi, tādējādi pārspējot 1993.gada Latvijas ceļa rekordu - 36 vietas, kas likās paliks mūžīgi nepārspēts. Ir pamats apgalvot, ka AS šāds rezultāts nebūtu bez Kulberga, kurš atnesa 70-80 % no veiksmes. Šim fenomenālajam rādītājam ir pievērsta uzmanība ari citur pasaulē. Tādi “demokrātijas” brīnumi tiešām pārsteidz visrutinētākos politikas taisīšanas vecmeistarus.
Noteikti var pieminēt, ka Kulberga vārds pasaules politikas elitē ir ierakstīts ar ļoti pamatīgu ievērību.

Latvijas Republikas 15.Saeimas sastāvs

1. Apvienotais saraksts (41 vietas)

Rīga: Andris Kulbergs, Jānis Jenzis, Līga Meņģelsone, Karīna Miķelsone, Guntars Vītols, Liene Apine, Mārtiņš Brencis, Edgars Štelmahers, Jānis Urtāns, Viesturs Vitovskis, Māris Ozoliņš, Agnese Kupača, Jānis Stērninieks.
Vidzeme: Raimonds Bergmanis, Edvards Smiltēns, Aiva Vīksna, Česlavs Batņa, Dagnis Straubergs, Pēteris Dimants, Renārs Putniņš, Dāvis Melnalksnis, Andrejs Svilāns, Anete Biķe, Andis Caunītis, Valdis Kārkliņš, Mārtiņš Prīsis.
Kurzeme: Māris Kučinskis, Linda Matisone, Edgars Putra, Raivis Kalējs, Jānis Džeriņš, Nellija Kleinberga.
Zemgale: Edgars Tavars, Andris Skride, Inga Priede, Ilmārs Luksts, Juris Lazdiņš, Baiba Atmane.
Latgale: Juris Viļums, Valdis Kotāns, Raimonds Vējonis.

2. Latvija pirmajā vietā (17)

Rīga: Ainārs Šlesers, Regīna Ločmele, Andrejs Klementjevs, Roberts Žemaitis, Maija Armaņeva, Jevgēnija Šafraneka.
Latgale: Olga Petkeviča, Aleksandrs Bartaševičs, Aleksejs Mackevičs, Viktorija Pleškāne, Jekaterina Ivanova.
Vidzeme: Linda Liepiņa, Eduards Zivtiņš, Dana Šlesere.
Zemgale: Edmunds Zivtiņš, Aivars Kraps.
Kurzeme: Ramona Petraviča.

3. Suverēnā vara / Jaunlatvieši (15)

Rīga: Jūlija Stepaņenko, Rūdolfs Brēmanis, Ļubova Švecova, Jūlija Sohina, Natālija Ābola, Inna Djeri, Artūrs Klēbahs.
Latgale: Vjačeslavs Stepaņenko, Andrejs Jakovļevs, Leontijs Morozs.
Vidzeme: Karina Sprūde, Aleksejs Ignatjevs, Gita Plaude.
Kurzeme: Edgars Dārznieks.
Zemgale: Andrejs Pagors.

4. Nacionālā apvienība (10)

Rīga: Ilze Indriksone, Nauris Puntulis, Ivars Āboliņš.
Vidzeme: Jānis Dombrava, Ināra Mūrniece, Uģis Mitrevics.
Zemgale: Jānis Vitenbergs, Edvīns Šnore.
Kurzeme: Artūrs Butāns.
Latgale: Rolands Keišs.

5. Progresīvie (10)

Rīga: Andris Šuvajevs, Mairita Lūse, Antoņina Ņenaševa, Mārtiņš Hiršs, Selma Teodora Levrence, Krista Burāne.
Vidzeme: Andris Sprūds, Jana Simanovska.
Zemgale: Atis Švinka.
Kurzeme: Agnese Lāce.

6. Jaunā Vienotība (7)

Rīga: Baiba Braže, Andrejs Judins, Inese Lībiņa-Egnere.
Vidzeme: Ainars Latkovskis, Evika Siliņa.
Zemgale: Edmunds Jurēvics.
Kurzeme: Inga Bērziņa.

15. Saeimas vēlēšanas: visvairāk plusotie un svītrotie

2026. gada 3. oktobra 15. Saeimas vēlēšanās vēlētāji varēja ne tikai balsot par sarakstu, bet arī atzīmēt plusu pie atbalstāma kandidāta un izsvītrot nevēlamo. Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem plusu un svītrojumu aina ir ļoti nevienmērīga: uzvarētāja “Apvienotā saraksta” kandidāti ir gan mīlētāko, gan svītrotāko galvgalī.

Visvairāk plusu

1. Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”, Rīga) — 58 489 plusi.

2. Jūlija Stepaņenko (“Suverēnā vara/Jaunlatvieši”) — 29 679.

3. Ainārs Šlesers (“Latvija pirmajā vietā”) — 25 083.

4. Edvards Smiltēns (AS, Vidzeme) — 17 610.

5. Raimonds Bergmanis (AS, Vidzeme) — 17 300.

6. Andris Šuvajevs (“Progresīvie”, Rīga) — 16 472.

7. Rūdolfs Brēmanis (SV/AJ) — 11 412.

8. Baiba Braže (“Jaunā Vienotība”, Rīga) — 11 234.

9. Olga Petkeviča (LPV, Latgale) — 10 463.

10. Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība, Vidzeme) — 9635.

