Jauns korupcijas skandāls Briselē

Vecākā paaudze noteikti atceras brīnišķīgos un nebeidzamos persiešu jaunavas  Šeherezādes “Tūkstoš un vienas nakts pasaku” stāstus. Seno Asutrumu kultūras mantojuma atblāzma noteikti ir redzama arī Briseles nebeidzamajos gaiteņos, kuras naudas, bagātību un doto iespēju okeāns ir neizsmeļams.

Arābu un persiešu skaitļu retorikā “tūkstotis” tradicionāli apzīmē pasakaini lielu, faktiski nenosakāmu daudzumu. Papildinot to ar “+1”, veidotais “1001” norāda ne tikai uz pārpilnību, bet arī uz principu “vēl un vēl”, proti to, ka sendienu gadījumā  tas ir pasakains stāstījums, bet  mūsdienās vēsta par nebeidzamiem naudas izsaimniekošanas un nekontrolētas šķērdēšanas gadījumiems, kur teorētiski tas var turpināties bezgalīgi. Šis simboliskais apzīmējums ir saglabājies arī citos arābu teicienos (alf marra wa-marra — ‘tūkstoš un viena reize’) un vēlāk Eiropas populārajā kultūrā (“1001 recepte”, “1001 filma” utml), kas lieti noder arī mūsdienās.

Publicistikā un sarunvalodā, Brisele, kā Eiropas Savienības (ES) galvenais administratīvais centrs, bieži tiek dēvēts par "korupcijas perēkli".  Nereti, tas ir visai pamatoti. Te atrodas ES neskaitāmas institūcijas, kurās nodarbināti tūkstošiem ierēdņu, lobistu, diplomātu, tehniskie darbinieki un dažādām interešu grupām noderīgi un vajadzīgi darboņi", kuri sakārto lietas nebeidzamajos "gaiteņos". Korupcijas gadījumi, kas izaug par skandāliem, šeit nav retums. Retums, kad šie gadījumi nonāk līdz tiesai. Tie visbiežāk ir saistīti ar publisko iepirkumu manipulācijām, ārvalstu ietekmi uz lēmumiem un interešu konfliktiem, dārgiem, bet nevienam nevajadzīgiem "pētījumiem" un citām rafinētām naudas izsaimniekošanas vai apgūšanas metodēm.

Pēdējos gados ES ir skāruši vairāki plašas rezonanses skandāli, kas apšauba bloka darbošanās caurspīdīgumu un uzticamību, īpaši uz populistu un skeptiķu fona.  Korupcija, kā ļaunprātīga nodrošinātās varas izmantošana, ir viens, no kādreiz iecerētās varenās valstu savienības, galvenajiem iekšējās sabrukšanas iemesliem.

 Te ir atsevišķi zināmie, bet ne vienīgie, skandāli :

• Qatargate (2022): Viens no lielākajiem skandāliem, kurā iesaistīti Eiropas Parlamenta deputāti (tostarp grieķiete Eva Kaili), kuri it kā saņēma kukuli no Kataras (un Marokas) valdībām, lai tās varētu uzlabot savu tēlu ES, piemēram, mazinot kritiku par cilvēktiesību neievērošanu, pirms Pasaules kausa futbolā. Izmeklēšana novedusi pie vairākiem arestiem, atbildīgu amatpersonu atbīdīšanu no amatiem, konfiscētiem miljoniem eiro skaidrā naudā, bet diez vai esošās koruptīvās sistēmas izmaiņām. Tas atklāja sistēmiskas problēmas ar lobēšanas iespējām, ētikas noteikumiem Eiropas varas gaiteņos.

• Huawei skandāls (2025): Martā Beļģijas policija veica kratīšanas Huawei birojos Briselē un vairāk nekā 20 citās vietās, aizturot vairākus cilvēkus saistībā ar apsūdzībām par aktīvu korupciju, dokumentu viltošanu un naudas atmazgāšanu. It kā Ķīnas tehnoloģiju gigants mēģināja ietekmēt ES deputātus, dāvinot viedtālruņus, futbola un citu pieprasītu pasākumu VIP biļetes, kā arī sagādājot priekšrocības ar mērķi, lai mazinātu sankcijas pret uzņēmumu. Tas skāra līdz 15 bijušos un pašreizējos deputātus un pastiprināja bažas par ārvalstu ietekmi uz ES lēmumiem.

