Andris Siliņš. Sarkanbaltsarkanās Latvijas hokeja izlases īstais tēvs

Irbe nešaubās, ka bez viņa pirmā trenera veikuma mēs hokejā pašlaik būtu pavisam kur citur, jo Latvijas hokejisti pirmos soļus uz ledus apguva Siliņa izlolotajā 55.vidusskolas hallē. 

Cilvēks ar vīziju, izpratni, neatlaidību un caursišanas spējām - tāds bija Siliņš. Nez vai citos sporta veidos ir fanātiķi, kas būtu paveikuši tādu darba apjomu un rezultātus, Latvijas Televīzijas raidījumā "Hokeja laukums" teica Irbe.

Siliņš attīstīja hokeja mīlestību, kas nenozīmē tikai skatīties, trenēties, krāt kartītes vai skatīties vecos spēļu video. Siliņš ielika komplektu, kas padarīja par hokeja cilvēku, saslimdināja un spēja apburt ar savu hokeja māniju. Siliņš iedegās par 55. vidusskolas halli, tas bija viņa sapnis, un, kad tas tika piepildīts, viņš aizgāja. Laikam tā bija nolikts, atzīst Irbe. Vecāki ar jaunajiem hokejistiem te raka zemi, lēja asfaltu un cēla laukuma apmales, tādēļ šī halle ir unikāla. Tā nebūtu iespējama bez Siliņa, jo tajā laikā neviens cits no nebūtu paveicis, piebilda Irbe. 

Irbe atceras, ka Siliņam idejas ģenerējās visu laiku un cilvēki viņu uzskatīja par traku. Bet Siliņš bija ģēnijs, kā visi ģēniji ar savām īpatnībām, kas sava laika ikdienas cilvēkam nav saprotamas.

Savukārt Siliņa meita Elīna Augustinoviča atceras, ka tēvs savulaik, dzīvojot netālu no Madonas, uz upes ierīkojis hokeja laukumu. Viņa draugiem hokejs pat bija vienaldzīgs, tomēr Andris mācējis visus ieinteresēt tā, ka visi cēlās un laukumu tīrīt devās jau piecos no rīta. 

Trenera laikos visi audzēkņi Siliņam bija vienlīdzīgi. Siliņam nebija nošķirta privātā dzīve un hokejs, viņš savulaik atzina, ka ģimene un hokejs ir vienlīdz svarīgi. Arī mājās sarunas bija par hokeju, tāda bija tēva dzīve, atceras Augustinoviča.

Siliņš spējis iesaistīt hokejā daudzus un apzinājis, kāds varētu būt kura devums.

Elīna arī atceras skaļi izskanējušo notikumu Rīgas 55.vidusskolas halles tapšanas laikā.

Premjers Andris Šķēle kārtējā budžeta deficīta laikā nolēma iesaldēt projektu uz vairākiem gadiem. Tad mediji rakstīja par Siliņu, kas draudējis nošaut Šķēli. Drošības policija izkratīja ģimenes māju un tēvu aizveda, paturot trīs mēnešus ieslodzījumā. Draudi premjeram bija bezprecedenta gadījums, bet par Siliņu daudzi iestājās, arī Irbe un klasesbiedrs prokurors (?- uzvārdu derētu uzzināt). SIliņam piesprieda piespiedu ārstēšanu, bet tas bija lūzuma punkts. Hokeja iedvesmu guvušais Siliņš nomira, nesasniedzis 50 gadu vecumu, bet dzīvoja viņš ļoti intensīvi, izdzīvojot tik daudz, cik citiem pietiktu diviem mūžiem. 

Autors: Kaspars Lācis , LSM.lv