Kulberga pārsvars ir gandrīz divkāršs pret otro vietu. Viņš ir arī vienīgais, kam personisko plusu skaits mērāms desmitos tūkstošu vienā apgabalā un kam svītrojumu ir ļoti maz (Rīgā ap 900, ko eksperti vērtē kā partijas iekšējo konkurenci - kāds balso par partijas sarakstu, kurā ir pats, bet svītrojot citu, mēģina pakāpties uz viņa pleciem un paaugstināt savu pozīciju - vērtējums ir tikai pieņēmums, zinot politiskās “kultūras” tradīcijas Latvijā).

Visvairāk svītrojumu

1. Ingmārs Līdaka (AS, Rīga) — 17 253.
   Startēja no trešās vietas un pēc atzīmēm noslīdēja uz saraksta beigām, tāpēc Saeimā netika. Viņš kandidēja no “Apvienotā saraksta” Rīgas vēlēšanu apgabalā, sākot ar 3. numuru sarakstā. Pēc personisko atzīmju (plusu un svītrojumu) ieskaitīšanas viņš noslīdēja uz pēdējo vietu — Rīgā viņu svītroja aptuveni 8819 vēlētāji (plusi — 4974), bet kopumā saņēma ap 17 253 svītrojumus un bija viens no visvairāk svītrotajiem kandidātiem visā valstī.​
   Mediji arī tieši norāda, ka “Apvienoto sarakstu” 15. Saeimā vairs nepārstāvēs Ingmārs Līdaka un Lauris Lizbovskis.​

2. Aivis Ceriņš (AS, Vidzeme) — 13 654.

3. Edvards Smiltēns (AS, Vidzeme) — 12 636.
   Retais gadījums, kad kandidāts ir gan plusu, gan svītrojumu topā un tomēr paliek ievēlēto lokā.

4. Kaspars Briškens (“Progresīvie”, Rīga) — 6362.
   No ceturtās vietas noslīdēja uz saraksta beigām un mandātu neieguva. Gadījumā, ja prokuratūrā, KNAB vai policijā kāds iet uz darbu, iespējams, atkritīs nepieciešamaība pēc Saeimas balsojuma par duputāta imunitātes atņemšanu.

5. Hosams Abu Meri (JV) — 3369. Uzreiz pēc rezultātu uzrādīšanas viņš paziņoja, ka atstās "Vienotības" domes vadītāja amatu un "paies malā" no aktīvas darbības partijā

6. Evika Siliņa (JV) — 3193 - tika un tā ievēlēta,

7. Selma Teodora Levrence (“Progresīvie”) — 2933, tik un tā ievēlēta.

8. Arvils Ašeradens (JV) — 2852.

9. Ināra Mūrniece (NA) — 2474 - tik un tā ievēlēta.

10. Imants Parādnieks (NA) — 2298; 

11. Liāna Langa (NA) — 2246. netika ievēlēta.

Sarakstos plusotie

• AS: plusos Kulbergs, Smiltēns, Bergmanis;

• LPV: aiz Šlesera Olga Petkeviča (10 463) un Aleksandrs Bartaševičs (8115).
  Bartaševičs ir arī saraksta svītrotākais (1961), tam seko Mairis Briedis (1740) un Ričards Šlesers (1660).

• SV/AJ: aiz Stepaņenko Brēmanis (11 412) un Ļubova Švecova (8440). Brēmanis ir arī saraksta svītrotākais (1047), bet Saeimā ir iekļuvis.

• NA: Dombrava (9635), Mūrniece (5191), Ilze Indriksone (4916).
  Svītrotākā ir Mūrniece.

• JV: Braže (11 234), Siliņa (5571), Ašeradens (5481).
  Svītrotākie — Abu Meri, Siliņa, Ašeradens.
  Ašeradens pēc atzīmēm palika ārpus Rīgā sadalāmajām vietām.

• “Progresīvie”: Šuvajevs (16 472), Antoņina Ņenaševa (6023), Levrence (5724).
  Svītrotākais — Briškens.

CVK kopsavilkums svētdienā, 4. oktobrī plkst. 17:47

1. “Apvienotais saraksts” bija saņēmis 35,3 % un 41 mandātu, 

2. “Latvija pirmajā vietā” — 13,1 % un 17, 

3. “Suverēnā vara/Jaunlatvieši” — 11,7 % un 15, 

4. Nacionālā apvienība — 8,9 % un 10, 

5. “Progresīvie” — 7,9 % un 10, 

6. “Jaunā Vienotība” — 6,4 %
   _____________________________ 

7.  ZZS ar 4,4 % palika zem 5 % barjeras. 

Vēlētāju aktivitāte ir rekordzema - ap 51,8 %, zemākā kopš neatkarības atjaunošanas.
41 mandāts vienam sarakstam ir labākais rezultāts Saeimas vēlēšanās pēc 1991. gada (iepriekš “Latvijas ceļam” 1993. gadā bija 36).

Plusi nav tas pats, kas kandidāta balsis: tās rēķina no saraksta zīmēm, atņemot svītrojumus un pieskaitot plusus. Tāpēc Kulberga kandidāta balsu kopskaits (agrāk minēti ap 135 tūkstošiem) nav vienāds ar personiski ielikto plusu skaitu.

Pārējie

Astoņi saraksti 15. Saeimas vēlēšanās palika zem 5 % barjeras un mandātus neieguva. Pēc CVK provizoriskajiem datiem 4. oktobrī plkst. 19:18 tie kopā savāca 124 401 balsi jeb aptuveni 15,5 % no 804 501 derīgās aploksnēm.

