Aktieru Amtmaņu Dzimto māju-muzeja "Zvanītāju Buku" atklāšana

Alfreda Amtmaņa Briedīša simtgades svinības 1985.gada 5.augustā ievadīja piemiņas brīdis Drāmas (tagad Nacionālajā) teātrī, pēc tam notika atceres mītiņš Meža kapos pie mākslinieka atdusas vietas, kam sekoja brauciens, uz dzimto Valli un muzeja atklāšana.

Dzimto māju "Zvanītāju Buku" dārzā bija pulcējušies cilvēki . Apsveikuma runas, muzeju atklājot teica

• LKP CK Kultūras nodaļas vadītājs Aivars Goris,
• partijas Stučkas rajona sekretāre O. Jadzeviča,
• Teātra biedrības valdes priekšsēdētāja, aktrise Vija Artmane,
• Kultūras ministra vietnieks I.Batarags,
• kolhoza "Valle" partijas pirmorganizācijas sekretārs G. Skujevskis.

Īsa vēsture

„Zvanītāju Buku” dzīvojamā ēka celta 20.gadsimta 20. gados blakus vecajai saimniecības un dzīvojamai ēkai.

Par „Zvanītāju Bukām” saimniecība nosaukta tādēļ, ka visi Amtmaņi, kas šeit dzīvojuši vairākās paaudzēs, strādājuši par zvaniķiem Valles dievnamā, bet mājas pagalmā senos laikos no meža bieži nākuši stirnu buciņi, kas tikuši mīlēti un baroti.

Pēckara gados „Zvanītāju Bukas”īpašniekiem atņemtas un ēkā iekārtota Valles patērētāju biedrība. Māja bijusi sabrukuma stāvoklī, gadiem neremontēta.

1967. gada 4.jūnijā „Zvanītāju Bukās” atklāj memoriālo plāksni. Šo pasākumu organizē LPSR Vēstures un kultūras pieminekļu un dabas aizsardzības biedrības Bauskas nodaļa un Valles astoņgadīgā skola.

Septiņdesmitajos gados aktrise Lidija Freimane (1920 - 1992), būdama Latviešu Teātra biedrības priekšsēdētāja, iestājas par „Zvanītāju Buku” atjaunošanu un muzeja izveidi. Viņas nodomu atbalsta arī toreizējā kolhoza „Valle”priekšsēdētāja Jānis Elksnis (1929 - 1993 ), Nacionālā teātra direktora vietnieks Zigfrīds Kalniņš (1930 - 1998 ) un Teātra biedrības priekšsēdētāja vienieks Emīls Birģelis (1909 - 1997).

Gadu gaitā dzīvojamo māju ir sagrauzis brants, tādēļ jābūvē jauna māja. Muzejā izvietotos eksponātus pagasta robežās savāc Aizkraukles vēstures un mākslas muzejs, ekspozīciju izveido Teātra muzejs.

Aktieru Amtmaņu muzejs atklāts 1985.gada 5.augustā

 Alfreda Amtmaņa Briedīša 100 dzimšanas dienā.

Katru gadu decembrī, pirms Ziemassvētkiem , atceramies Teodoru Amtmani. Pasākums norit ģimeniskā gaisotnē cepot piparkūkas, tiekoties ar teātra cilvēkiem , jo regulārs ciemiņš ir Teodora mazmazmeita Barba Amtmane Lielbārde.

Režijas vecmeistara Alfreda Amtmaņa Briedīša personības veidošanā liela nozīme bijusi dzimtās puses jaukumam, kur "debesis viszilākās , dabas kuplums viszaļākais". Tas bijis sajūtams mākslinieka režijas darbos, to atklāj ieraksti viņa dienasgrāmatā un teātra darbinieku atmiņas.

Sarīkojums 5.augustā kļuvis par noturīgu kultūras tradīciju un svētki laika gaitā pilnveidojušies.

Izmantots avots - http://iespejasunrisinajumi.lv/