• Citi skandāli: ES izteikti kreisais politiskais kurss, kas allaž balstās uz varas virsotnē esošo personu komfortu, atstājot novārtā uzņēmējdarbību un ekonomisko izaugsmi, to aizstājot ar esošo resursu gandrīz vai nekontrolētu izmantošanu un mēģinājumiem pārdalīt.
  Tā piemēram, ir bijušas izmeklēšanas par vakcīnu iepirkumiem ("Pfizergate"), kur Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena, esot necaurspīdīgās interešu konflikta attiecībās ar vakcīnas ražošanas gigantu, it kā slepeni sarunāja līgumus ar Pfizer, un par nepareizām amatpersonu rotācijām ES aģentūrās, dodot iespēju pandēmijas laikā gūt pasakainu peļņu pietuvinātām darboņu grupām, iedzīvojoties uz simtiem tūkstošu cilvēku dzīvības un veselības rēķina. Kopumā šie gadījumi liecina par "koruptīvās imunitātes kultūru" Briselē, kur skandāli bieži beidzas bez stingrām sekām, bet tie grauj ES reputāciju un vājina uzticamību, veicinot populisma partiju pieauguma fona.
  Jāatgādina, ka Francijas Zaļo partijas (Europe Écologie Les Verts) deputāte Eiropas Parlamentā (EP), bija aktīva ekoloģe, vides aizstāve un politiķu kritiķe attiecībā uz farmācijas lobijiem, profesore Michèle Rivasi (Mišēla Rivazi), veica plašu izmeklēšanu un gatavoja ziņojumu pari COVID-19 vakcīnu iepirkumu tiesiskumu.  Viņas nāve 2023. gada 29.novembrī, dienu pirms uzstāšanās ar ziņojumu par šo jautājumu, izraisīja plašas diskusijas un daudzus līdz šim skaidri neatbildētus jautājumus, t.sk. konspirācijas teorijas par deputātes "pēkšņu nāvi". Viņas nāve pastiprināja spiedienu uz "Pfizergate" – 2025. gadā EP joprojām prasa atklāt saraksti un slēpto iepirkumu dokumentāciju, bet bez panākumiem. Rivasi nāve vājināja EP izmeklēšanu par vakcīnu korupciju, bet iedvesmoja citus - piemēram, 2025. gadā Francijas MEP Manona Obri turpina prasīt atbildību no fon der Lejenas. Taču pagaidām tā ir tikai simboliska cīņa pret "Briseles elitēm" un lobijiem. Nekas krimināls atklāts netika.

Šie skandāli ir noveduši pie mēģinājumiem reformēt sistēmu, piemēram, 2025. gada decembrī ES beidzot vienojās par minimālo anti-korupcijas direktīvu, kas harmonizē sodus un definīcijas dalībvalstīs, bet kritiķi to sauc par "vāju" un "kosmētisku" vai īsteno principu, ka "zivs pūst no galvas, bet parasti tīra no astes". Šī tendence apstiprinās Latvijas piemērā, kad tiek saukti pie atbildības vietējie pašvaldību vadītāji  par to, ka savās teritorijās, izmantojot ES piesaistītos naudas resursus īstenoja projektus, zinot, ka tie ir konkrētu vajadzīigi, nevis tikai naudas apgūšana nezināmu mērku vārdā.

Par Federikas Mogerini aizturēšanu

Federika Mogerini (Federica Mogherini), itāliete, kura no 2014. līdz 2019. gadam bija ES augstākā pārstāve ārpolitikā un Eiropas Ārējās darbības dienesta (EEAS) vadītāja, tika aizturēta 2025. gada 2. decembrī Briselē plašas krāpšanas gadījumu izmeklēšanas krimināllietas ietvaros. Viņa pašlaik ir prestižās Eiropas Koledžas (College of Europe) rektore Brigē – iestāde, kas apmāca topošos diplomātus.

Aizturēšana saistīta ar aizdomām par publisko iepirkumu krāpšanu, korupciju, interešu konfliktu un profesionālās noslēpuma pārkāpumu saistībā ar ES finansētu apmācību programmu jaunajiem diplomātiem Eiropas Diplomātijas akadēmijā (EU Diplomatic Academy). Galvenie zināmie fakti:

•  EEAS 2021.–2022. gadā izsludināja atklātu konkursu par programmas vadīšanu, ko ieguva Eiropas Koledža. Izmeklētāji no Eiropas Ikgadējās prokuratūras (EPPO) aizdomās tur, ka Koledžas pārstāvji Mogerini, kā rektores, vadībā iepriekš zinot par atlases kritērijiem, veica apzinātas manipulācijas ar tendera nosacījumiem, kas ļāva viņiem pielāgot piedāvājumu vajadzīgiem pretendentiem un izslēgt konkurentus. Tas nozīmē ES līdzekļu (apmēram vairāki miljoni eiro) pretlikumīgu un nepareizu izmantošanu.

• Kopā aizturētas trīs personas, tostarp Stefans Sanīno (Stefano Sannino) – vecākais ES Komisijas ierēdnis, kurš 2021.–2023. gadā bija EEAS ģenerālsekretārs un it kā izmantoja savu ietekmi, lai ietekmētu tenderi.
  Trešā persona ir Koledžas izpildizglītības departamenta darbinieks.