7. Tuvāk barjerai bija Zaļo un Zemnieku savienība ar 35 405 balsīm jeb 4,40 %.
Līdz 5 % pietrūka aptuveni 4800 balsu. ZZS ar 4,40 % pirmo reizi kopš 2002. gada palika ārpus Saeimas — 14. Saeimā tai bija 16 mandāti.
Viktors Valainis bija Zaļo un Zemnieku savienības premjera amata kandidāts, ko pats nemitīgi uzsvēra un ekonomikas ministrs.
Reinis Uzulnieks vadīja ZZS Zemgales sarakstu. Īsi pirms vēlēšanām viņu pieķēra pamatīgā reibumā pie stūres.
Viņš saņēma gan visvairāk plusu, gan visvairāk svītrojumu savā sarakstā šajā apgabalā un no pirmās vietas noslīdēja uz piekto.
Noteikti pieminami aizkadrā palikušie politikas vecbiedri - Augusts Brigmanis, Gunārs Kūtris, Armands Krauze, Uldis Augulis, Andris Bērziņš, Anita Brakovska, Gundars Daudze, Juris Jakovins, Līga Kļaviņa, Līga Kozlovska, Daiga Mieriņa, Harijs Rokpelnis, Andrejs Vilks, Kaspars Melnis, Jānis Vucāns.
ZZS Apvienību 14. Saeimas vēlēšanās veidoja Latvijas Zemnieku savienība, “Latvijai un Ventspilij” un LSDSP (Jānis Dinēvičs).

8. Otrajā vietā ārpus Saeimas ir jaunpienācēji “Mēs mainām noteikumus” ar 27 579 balsīm (3,43 %), Partija kopā ieguva 3,43 % un mandātus neguva, bet pārsniedza 2 % finansējuma slieksni. Partijas publiskā zīmols bija prasība mainīt vēlēšanu kārtību un atcelt 5 % barjeru.
Spilgta partijas seja Alvis Hermanis, ievērojams režisors, “Mēs mainām noteikumus” sarakstā Jūrmalā bija pirmais numurs un savā iecirknī saņēma visvairāk plusu.
Evija Papule startēja tajā pašā “Mēs mainām noteikumus” sarakstā.
Vēl sarakstā mināmi Jāzeps Baško, Ainārs Mielavs, Jānis Hermanis.

9. trešajā — “Latvijas attīstībai” ar 17 533 balsīm (2,18 %). Politikas veterāni ar vistuvāko ideoloģiju Progresīvajiem, taču atšķirība ir pamatīga politiskās pieredze. Kā pirmais numurs tika nosaukts EP deputāts Ivars Ījābs, kurš pats nestartēja, lai nezaudētu vietu Briselē. Starp citu, vienīgais no premjeru kandidātiem, kas vērtējama kā fatāla kļūda, jo partijai ir pietiekoši stiprs un pieredzējis kodols Juris Pūce (ar 2073 plusiem), Edgars Jaunups un Artis Pabriks, te ir  arī Iveta Ratinīka (1431 pluss), Artūrs Toms Plešs, Viesturs Zeps, bijusī basketboliste Anete Jēkabsone-Žogota.
Šajā partijā sev vietu ir atradusi arī Inese Voika. 

Tūlīt zem 2 % valsts finansējuma sliekšņa palika: 

10. “Stabilitātei!” — 16 062 balsis jeb 1,997 %. kurai pietrūka tikai ap 30 balsīm zem 2 % finansējuma robežas.
Partijas seja ir pieredzējušais politiķis un pozīcijai gaužām neērtais Aleksejs Rosļikovs. Rīgā viņš bija otrais numurs, bet ar 3918 plusiem, protams, apsteidza saraksta līderi, kura bija pārņēmusi partijas vadību pēc Alekseja bēgšanas uz Baltkrieviju; Svetlanu Čulkovu (2548). Partijas rindās Nataļja Marčenko-Jodko (2101 pluss), kā arī politikas veterāni Jakovs Pliners un Nikolajs Kabanovs.

11. Tālāk seko “Austošā Saule Latvijai” ar 10 696 balsīm (1,33 %).
Līdzīgi kā MMN jauns politisks spēks, kas noteikti ir nopietns pretendents politikas labēji konservatīvajā spārnā.
Partijas līderis un seja Raivis Zeltīts (1150 plusu), kā arī Dace Lindberga (947), Jānis Zalāns, Gatis Ilgažs. 

12. “Gobzema saraksts” ar 7900 (0,98 %),
Saraksta seja ir jurists, advokāts un skandalozs poiltiķis Aldis Gobzems, bijušais “KPV LV” līderis un 13. Saeimas deputāts, kurš pārcēlies uz dzīvi Spānijā, nomainīja vārdu un uzvārdu uz Arigo Toro, vadīja partiju attālināti ar vairākkārtēju “aiziešanu” no politiskās skatuves un vēlāku atgriešanos.
Rīgā pirmo vietu un visvairāk plusu - 1864 saņēma Gobzems kā Arigo Toro.
Sarakstā bija arī Agris Freifalts, Ilze Kalniņa-Molotoka, Daniels Balika un citas līdz šim nezināmas personas. 

