Svētā krusta un Dieva darba prelatūra - Opus Dei

Opus Dei (latviešu: “Dieva darbs”), oficiāli Svētā krusta un Dieva darba prelatūra (latīņu: Praelatura Sanctae Crucis et Operis Dei), ir Romas Katoļu baznīcas prelatūra, kuras mērķis ir līdzdarboties Romas katoļu baznīcas evaņģelizācijas misijā, izplatot aicinājumu uz svētumu un ikdienas darbu svētdarīšanas vērtību. 

Prelatūru 1928. gada 2. oktobrī dibināja spāņu priesteris Hosemarija Eskrivā.

1950. gadā Romas pāvests Pijs XII to apstiprināja, bet 1982. gadā Romas pāvests Jānis Pāvils II pasludināja to par personālo prelatūru.

Par šo organizāciju plašāk pasaule uzzināja un sāka izrādīt interesi pēc Dena Brauna grāmatas "Da Vinči kods" iznākšanas.

Prelatūra

Termins prelatūra latviešu valodā attiecas uz reliģisku vai baznīcas kontekstu, un tas apzīmē noteiktu baznīcas institūciju vai pārvaldes struktūru, kas ir pakļauta prelātam (augsta ranga garīdzniekam, piemēram, bīskapam vai abatam). Vārds cēlies no latīņu valodas praelatura, kas nozīmē "vadība" vai "priekšniecība".

Konkrētāk, prelatūra var būt:

1. Personālā prelatūra – katoļu baznīcā tā ir juridiska struktūra, kas ietver garīdzniekus un lajus, kuri strādā kopā konkrētas pastorālās vai misijas mērķa īstenošanai, bet nav piesaistīti konkrētai ģeogrāfiskai teritorijai. Slavenākais piemērs ir Opus Dei, kas ir personālā prelatūra Katoļu baznīcā.
2. Teritoriālā prelatūra – baznīcas pārvaldes vienība, kas ir līdzīga diecēzei, bet ar mazāku autonomiju, parasti vadīta prelāta, nevis bīskapa.

Prelāts

Prelāts ir augsta ranga garīdznieks Katoļu baznīcā, kuram ir nošķirtas noteiktas vadības vai administratīvās funkcijas.
Vārds cēlies no latīņu praelatus, kas nozīmē "izvirzīts" vai "priekšā stāvošs". Prelāts parasti ir garīdznieks, kurš ieņem nozīmīgu amatu baznīcas hierarhijā, piemēram:

• Bīskaps vai arhibīskaps, kas pārvalda diecēzi vai arhidiecēzi,
• Abats vai priors, kas vada klosteri vai reliģisku kopienu,
• Personālās prelatūras vadītājs, piemēram, Opus Dei prelāts.

Prelātiem var būt dažādas jurisdikcijas un pienākumi, atkarībā no viņu lomas baznīcā, piemēram,

• pastorālā vadība,
• administratīvie pienākumi vai
• misijas darbs.

Viņi bieži vien ir tie, kas uzrauga noteiktas baznīcas struktūras, piemēram, prelatūras vai diecēzes. Iespējams, ka uzdevumi ir arī daudz diskrētāki.