Pirmā Ženēvas konvencija par ievainoto stāvokļa uzlabošanu kara laika apstākļos
16 Eiropas valstis parakstīja Pirmo Ženēvas konvenciju
1864.g.22.augustā parakstīta Pirmā Ženēvas konvencija par ievainoto stāvokļa uzlabošanu kara laika apstākļos.
Sākotnējie 10 punkti vēlāk tika papildināti līdz 64. Tas iniciators un arī viens no Sarkanā Krusta dibinātājiem Anrī Dināns kļuva par pirmo Nobela miera prēmijas laureātu.
Konvencijas nosaukums bija “Par ievainoto un slimo stāvokļa uzlabošanu karojošajās armijās”
Krievija (kuras sastāvā tobrīd atradās arī okupētā Latvija) tai pievienojās 1867. gadā, taču kā pret visiem nolīgumiem, tā izturas ievērojot tikai sava izdevīguma principu. Kopš Krievija varu sagrābuši krievu lielinieki (iesk. pēdējos 30 gadus), krievi konvenciju attiecībā pret citiem faktiski neievēro, bombardējot gan slimnīcas savās okupētās teritorijas (Čečenija), gan Sīrijā, gan Gruzijā, gan Ukrainā.
Saistītie notikumi
| Nosaukums | 1 |  | Eiropas padome pieņem lēmumu par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un Moldovai |
|---|---|---|
| 2 |  | Marija Kirī otrreiz kļūst par Nobela prēmijas laureāti |
Avoti: wikipedia.org
Personas
| Nosaukums | ||
|---|---|---|
| 1 |  | Žans Anrī Dināns |