13. “Saskaņas Centrs” ar 6598 (0,82 %) - kādreizējā ietekmīgā politiskā partija - vājākais rezultāts starp visiem 14 sarakstiem.13. Saeimā SC bija otrais lielākais spēks ar 16 mandātiem, un grasījās kopā ZRP veidot valdību, taču pēc 3.vietā palikušās Vienotības teicami izspēlētā politiskā Gambita, koalicījā netika. Šogad partija faktiski pazuda no vēlētāju redzesloka, nopietnākais konkurents pie varas esošajai Vienotībai un kura pēc noklusējuma tika turēta opozīcijā. Šajās vēlēšanās par partiju mēģināja restartēt viens no partijas dibinātājiem un ilggadīgiem līderiem, pieredzējušais Jānis Urbanovičs.
Rīgā pirmo vietu ieņēma Jānis Urbanovičs (815 plusu).
Kurzemē pirmais bija Valērijs Agešins (509 plusu).
Latgalē sarakstā ir kāds cits Jānis Urbanovičs, kā arī bijušie deputāti Ivans Ribakovs un Aleksejs Vasiļjevs.
Rīgā startēja arī bijušie deputāti Igors Pimenovs un Igors Solovjovs.
Vidzemē pazīstamākie ir juriste Elizabete Krivcova, bijušais deputāts Valdis Kalnozols, ģenerālis Kārlis Krēsliņš un Romāns Rubiks.
Pēc neveiksmīgā starta, Jānis Urbanovičs atkāpās no amata un paziņoja par aiziešanu no aktīvās politikas.

14. Jaunā konservatīvā partija ar 2628 balsīm (0,33 %).
Kādreizējo Jāņa Bordāna, Jutas Strīķes un Jura Juraša vadīto partiju uzņēmās vadīt Valsts kancelejas bijušais vadītājs, Vienotības “uzmestais” un par grēkāzis padarītais Jānis Citskovskis.
Vidzemē trešais bija basketbolists Valdis Valters, ceturtais - selekcionārs Jānis Rukšāns.
Kurzemē - dziedātāja Ieva Akuratere: no trešās vietas viņa pakāpās uz pirmo.
Zemgalē pirmo vietu ieņēma Mārtiņš Štāls.
JKP iepriekšējie līderi:
Jānis Bordāns - nestartēja,
Juta Strīķe - mirusi,
Juris Jurašs - tiek uzskatīts par aizbēgušu no Latvijas uz Ukrainu,
Krišjānis Feldmans pametis partiju
Gatis Eglītis - pēc Bordāna bija vadījis JKP, pēc tam kļuvis par NA biedru, nav ievēlēts. 

Vēl fakti

Sievietes: 37 no 100 (vīrieši — 63). 14. Saeimā bija 30, 13. Saeimā — 31.
Pēc vēlēšanu apgabaliem (sievietes / vietas):

• Rīga: 18 no 38
• Vidzeme: 9 no 26
• Kurzeme: 5 no 11
• Latgale: 3 no 12
• Zemgale: 2 no 13

Jaunpienācēji (pirmo reizi ievēlēti Saeimā): vairāk nekā 60 — aptuveni divas trešdaļas sastāva, līdzīgi kā 14. Saeimā. Provizoriski:
Apvienotais saraksts — ap 28,
Suverēnā vara/Jaunlatvieši — visi 15,
Latvija pirmajā vietā — ap 12, Ainārs Šlesers nav pilnīgs jaunpienācējs — iepriekš bijis deputāts.)
Progresīvie — ap 3,
Nacionālā apvienība — 2,
Jaunā Vienotība — 1.

Augstākā izglītība un zemāka par vidējo: par ievēlētajiem deputātiem LETA/CVK vēl nav publicējusi apkopojumu.
Starp visiem 1428 kandidātiem
augstākā izglītība bija 78,7 % (1129 cilvēki),
vidējā — ap 19,6 %,
pamatizglītība — 23 cilvēki (1,6 %).
14. Saeimā gandrīz visiem bija vismaz bakalaura līmenis (tikai ap 8 ar vidējo un 2 ar koledžas līmeni).
Zemāka par vidējo izglītība ievēlēto vidū vēsturiski ir reta.
No Rīgas - t.i. var cerēt, ka šie neprasīs mitināšanās un pārvietošanās kompensācijas :
Rīgas vēlēšanu apgabalā (Rīga + ārvalstis) ievēlēti 38 deputāti. Cik no visiem 100 deklarējuši dzīvesvietu Rīgā, publiskajā apkopojumā vēl nav; starp kandidātiem Rīgas dzīvesvieta dominēja.

_________________________________________________________________________________

Vox populi

Sandis: Skatoties dažādus TV šovus, nāk prātā tāds termins kā "triecienbalsojums", kad par lielākām naudiņām vari nodot uzreiz 10 balsis. 

Georgs Kronbergs: Šajās vēlēšanās  visvairāk reibinošo lejupslīdi, kas pielīdzināma kazas lejupejai pa kāpnēm cirka spēlē, nodemonstrējis Progresīvo “ilggadīgais Rail Baltica līderis”Briškens,no 4.vietas nogāžoties uz pēdējo 43.vietu. Būs interesanti vērot, kurā tukšmuldēšanas amatā PRO viņu iecels. 
Politiskajās aizkulisēs klejojot arī šāds variants-Vienotības Bražei ĀM amatu nedošot,pamatojot to ar viņiem piešķirto citu,šīs ministriju sadales lotes,amatu(AM Melnim),attiecīgi tajā ieliekot Smiltēnu,lai viņu,un nevis Pīlēnu,sagatavotu Rinkeviča nomaiņai.
Daknis Marts: Forši, viņš dos brīvdienas par visādiem notikumiem

Agnese Margēviča: Vēlēšanu rezultāti tikai vēlreiz apliecina, ka Edgars Rinkēvičs ir dižākais polittehnologs Latvijas vēsturē. Jautājums, vai radītājs šoreiz aprēķināja, cik tas “bērns” sanāks liels ar visiem no tā izrietošajiem riskiem.
Baiba Strautmane: "dižākais polittehnologs'' nevienam nebūs interesants/vajadzīgs (uz 2.term.), ja vien nelabos paša pirms 15 gadiem sapostīto, proti, nedarīs visu, lai mūsu jaunā valdība būtu, kā sacīt jāsaka, ''normāla uzņēmējdarbības vienošanās''

Visvaldis Gercāns: Ja AS būtu savi kompetenti politiķi, ko likt ministru amatos, tad tāda izmisuma nebūtu. Atceramies kaut vai katastrofālo Meņģelsones darbošanos VM.

