2018.gada 16.janvāris - šī diena vēsturē

Šī diena tomēr laikam ir kaut kā atzīmējama vēsturē. Notikumi, kuriem nav nekādas nozīmes Latvijas vēsturē, taču lieliski raksturo laiku, kurā dzīvojam.

No rīta notika neliela Saeimas deputātes Barčas intervija par e-veselību, Viņa paziņo par nesankcionētu ielaušanos sistēmā, bet premjers Māris Kučiniskis vēlāk šo informāciju neapstiprina, konstatējot, ka nekādas ielaušanās nav bijis. Taču deputāte savu vārdu tur - ja reiz pateica, ka ir, tad tā arī notiek - pēcpusdienā visi hakeri tiešām tika mobilizēti un notika šāda ielaušanās - sistēma uz laiku ir paralizēta.

Vecrīgā, uzmanību piesaistošā, Ieva Brante (tā, kura juriste, politiķe un sastopama visos piketos) saskrienas ar MB S klases limuzīnu, kura vadītājs, nelaipni uztver velosipēdistes Brantes parādīšanos uz braucamās daļas, cik var noprast, ar suni, un pēc tam no skandāla vietas aizbrauc. Pēcāk izrādās, ka dusmīgais virsūbraucējs ir ne mazāk skandalozais uzņēmējs Gulams Mohammads Gulami. Ko darīt - Latvijā ir maz cilvēku palicies. Tā kā, piedalās notikumos tie, kuri ir. Cilvēku maz, notikumi notiek, tāpēc pārējiem slodze lielāka. Lietas apstākļus skaidro policija. Pirms nedēļas Brantei kādā Maximas veikalā izdevās saskandalēties ar kasieri, nevarot izvēlēties savstarpējas komunikācijas valodu.

Kādreizējā vicemis un modele Beatrise Gore jau vairākas dienas sociālā tīklā Facebook izklaidē savus draugus un sekotājus ar 80.-90.gadu fotogrāfijām un nelieliem pastāstiņiem un atmiņām par šo laiku. Šodiena sākās ar stāstu par tikšanos ar reketieri-parādu izsitēju, kurš, bija ieradies no Beatrises un, kā pēc tam izrādījies, esot bijis kādreizējais premjers Guntars Krasts. Lasītāji to mierīgi uztvēra kā joku, taču kāds cītīgs "stučītājs-amatieris " plus trollis jau šo ziņu pārpublicēja tālāk ar komentāriem, ka KNAB un visi pārējie neko nedara, tāpēc šādi personāži, brīvā no premjerēšanas laika, varot nodarboties ar reketu un neviens pie atbildības tik tā netiek saukts. Zinot, kas slēpjas aiz skaļā pseidonīma "Oligarhu sarunas", var pasmaidīt ne tikai par prognozējamo rīcību, bet arī kā par lielisku atgādinājumu, ka lai nu kas, bet "stučītāju" valstī, diemžēl, nav trūcis un nekad netrūks. Ģimenes tradīcijas.

Nemaz nepārsteidz, ka šo jocīgo ziņu steidz padot tālāk vēl viena, vienmēr gatavā pieplakt pie jebkura atslēgas cauruma, "modrā tautas acs"  - kādreiz no "Delnas" izmestā Kristina Blumberga.

Un vēl - šodien tika atvērts decembrī mirušā miljonāra Valērija Maligina testaments - viņam piederējušās daļas uzņēmumos AS "Olainfarm", un SIA "Olmafarm" akcijas vienādās daļās mantos viņa meitas. Par to sabiedrību informēja "Olainfarm" valdes loceklis Salvis Lapiņš, par ko, protams, var vēl strīdēties un plēsties, kas, visdrīzāk neizpaliks. 

RīgaTV 24 raidījumā “Preses klubs”, diskutējot par etnisko sašķeltību Latvijā, LMA profesors Aigars Bikše atļāvās pateikt, ka sabiedrības etnisko sašķeltību var just reti, tomēr Uzvaras diena (9.maijs) parasti ir viena no šīm reizēm: “Es domāju, nu nav jau tās daudzas reizes tajā gadā, kad tu jūti to sašķeltību, bet atceros, ka gāju cauri Pārdaugavai, kad bija tas gājiens uz Uzvaras pieminekli. Tad tu tiešām jūti.” Bikše, mierīgi prātuļojot (atbilstoši raidījuma formātam) izteica domu, ka šī diena būtu jāatzīmē, jo pēc būtības tas nav negatīvi. “Es saprotu, ka tur ir konotācijas, ka tas sasaistās ar to sekojošo okupāciju. Tā ir taisnība, bet ne jau par to tie cilvēki priecājas! Es saprotu, ka tā ir politiski šausmīgi grūta lieta, bet man liekas, ka vajadzētu atzīmēt uzvaru, jo tiem cilvēkiem (lielai sabiedrības daļai) tā ir Uzvaras diena. Uzvara – beidzās karš! Principā lieliski!” raidījumā pauda mākslinieks. Turpinot Bikšes domu, jāatzīmē, ka tas tiešām ir vismaz jocīgi, ka joprojām strīds ir tieši par datumu, kurā atzīmēt kara beigas. Un kāpēc tās nevarētu būt divas dienas no vietas? Vēsturē jau arī ir notikuši ticības kari, kur konfliktam apakšā nav nekā racionāla. Un tagad - pats interesantākais, ka ar Bikši neviens diskusiju neturpināja. Sociālie tīkli ir pilni viņu personīgi aizskarošiem apgalvojumiem. Faktiski, sadzīvisks neoboļšivisms visā savā krāšņumā, nevis oponējot ar argumentiem, bet kaismīgi rosinot Bikši arestēt, izsūtīt uz Ziemeļiem, nosalt salā utml. 

Kārtējo reizi jāsecina - būtu bijis 1937.gadā Twitter un Facebook, nekādi stukači nebūtu vajadzīgi. Tautieši cītīgi ziņotu gan tieši parakstoties, gan ar segvārdiem (nikiem). Stučīšanas gēns nezūdošs.

Lūk, tāda diena. Runā, ka Jakutijā esot baiss aukstums. Dažādos ziņu avotos tiek ziņots, ka tur ir auksts - sākot no mīnus 42.oC, beidzot ar - mīnus 70.oC. 

Notikumi, kuriem nav nekādas nozīmes Latvijas vēsturē (izņemot prāvā mantojuma publiskošanu), taču lieliski raksturo laiku, kurā un kā dzīvojam.