Beslanā uzvar cietsirdība
Liels, stiprs vīrietis armijas tērpā ar automātu plecos rokās tur mazas, kailas meitenes ķermenīti. Viņš raud balsī. Blakus stāv trausla sieviete. Viņa pieskaras bērna kājiņām, rociņām, glauda galviņu. Viņa vēl cer, ka meita ir tikai zaudējusi samaņu. Šādu epizodi sestdienas rītā translēja viens no Krievijas televīziju kanāliem. Vēlāk aptaujātie eksperti un Maskavas iedzīvotāji – daudzi atzina, ka nevarējuši novaldīt asaras, vērojot notikumu attīstību Ziemeļosetijas pilsētā Beslanā. Māc tikai šaubas, vai kādu kaut nemanāmu asaru notrauca arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
“Mēs pierādījām, ka Krieviju nevar nospiest uz ceļiem”, šādus vārdus pēc ķīlnieku drāmas Maskavas muzikālajā teātrī sacīja Krievijas prezidents. Viņš vēl nezināja, ka specdienestu rīcības rezultātā mirs 129 cilvēki. Bojā gājušo skaits Beslanas skolā ir tuvu 350. Puse no viņiem bērni. Tie, kas izdzīvoja, paldies var sacīt Dievam nevis specdienestu koordinētai darbībai.
Divas versijas
Pēc nejauši sprāgušas bumbas skolas sporta zālē, kur teroristi turēja lielāko daļu ķīlnieku, sākās pamatīgs haoss. Gūstekņi bēga. Bandīti šāva un arī centās bēgt. Uz bēgošajiem teroristiem šāva drošībnieki un centās iekļūt degošajā slokas ēkā. Oficiālā versija skan šādi. Nejauši eksplodēja viens no spridzekļiem, kā rezultātā bandītiem neizturēja nervi un drošības sargiem bija jārīkojas pēc apstākļiem, jo dot komandas neviens nepaspēja, bija jāglābj ķīlnieki. Otra versija – plānots uzbrukums, par kuru svešām ausīm nekad nebija jāuzzina. Lankasteras universitātes bruņojuma un terorisma eksperts Tims Riplijs ziņu kanālam BBC teicis: “Prezidents Putins ir zināms ar savu nežēlību. Es nebrīnīšos, ja tā bija plānota operācija”. Citās domās ir viņa kolēģis Vilfs Ovens: “Viss izvērsās mežonīgo rietumu stila apšaudē. Kauca mašīnu signalizācijas, turpat skraidīja pilsētas iedzīvotāji. Pēc koordinētas operācijās tā neizskatījās”. Savukārt britu specvienības bijušais virsnieks Džons Makalizs savus novērojumus pamato šādi : “Man bija sajūta, ka krievu drošībnieku pa visu varu centās tikt iekšā, lai sodītu sliktos zēnus nevis, lai glābtu pēc iespējas vairāk bērnu”.
Putina parādīšanās un dīvainās sakritības
“Viņam pie kājas kas ar Jums notiek, tāpēc viņa nav šeit”, tā teroristi sacījuši ķīlniekiem par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Tik tiešām, līdz šim lielāko Krievijas drāmu prezidents vēroja no Kremļa augstumiem, Beslanā ierodoties tikai, kad viss jau bija beidzies, lai žurnālistu klātbūtnē pastāvētu blakus pāris cietušajiem slimnīcā. Tik pat ātri cik atbraucis, Putins atgriezās Maskavā. Jāpiebilst, ka visas trīs dienas Beslanas tuvumā nemanīja arī Ziemeļosetijas vadītāju kā arī citas augtās amatpersonas. Kā atzīmē vairums rietumu žurnālistu, esošie komandieri bijuši skopi informācijas sniegšanā un kamēr situācija bijusi kontrolējama, prese turēta drošā attālumā no skolas teritorijas. Šodien visai dīvains šķiet fakts, ka pirms došanās uz Beslanu, lielas ķibeles notika diviem pazīstamiem Krievijas žurnālistiem, kas līdz šim uz pārējo fona izcēlušies ar zināmu neatkarību. Radio “Brīvā Eiropa” žurnālistam Andrejam Babickim lidmašīnā iekāpa patraucēja huligāni, ar kuriem lidostā izcēlās kautiņš un visi tika aizvesti uz iecirkni. Savukārt Anna Poļitkovska, kas visiem zināma kā esošās varas kritizētāja, jau esot lidmašīnā smagi saindējās. Ārsti dienu cīnījās par viņas dzīvību.
Haoss glābj Putinu
Krievijas prezidentam, kas savā amatā stājās, lai uz visiem laikiem ievestu kārtību Ziemeļkaukāzā, atkal nogājis greizi. Haoss, kas valdīja ap Beslanas skolas ieņemšanu, iespējams nedaudz glāba Putinu, jo viņam atklāti nebija jāpieņem lēmums par iebrukumu ēkā. Viņš cer, ka rietumu sabiedrība pieklusīs gluži kā pēc ķīlnieku krīzes Maskavas teātrī, tā arī nesaņemot atbildes uz jautājumiem, kāpēc bija vajadzīgi tik daudz upuri. Pati Krievija diemžēl klusē un vai ir apklusināta. Vācijas izdevuma “Frankfurter Rundschau” apskatnieks Karls Grobe savā komentārā visai ciniski raksta, ka Krievijas sabiedrībai pietiek ar vienpusēju informāciju, cik slikti ir tiem “melnie” no Kaukāza. Nav neviena, kas pavēstītu, ka pašmāju varas aparāts nebūt nav labāks. Cilvēki Krievijā zina par čečenu teroristiem, bet neaizdomājās par valsts teroru. Putins bauda šīs sabiedrības atbalstu. Bet iespējams, ka traģiskie notikumi Beslanā daudziem atvērs acis. Ja sabiedrība nav spējīga izdarīt secinājumus, ja tā nevar pastāvēt uz situācijas politisku risinājumu, cilvēkiem ir jābūt gataviem jauniem terora aktiem. Kāds žurnālists vēl pirms iebrukuma Irākā rakstīja, ja šajā karā bojā ies kaut viens nevainīgs cilvēkbērns, tam nebūs attaisnojuma. Beslanā tādu ir tuvu diviem simtiem. Es neskaitu tos, kuru mazās dzīvības atņemtas, kamēr Krievija karo Čečenijā.
Sagatavojusi Zanda Radziņa
2004.gada 6. septembris