Ivars Auziņš: Jaunās vienotības ierēdņi noraks jebkuru AS labu iniciatīvu, tas ir fakts. Un ar viņiem pilnas iestādes!

Emils Benders: AS ir reti izdevīgā monopolsituācijā. Viņi var vienoties ar JEBKO un par JEBKO, kā vien sirdij vai pat fiziskiem dzinuļiem labpatiksies. GRIBU/vairs NEGRIBU/un PĀRDOMĀJU no sērijas..

Jānis Iesalnieks: Skaidrs, ka stagnācijas simbols Vienotība būs kā enkurs jebkurām nopietnām reformām, kas valstij ir akūti nepieciešamas un kuras vēlētāji sagaida no AndrisKulbergs, tāpēc ideoloģiski saskanīgākā un rīcībspējīgākā valdība būtu AS + NA.

Andris Pauls-Pāvuls: Saeimā 2/3 vairākums - 67 BALSIS vajadzīgs tikai dažos īpašos gadījumos. Pārējos pietiek ar 51. @Apvienotais_ + @VL_TBLNNK  ir 51. AS+NA+JV ir 58. Nav jēga ņemt koalīcijā trešo, ja nevar dabūt 67. AS +NA +opozīcijas LPV = 68 šobrīd sargā ģimeniskās vērtības pret pro jenotiem.

Aigars Prūsis: Lai arī pāragri par to diskutēt, premjera @AndrisKulbergs paustais, ka Latvijai nevajag tik daudz ministriju kā šobrīd, ir pamatots. Piemēri, kā valsts pārvaldi racionalizēt un taupīt, nav tālu jāmeklē. Igaunija nav primitīvi salikusi ekonomiku, enerģētiku un transportu vienā ministrijā, taču labi parāda, ka arī Latvijai nav vajadzīgas atsevišķas klimata, satiksmes un VARAM tipa ministrijas. Klimata ministrija bija politiska avantūra, lai palielinātu ministru skaitu, nevis glābtu klimatu vai vairotu enerģētisko neatkarību. Tās izveidei funkcijas vienkārši izņēma no esošām ministrijām. Kad nāca apjēga, ka klimats nav abstrakcija, ko var glābt ar semināriem un bukletiem, 2024.gadā VARAM “iztukšoja” vēl vairāk, atņemot tai vides aizsardzību. Ar pāri palikušo “viedumu” VARAM arī nav pārāk sekmējies - digitalizācija gājusi kā pa celmiem. ... Jācer, ka izdosies.

Ulvis Siliņš: Es jau dzirdēju kā EdvardsSmiltens sak borēt par 3 partiju koalīciju un gan jau AndrisKulbergs savas mazās pieredzes dēļ ļausies apvārdot. Svarīgi saprast, ka Jauna_Vienotiba ir intrigantu un dunču nams. Tev pietiek ar vienu gramu sūdu, lai sabojātu 1kg medus. 2 partiju koalīcija ar @VL_TBLNNK ļoti īsā laikā var iznest cauri visas nepieciešamās reformas. Latviska, konservatīva koalīcija, tas par ko daudzi ilgi ir sapņojuši. Papildus tā ir nebijusi iespēja ienest Ministru kabinetā vēl 2-3 profesionāļus papildus Melnim.

Aivars Borovkovs: Te nu jāpiekrīt - paņemt koalicijā JV un/vai Pro būtu beigu sākums. Šīs partijas noveda valsti līdz maksātnespējai, priekšpusē vicinoties ar viltus SK karogu, lai aizmugurē izveicīgi briškeni, lāces, raubiško varētu netraucēti noārdīt valsti.

Jurģis Liepnieks: Politisko cīņu dūmiem sākot nosēsties, vēlēšanu rezultātu plusi un mīnusi arī sāk skaidroties. ZZS izbalsoja - labi. Vienotību ievēlēja - slikti, bet izsvītroja Ašeradenu (partijas premjera kandidātu, pirmo nummuru! wow. Neatceros otru tādu gadījumu!) PRO ievēlēja - slikti, bet tomēr 10 vietas nevis 15 kā viņi plānoja un kas šķita visnotaļ reāli. Un tagad lemti opozīcijai. Jūlija dabuja daudz, bet drīzāk mazāk nekā varēja gaidīt. Stabilitāte vispār zem 2%. Viens skaidrs atbildīgais par visu valstī uz četriem gadiem - ļoti labi. Tas, ka tas ir Kulbergs - ne tik labi, bet nu cerams milzīgā vara tagad atmodinās vadītāja prasmes, kas līdz šim apslēptas.

Ainārs Brūvelis: Tauta lēmusi- Vox Populi, Vox Dei. Droši vien šobrīd jādomā, kā @AndrisKulbergs  varam palīdzēt aizgaldu tīrīt un neļaut no šī uzdevuma "nolekt". Ja personīgi varu kā līdzēt,- droši. Mana valsts,- mana atbildība...