• Policija veica reidus EEAS galvenajā mītnē Briselē un vairākās Koledžas ēkās Brigē. EPPO norāda uz "stiprām aizdomām" par noteikumu pārkāpumiem, kas varētu būt lielākais skandāls ES ārpolitikas aprindās kopš 1999. gada Santera Komisijas atkāpšanās. Kā minēts, par vērienīgo "Pfizergate" šobrīd vairs nekas nav dzirdāms.

• Visas trīs personas pēc pratināšanas 2.decembrī tika atbrīvotas, bet ir uzlikti ceļošanas ierobežojumi. 

• Netiek sauktas konkrētas summas vai kas citas, kas pakļauts mantas arestam. No publiskā informācijas zināms, ka ka runa ir par ikgadējiem 2-3 miljonu lielām summām, kuru izmantošanas likumība interesē izmeklēšanas iestādes, kā arī 3.2 mio vērto akadēmijas ēku, skaidrojot tās iegādes finanšu līdzekļu izcelsmi.

• EPPO plāno papildu pratināšanas 2026.gada janvārī un iespējamu imunitātes atcelšanu vairākām personām.

• Briselē visbiežāk lietotais termins komunikācijā ar medijiem - "šoks", kad tiek vaicāts viedoklis diplomātu aprindās vai atbildīgām amatpersonām, savukārt sociālos medijos pieņemas spēkā konspirācijas par "aisberga tikai redzamo galu" un tiek atkal meklēta saikne ar fon der Leienu, bez kuras šādas lietas nevarot notikt, bet, kā tas mēdz būs šajā vidē - bez pierādījumiem.

• Skandālu viennozīmīgi saista ar "sociālistu tīklu" Briselē: Mogerini (bijusī S&D deputāte) un Sannino (viņas bijušais kolēģis Itālijas ĀM) it kā lobēja šādas akadēmijas izveidi 2021. gadā.

• Protams, Krievijas ĀM oficiālā pārstāve (Marjas (Zaharia Zakharova) nekavējās izteikt sava resora viedokli: "ES ignorē savu korupciju, bet māca citus."

• ES Komisija pagaidām klusē, bet tas pastiprina spiedienu uz Kaju Kallasu (pašreizējo ārpolitikas vadītāju) par problēmām viņas pārraudzībā esošajā jomā.

Mogerini aizturēšana viennozīmīgi bija pārsteigums Briselei, jo viņa bija viens no vecajiem, pārbaudītajiem un pietuvinātajiem "vilkiem" ES diplomātijā. Izmeklēšana turpinās, un pagaidām nav oficiālu ziņu par vainas atzīšanu, bet publiski kļuvusī informācija, nenoliedzami tagad rada spiedienu uz ES vadību, tostarp Urzulu fon der Leienu, un pastiprina jau tā pieaugošo kritiku par "Briseles elites" darbības ētiskajiem un arī likumiskajiem aspektiem. Ja aizdomas apstiprināsies, tas varētu būt "EEAS-gate" – jauns vērienīgs skandāls ārpolitikas aprindās.

Korupcija Eiropas Padomē

Eiropas Padome (Council of Europe, saīsināti CoE) ir 1949.gadā dibināta starptautiska organizācija, kas apvieno 46 Eiropas valstis, ieskaitot visas ES dalībvalstis. 

Korupcijas kontekstā CoE galvenokārt darbojas kā pretkorupcijas aģentūra, kas ir nemitīgi izstrādā un pilnveido dažādus instrumentus un mehānismus, lai notiktu cīņa pret korupciju dalībvalstīs.

Korupcijas problēmas pašā CoE struktūrā nav tik izteiktas kā ES institūcijās (piemēram, Parlamentā ar Qatargate), bet ir bijuši skandāli, kas skāruši tās Parlamentāro Asambleju (PACE). Zemāk īss pārskats par galvenajām tēmām, balstīts uz nesenākajiem datiem (līdz 2025. gadam).

CoE loma cīņā pret korupciju

CoE ir viens no pasaules līderiem pretkorupcijas standartu izstrādē, kas ir tendēta uz pilsoņu pamattiesību ierobežojumiem personīgo līdzekļu turēšanā un izmantošanā iepriekšminētās “cīņas pret korupciju” vārdā. Tā, piemēram, jau ir izveidojusi vairākus juridiski saistošus instrumentus, kas obligāti dalībvalstīm:

• Krimināltiesību pretkorupcijas konvencija (1999): Kriminalizē aktīvo un pasīvo kukuļošanu, tirdzniecību ar ietekmi un citas korupcijas formas publiskajā un privātajā sektorā.

