Horvāti nobalso par neatkarību no Dienvidslāvijas

Horvātija kā vietas nosaukums zināms kopš 9.g.s., bet domājams, ka slāvi šajā teritorijā ienāca no Karpatiem 7-8.g.s. 

Ilgu laiku horvātu apdzīvotās zemes bija Austroungārijas sastāvā.

1918.gadā horvātu tautas padome (Sabor) deklarēja Horvātijas neatkarību un vienlaikus nolēma iesaistīties jaunās Slovēņu, Horvātu un Serbu kopvalsts veidošanā, kas tika izveidota kā karaļvalsts.

1921. gada kopvalsts konstitūcija pēc būtības likvidēja Horvātijas autonomiju, tādēļ horvāti to uzņēma ar protestiem. Teroristi gan no serbu, gan horvātu puses nogalināja pretējo pušu vadītājus un līdz pat 1939. gadam turpinājās cīņa par Horvātijas lielāku autonomiju Dienvidslāvijas sastāvā.

Pseidoneatkarīga horvātu valsts tikai izveidota 1941. gadā kad Dienvidslāviju okupēja Vācija un Ungārija un pastāvēja līdz kara beigām.

***

2007. gada 17. oktobrī Horvātija tika ievēlēta par ANO Drošības Padomes biedru uz 2008. un 2009. gadu. Kopš 2009. gada 1. aprīļa Horvātija ir NATO dalībvalsts. 2011. gada 9. decembrī Horvātija un Eiropas Savienība parakstīja pievienošanās līgumu un 2013. gada 1. jūlijā tā kļuva par 28. Eiropas Savienības dalībvalsti.

Horvātu tautība izveidojās ap 10. gadsimtu, kad pastāvēja pirmā Horvātijas valsts. Vēlāk horvāti dzīvoja Ungārijas (12. — 16. gadsimts), Austrijas (16. gadsimts — 1. pasaules kara beigas) pakļautībā.

 No 1918. līdz 1991. gadam, kad tika pasludināta neatkarīga Horvātijas valsts, viena no Dienvidslāvijas tautām.

Horvāti runā horvātu valodā.

 Pirmie rakstu pieminekļi tiek datēti ar 13. gadsimtu. Horvātu literārās valodas aizsākumi meklējami 19. gadsimta 1. pusē. Rakstībā lietolatīņu alfabētu.

 Pēc ticības kristieši, no kuriem lielākā daļa ir katoļi.

Horvātijā, kur horvāti ir pamatnācija, dzīvo gandrīz 4 miljoni horvātu.

Ap 600 tūkstošiem horvātu dzīvo arī Bosnijā un Hercegovinā. Kopumā ārpus Horvātijas mīt ap 4,5 miljoniem horvātu