Guntars Gribusts: Manā skatījumā PRO ar visu mediju milzīgo atbalstu, jo cerēja, ka ir zirgā. ZZS aizgāja dabīgā nāvē, JV saņēma savu 2018. gada rezultātu (2022 bija kara baiļu manipulācija).

Arvids Rasa: Tagad varēs redzēt vai Kulbergs ir darītājs. 4 mēnešu laikā sakārtot bardaku nevar, bet ļoti labi ilustrēja visiem, ka zem pārsega tiešām ir totāli nekopts dzinējs, kas noteikti nostrādāja. Tagad tik pareizos servisa čaļus atrast

Evika Siliņa: atbildot uz TV3 raidījuma "900 sekundes" uzdoto jautājumu un atsaucot atmiņā pavasara notikumus uz Latvijas politiskās skatuves, modelēja, ka tad, ja JV nebūtu piedalījusies Kulberga tolaik veidotajā Ministru kabinetā, "Apvienotajam sarakstam" (AS) būtu vai nu jāveido mazākuma valdība vai jāsadarbojas ar "Latviju pirmajā vietā" (LPV).
Valdis Valters: Tad nebūtu pat tie 5%. Kamēr tur būs Arvils ar Čakšu, partijai nav nākotnes.

Aldis Alliks: ar dziļu cieņu Maestro @AlvisHermanis1! esmu gadu gaitā iepazinis, dažādos cīņas laukos pārbaudījis un par krietniem atzinis ne 1 vien cilvēku, kuri ir LPV, SV, NA (un 2, 3 pat ZZS) biedru rindās, taču tagad nāca @partijaMMN un pa ilgiem laikiem deva cerību uz kolektīvu saprātu.

Mārtiņš Krieķis: AS ir uzvarējis visos vēlēšanu apgabalos, izņemot Latgali, kur uzvarēja LPV. Noraidīt Latgales uzvarētāju klātbūtni valdībā, vienlaikus piekrītot strādāt kopā ar JV, ir Latgales vēlētāju atgrūšana un atsvešināšana.

Kristians Rozenvalds: Balsošanas procesā pietrūka svētku sajūtas, gribētos vismaz tikpat kā kapu svētkos, ar skolēnu vai amatieru orķestra vai kora ansambli, ar Miķeļdienas gadatirgu, ar foto sienu, lai vairāk balsotāju, lai svinības ne tikai politiķiem šonakt.
Ja reformu uzrāviens nebūs jau pirmajās dienās, tad tas nebūs arī vēlāk. Tagad jābūt jau citam tempam un kārtībai, kad neder vairs tā prastā šeptēšana, savējo bīdīšana, atriebšanās svešajiem, sevis slavēšana un atrunāšanās. Te ne zirgus jāmaina, bet ceļu!
Vai @AndrisKulbergs uzvarēšanu var raksturot ar lietvārdu vai darbības vārdu? Es vērtēju, ka vara tika nomesta pie kājām. Jo, salīdzinot ar sportu, paveicās ar izlozi, ar starta laiku, ar to, ka citi bija saguruši, noraidījušies. Un tā salikās zvaigznes...

Alvis Hermanis: Secinājumi.
Vienīgais, par ko žēl - MMN piedāvātā vēlēšanu metode dotu iespēju tikt pie tāda parlamenta, kurā būtu vismaz 30 Kulbergi un vēl 30 daudz gudrāki cilvēki par Kulbergu, jo tiktu atcelts arī amatu apvienošanas liegums. Mēs pārstāvējām tos cilvēkus, kuri redzēja problēmas cēloni, nevis cīnījās ar sekām. Paldies viņiem!
Pēdējā pusgada laikā, kopš uzradās MMN, mēs jau esam devuši krietnu ieguldījumu kopīgai lietai: esam kardināli nomainījuši Latvijas politisko dienas kārtību - noteikumu maiņa valsts pārvaldē jeb ģenerāltīīšana kļuva par galveno diskursu partiju retorikā un MMN idejas kļuva par galveno saturu slavenajos Kulberga ikvakara video selfijos. Jo, kā pats atzinās pie Dombura, AS savas programmas nemaz nebija.
Mēs neesam greizsirdīgi, tieši otrādi - priecājamies, ka mūsu idejas tiek izmantotas kā instrukcija rīcībai un kopā ar pārējo sabiedrību ceram, ka Kulbergam izdosies veiksmīgi realizēt MMN politisko programmu arī dabā. Mēs paši to būtu izdarījuši labāk, taču arī šis variants nav slikts.
Cerēsim. Vēl svarīgi, ka esam no trases noņēmuši JV/Pro monopolu. Viņu ēra ir cauri un valstij ir vismaz dota cerība atveseļoties. Imigrācijas lietas gan mani dara bažīgu. Jo Kulbergs atbalsta mazkvalificētā darbaspēka ievešanu un tas neizbēgami kļūs par eksistenciālu draudu ilgtermiņā.
Un, visbeidzot, nu ir tāda iespēja, ka Rinkevičs ir noteikti jāsūta dzīvot atpakaļ pie mammas. Jo kara laikā pakļaut drošības riskiem visu tautu un ielikt par atbildīgajiem Sprūdu/Siliņu tikai tāpēc, lai dabūtu padzīvot Pilī, bija nepiedodama rīcība.
Mums paveicās. Bet viss vēl nav beidzies.
Paldies vēlreiz MMN nometnei. Mēs vismaz mēģinājām.

