Centrālāzija jaunu pārmaiņu sākumā. Pie Ķīnas vēstniecības vārtiem Biškekā, Kirgīzijā uzspridzināts auto. Ievainota apsardze

Tiek ziņots par pašnāvnieka uzbrukumu Ķīnas vēstniecībai. Vismaz 1 cilvēks gājis bojā, vairāki ievainoti.

***

Lai arī Centrālāzijas bijušās PSRS republikas, atšķirībā no blakus esošās Afganistānas, spējušas saglabāt zināmu kontroli pār valstī notiekošo, tās atrodas pārmaiņu priekšā. Tās nosaka gan paaudžu maiņa (dienu iepriekš blakus esošajā Uzbekijā komā nonācis prezidents, kurš valsti pārvaldīja 25 gadus), gan pieaugošā etniskā spriedze starp vietējām tautām (krievi, kuri Krievijas Impērijas un vēlāk PSRS okupācijas laikā pārvaldīja šīs teritorijas, lielā mērā ir "izpiesti" atpakaļ uz savu vēsturisko dzimteni, izņemot Krievijas faktiski pilnībā kontrolēto Kirgizstānu, kurā krievu valodai ir pat oficiāls statuss).

Būtiska ir arī pieaugošā reliģiskā spriedze- lai gan Centrālāzijas valstīs vairāk kā 90% iedzīvotāji ir musulmaņi (sunnīti), pateicoties komunistiskās ideoloģijas "priekšrocībām"- sekulārismam un prasībai pēc obligātās izglītības, vairums vecākās paaudzes iedzīvotāju ir samērā mēreni noskaņoti, islama radikāļi spēcīgi iespaido jaunākos un nenobriedušos prātus, virzot tos pretī "īstajam islamam".

Situāciju reģionā pēdējos gados ietekmē arī Krievijas agresīvā ārpolitika- pēc iebrukuma Ukrainā un tai sekojošas izolācijas Rietumu pasaulē, tā cenšas "revanšēties" Austrumos, tai skaitā Centrālāzijā. Šis reģions Krievijai ir nozīmīgs gan no ekonomiskās konkurences viedokļa dabas resursu dēļ (arī Kirgizstānā ir sava gāze, zelts, urāna rūda u.c.), gan Ķīnas tuvuma dēļ (nozīmīgs Krievijas partneris, taču arī konkurents, jo pēdējos gados Ķīna cenšas panākt arvien lielāku tiešu ekonomisko sadarbību ar savām tiešajām kaimiņzemēm), gan no militārā viedokļa (piemēram, blakus esošajā Uzbekistānā atradās ASV militārā bāze) un Krievija izmanto vēsturiski sliktās attiecības starp Kirgizstānu un Uzbekistānu, kuras tādas izveidojušās nacionālo konfliktu dēļ.

*

2010. gada 6. aprīlī Talasā sākās sacelšanās, kad vairāk nekā tūkstotis Kirgizstānas politiskās opozīcijas atbalstītāju sagrāva policijas kordonu un ieņēma vietējās administrācijas ēku. Protesti izcēlušies, pieaugot spriedzei starp opozīciju un prezidenta Kurmanbeka Bakijeva valdību. 7. aprīlī sacelšanās izplatījusies valsts galvaspilsētā Biškekā. Tika ieņemtas galvenās valdības ēkas un valsts televīzija - apvērsumā valdība tika gāzta (republikas premjers Danijars Usenovs iesniedzis varas pārņēmējiem demisijas rakstu), parlaments atlaists, bet prezidents bēga uz valsts dienvidiem, lai pulcētu savus atbalstītājus un organizētu pretošanos. Kopumā nemieros gāja bojā 74 cilvēki, 527 cilvēki guvuši ievainojumus, 400 no tiem ievietoti slimnīcās. Vakarā ieņemta prezidenta Kurmanbeka Bakijeva ģimenes rezidence — mājas ir marodieru izlaupītas un aizdedzinātas. Arī parlamenta ēka izlaupīta. Tika izveidota "tautas uzticības valdība", kuru vada bijusī ārlietu ministre un Kirgizstānas sociāldemokrātiskās partijas vadītāja Roza Otunbajeva.

Valsts dienvidos iedzīvotāji atsacījās atzīt apvērsuma ceļā pie varas nākušās jaunās valdības leģitimitāti, taču tai uzticīgā armija jūnijā notikušos nemierus apspieda. Sadursmēs bojā gājuši vismaz 117 un ievainoti vairāk nekā 1000 cilvēki. Pagaidu valdība deva rīkojumu iekšējās drošības spēkiem šaut uz "dumpiniekiem"

*

2011. gada vēlēšanās Kirgizstānā tika ievēlēts prezidents- Almazbeks Atambajevs.

*

Ekonomikā kopš 2000. gada pamatā valda privātā īpašuma formas. Praktiski visus lielākos uzņēmumus kontrolē Krievija (piemēram, privatizējot vietējo gāzes tīklu, tas nonāca Gazprom rokās par 1$). Valsts ir nabadzīga - lai gan teritorijas ziņā tā ir 3x lielāka par Latviju (188 t.kv.km) un iedzīvotāju skaits lielāks par 5 miljoniem,  gada IKP/iedz. ir apmēram 1000$ (padsmit reizes zemāks, kā Latvijā). Vienlaikus,- vairums iedzīvotāju māk lasīt, jo sākumizglītība ir obligāta. Ļoti daudzi kirgīzi ekonomisko apstākļu dēļ spiesti emigrēt uz Krieviju, kur krievu valodas zināšanu dēļ, tie spēj atrast darbu celtniecībā u.c. mazkvalificētos darbos. Iepriekšējā nedēļā Maskavā kādā noliktavas ugunsgrēkā bojā gāja 17 tur stradājošie kirgīzi.

***

https://twitter.com/search?q=%20Bishkek%20&src=typd