• Civiltiesību pretkorupcijas konvencija (1999): Nodrošina upuriem tiesības uz atlīdzību un zaudējumu kompensāciju.

• 20 principi korupcijas apkarošanai (1997): Pamata vadlīnijas nacionālām stratēģijām, tostarp caurspīdīgumu publiskajos iepirkumos un interešu konfliktu novēršanu.

Galvenais uzraudzības mehānisms ir Valstu grupa pret korupciju (GRECO), kas darbojas kā "pretkorupcijas policija" Eiropā. GRECO veic regulāras vērtēšanas dalībvalstīs, identificē nepilnības un iesaka reformas. 2025. gadā GRECO aizvēra savu 5. vērtēšanas kārtu (par korupcijas novēršanu izpildvarā un tiesībsargājošajās iestādēs), kurā 59% ieteikumu pilnībā īstenoti, bet 12% – joprojām neatrisināti. Tā 6. kārtu (par vietējām un reģionālām iestādēm) plāno sākt 2025. gadā.

Citi CoE pasākumi:

• Ekonomisko noziegumu un sadarbības nodaļa (ECCD): Nodrošina tehnisko palīdzību dalībvalstīm, tostarp apmācības par korupcijas riskiem publiskajos iepirkumos (2025. gads).

• Moneyval: Uzrauga naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, kas bieži saistīta ar korupciju.

Šie instrumenti ir ietekmējuši ES likumdošanu – piemēram, 2025. gada decembrī ES Padome un Parlaments sasniedza provizorisku vienošanos par jaunu direktīvu pret korupciju, kas aizstās vecos ES noteikumus un iekļaus CoE standartus (piemēram, vienotas definīcijas krimināltiesībām un sodiem līdz 5% no uzņēmuma apgrozījuma).

Korupcijas skandāli saistīti ar CoE

Lai gan CoE pati nav korupcijas "karstais punkts", tās Parlamentārā Asambleja (PACE) ir piedzīvojusi vairākus skandālus, kas apšaubījuši organizācijas darbības caurspīdīgumu likumu un ētisko normu ievērošanā.

Azerbaidžānas "kaviāra diplomātija" (Caviar Diplomacy) 2017–2018

Azerbaidžānas valdība it kā korumpēja, piekukuļojot PACE deputātus (tostarp Pedro Agramunt, bijušo PACE prezidentu) ar luksusa dāvanām (uzņemšanas izsmalcināto līmeni, kaviāru, ceļojumiem), lai ietekmētu lēmumus par cilvēktiesībām un Kaukāza konfliktiem, kuros valsts bija iesaistīta. Iesaistīti vismaz 7 deputāti.

Iekšēja izmeklēšana atklāja ētikas pārkāpumus; Agramunt atkāpās. Itālijas deputāts Luca Volontè apsūdzēts par 2,39 miljonu eiro liela kukuļa saņemšanu. GRECO ieteica reformēt lobēšanas noteikumus.

Pedro Agramunt atkāpšanās 2017

Spānijas deputāts Agramunt piedalījās Krievijas rīkotā ceļojumā uz Sīriju, ignorējot sankcijas, kā arī bija saistīts ar pieminēto kukuļošanas skandālu Azerbaidžānā. Sekoja Neuzticības balsojums PACE; atkāpšanās. Izmeklēšana apstiprināja "korupcijas aizdomas" un kā vienmēr tika izteiktas "bažas".

Ētikas pārkāpumi PACE 2018

Iekšēja izmeklēšana atklāja, ka vairāki deputāti nepaziņoja par saņemtām dāvanām un viņiem apmaksātiem ceļojumiem, kas varētu būt klasificēti kā saņemti kukuļi. Sekoja jauni ētikas noteikumi par dāvanu deklarāciju; GRECO uzraudzīja īstenošanu. Vajadzīgu personu sūtīšana ceļojumos, kuros tiek nodrošināta dažādu papildus labumu saņemšana ir izpaltīta prakse daudzās valstīs un nozarēs - farmācija, justīcija, finanšu un banku sektors, militārā rūpniecība utt.

Rietumeiropā kopumā dažādas it kā nevalstiskas organizācijas veic labi apmaksātus pētījumus un veido t.s. korupcijas indeksus, kuri ne tuvu neparāda nedz korupcijas cēloņus, nedz patiesos apjomus, taču kalpo dažādu institūciju starptautiskām diskusijām, kā labāk, pareizāk un efektīgāk cīnīties pret korupciju. Kā piemēram, Transparency International 2024. gada indeksā norāda uz vidēji krītošiem rādītājiem (no 66 uz 64 punktiem), galvenokārt publisko iepirkumu un lobēšanas dēļ.