Vents Zvaigzne: Skatos, vēlēšanās beigušās, bet daži nevar vien beigt rumulēšanos ar naktspodu saturu. Pietiks nu, kungi, savāciet kritušos, saslaukiet šmuci, slēdziet vai pārdēvējiet partijas un dibiniet jaunas. Vēlētāju īsā atmiņa dod gaišas nākotnes cerības ikvienam!

Raivis Zeltītis: Partiju reklāmu tēriņu efektivitāte (iztērētie līdzekļi) uz 1 balsi - no efektīvākās uz mazāk efektīvo.
- Austošā Saule Latvijai — 0,30 €
- Suverēnā vara / Jaunlatvieši — 1,46 €
- Mēs mainām noteikumus — 1,47 €
- Stabilitātei! — 1,81 €
- Apvienotais saraksts — 2,08 €
- Progresīvie — 2,63 €
- Nacionālā apvienība — 3,30 €
- Latvija pirmajā vietā — 3,67 €
- Saskaņas Centrs — 4,45 €
- Jaunā konservatīvā partija — 5,41 €
- Jaunā Vienotība — 7,28 €
- Gobzema saraksts — 12,40 €
- Latvijas attīstībai — 12,74 €
- Zaļo un Zemnieku savienība — 12,75 €

Aivars Borovkovs: Vēlēšanu naktī parādījās pavisam skaudri dati par vēlētāju neaktivitāti. Cipari nesaudzīgi, bet objektīvi apliecina, ka ciniskā varas arogance ir radījusi stabili noturīgu nācijas politisko apātiju. Tas ir nopietns nacionālās drošības jautājums. Pat vēlēšanu reportāžās @ltvzinas turpinās apsaukāšanās un mētāšanās ar ļoti "smagiem vārdiem", kas vispirms trāpa ne tikai vēlētājiem, bet tikpat daudz arī vēlēšanas ignorējušajiem - tieši aizraujoties ar sevis liekulīgu un nepelnītu pārslavēšanu, citu noniecināšanu, apsaukāšanos un dēvēšanu par valsts ienaidniekiem, sabiedrību noliek aiz svētku norises sētas (uzskatāmi, kā tas bija nesen Aglonā). Uzskatāms piemērs bēdīgi slavenā Langa, par kuras neievēlēšanu var izteikt gandarījumu, bet visa ņemšanās ir šīs personas otrais neveiksmīgais start-ap mēģinājums savu vecumdienu sociālai nodrošināšanai. Nekas vairāk.
Ja lielāko (!) sabiedrības daļu apzīmogo kā pretvalstisku, vai ir pamats gaidīt, ka viņiem būtu pienākums iet un balsot par varas reibonī klaigājošiem kandidātiem? Sajūta, ka aploksne bezvērtīgi iemesta miskastē. Pelnīta attieksme. Attopieties!
Visa opozīcija, viņu vēlētāji un, padarītie par atraidītajiem, vēlētāji arī ir Latvijas Republikas pilsoņi, kuriem tāpat rūp mūsu valsts nākotne, iespējams, daudzreiz vairāk, nekā varas krēslos pieķēdētajiem pie beņķiem valsts kases lodziņa tuvumā.
Atvainojiet, politisko apātiju ir veidojusi tikai un vienīgi arogantā un ciniskā varas elite. Par mediju lomu varētu runāt atsevišķi. Varbūt jāpārstāj meklēt un taisīt ienaidniekus savās rindās? Dažādības un iakļaušanās sektanti, izrādās, ir visnaskākie plurālisma apkarotāji.
Var tikai iztēloties, kāds izmisums, bezizeja ir mudinājusi cilvēkus pamest Tēvzemi. Nācijas pilsoniskā apātija ir viens no pēdējiem pakāpieniem, kad cilvēks saprot, viņam šeit nav vairs nekādas nozīme
Es no sirds apsveicu @AndrisKulbergs - tās patiesi ir Tavas vēlēšanas, bet, kā mēdz teikt, ir nianses... (šeit, pārlasot uzrakstīto, tomēr izdzēsu).
Kopā ar spilgtām personībām joprojām Saeimā iebrauc bezsejas pelēcību pārlādētas sarakstu kravas piekabes, kurām pat 18.novembrī, dziedot Saeimas zālē valsts himnu, lielajos monitoros priekšā kā karaoke ir jārāda teksts, jo vārdus nezin, bet skatītājs var nenobrīnīties par tik daudzām nepazīstamām sejām.
Vai vēlēšanas devušas gandarījumu? Jā un nē. Beigušās kārtējās cīņas bez noteikumiem ar dominējošo izvēles algoritmu - patīk/nepatīk līmenī. Nekas vairāk. Diemžēl.
Noteikti kaut kas kardināli ir jāmaina un jāaudzina jauda nākamos 4 gados @AlvisHermanis1 ar MMN un @austsaule - ir ne tikai jāgrib ksut ko mainīt, bet saprat, ko un kā darīt ar iegūtajām varas svirām.
Gandarījums būs tad, ja no iespējas rīkoties mūsu vārdā ar mūsu naudu tiks atstādināti tie, kas noveduši valsti līdz bezdibeņa malai, t.i. - JV un Pr paejiet malā! Ja ir kaut mazākā sapratne par politisko kultūru un saglabājusies kaut cik cilvēciska pašcieņa. Joprojām ceru, ka tiks veikti justīcijas reanimācijas darbi (ar sekojošu profesionālu lustrāciju) un atradīsies kāds, kurš pacels smago kapakmeni, lai atraktu dzīvi nobērēto Atbildības jēdzienu par izsaimniekoto (izshēmoto un izzagto) valsts (mūsu) samaksāto nodokļu naudu. Pirmsvēlēšanu debatēs par to ieminējās opozīcija, bet jautājums veikli tika aizslaucīts, lai varētu tērgāt par nebūtisko.

Kaija Skujiņa: Vai Kulbergs turpinās visus nākamos 4 gadus rakstīt dienas atskaites twiterī? Jau pēdējā laikā neiekļāvās laikā. Galvenais, lai viņa kontu nesāk apsaimniekot kāds algots PR. Man patīk, ka viņš komunicē ar twitertautu pats un atbild uz jautājumiem, nevis kā daža braže ignorē vai atbildes vietā nobloķē.

Kristaps Vanags: Domājams ka līdz šķeltniekiem tāpat ilgi nebūs jāgaida, jautājums tikai vai tas būs

• Smiltēna deviņpadsmitnieks,
• Tavara trīspadsmitnieks,
• Kulberga sešinieks vai
• Kučinska trijnieks.

Edgars Engīzers: Ja šo vēlēšanu rezultātus vajadzētu ietērpt Ārvalstu mediju ziņu virsrakstu formātā, tad, iespējams tas skanētu: in Latvia, despite significant shift between parties, ruling coalition secures its position in the Parliament.

Andris Tihomirovs: Interesanti, kāda ir sajūta lielākajai daļai AS ievēlēto deputātu, reāli saprotot, ka neviens par viņiem īsti nav balsojis?

Ēriks Stendzenieks: Prieks par Judinu (JV), jo Latvijā vēl atlikuši nedaudzi, kādi 3-4, varbūt 5 likumi, kas vēl nav viņa pilnībā sajāti.

Kristīne Jarinovska: Vienīgā prātīgā izvēle Edgaram Rinkēvičam pēc izdarītā ir atstāt Valsts Prezidenta amatu šobrīd.

Mārtiņš Krusts: Tas, ka šodien notiek pretiesisks apvērsums man pirmo reizi ļauj sākt runāt uz āru: beidzot varu pateikt, kāpēc uzmeta Armandu Broku.
Saistībā ar manu paziņojumu, ka kandidēju MMN valdes vēlēšanās un saprotot, ka man ir absolūts vairākums Baško šodien sāk manis un masveidīgu Republikas biedru izmešanu. Neviens nepiekrītiet izslēgšanai! Būs garas tiesvedības! Valsts finansējums tikai rada ļoti jokainas lietas. Drīz sekos vairāk informācijas šī posta komentāru sadaļā.
Un kāpēc valde nesastāvēja no Hermanis, Broks, Krusts! Todien, ieraudzījis, ka Hermanis pamet Broku, rakstīju Pucenam, ka mums derētu menedžēt izlīgumu. Bet nezināju, ka man aizmugurēji Baško jau bija sazvanījies ar Pucenu un uztaisījis revolūciju! Broks NAV aģents. Cilvēki sāka kauties par naudu kā par kūts sili. Bet nograuza mūs no top spēka uz sīkpartiju! Mana cerība, ka viņi vismaz vadīs spēku rezultējās ar to, ka vēlāk Baško vienpērsoniski norāva sarunas ar ASL, izgrauza līderus, konsolidēja varu, pielīda naivākajiem biedriem un intrigoja, iesitot pēdējās naglu zārkā. Viņi sarēķināja, ka valsts finansējums dod vairāk kā deputātu algas. Šodienas revolūcija sākās, jo es valdes vēlēšanās piedāvāju plānu, kurš MMN atdzīvinātu, tostarp atsāktu sarunas ar ASL un citiem, lai izveidotu īstu spēku. Mans plāns neļautu turpināt izsaimniekot kasi.

Jāzeps Baško: Mūsu partija tapa lielā steigā, diemžēl tās rindās tika uzņemti atsevišķi biedri, kuru īstā vieta ir Latvijas politiskajā melnajā sarakstā, lai neviena partija neciestu no viņu destruktīvās darbības. Partijas no solo māksliniekiem glābt var tikai tāda vēlēšanu kārtība, kas ļauj šiem nenovērtētajiem viedokļu līderiem startēt individuāli. Partiju finansējuma atcelšana arī būtiski attīrītu darba lauku. Kampaņas laikā atturējāmies no destruktīvo biedru izslēgšanas, neskatoties uz to, ka viņi publiski gānijās paši par savu partiju un saraksta biedriem. Tagad partijas valde lems par viņu izslēgšanu.
Izdomājumus nekomentēšu. Konkrētais tviterī labi zināmais personāžs par mani izdomājumus stāsta jau kopš tās konservatīvās domas konferences Demos_LV sesijas, pirms kuras es atteicu mēģinājumus ar ultimātiem kancelēt viena runātāja uzstāšanos.
"Mēs mainām noteikumus" ir pieteikušies uz palikšanu. Mūsu mērķis ir celt Latvijas politisko kultūru, atgriezt politiku politikā un ļaut visiem politikā kļūdas pēc ieklīdušiem oportūnistiem darboties valsts ne pārāk stingri regulētā ekonomikā.
Par ekonomistiem, kaktu medijiem, vienalga ko — tas ir katra paša ziņā. Lai visiem izdodas viņu labās ieceres!
Roberts Sīlis: Es MMN vidakus montēju pa 15€ gabalā, tagad izrēķini cik pa vidu tika noslaukts, sāksim ar to… jūsu sēdēšana vienā solā ar Pucenu Tallink Hotel kandidātu sanāksmē jau visu parādīja, neviens cilvēks ar saskarsmi ar šo kadru, nekad nelīstu vienā laivā, ja vien kaut ko kopā nemuķī.