Ķibilds / Adreses / Atslēgas ieraksts

1988.gada 24.aprīlī notika pirmais skaistumkonkurss Latvijā kopš 1940.gada okupācijas – “Miss Rīga 88”, kas gan vēlākajos gados kolektīvajā atmiņā saglabājies kā “Miss Latvija”. 

1988.gada pavasarī pamazām vērās “dzelzs priekškars”, bija sācies prezidenta Mihaila Gorbačova pasludinātais atklātības laiks. Tika deklarēta valsts un sabiedrības demokratizācija. Tieši šajā pārmaiņu laika gaisotnē Rīgā risinājās viens no nacionāla mēroga notikumiem, kuram līdzi ar interesi un ziņkāri sekoja ikviens padomju pilsonis.

Pirmā Mis Rīga titula ieguvēja bija 18 gadus vecā Rīgas 82. vidusskolas skolniece Sintija Jenerte, kas vienā vakarā kļuva par nacionāla mēroga slavenību. Šādu konkursu rīkošanā organizatoriem pieredzes nebija, bet bija milzīga uzņēmība. Konkursu sadarbībā ar komjaunatnes Rīgas pilsētas komiteju organizēja Rīgas eksperimentālais jaunatnes centrs un kooperatīvs “Tonis”.

Žūrijā goda vietu ieņēma:

• “Miss Latvija 1930” – Erna Emse-Kanska.
• Konkursa viešņa bija arī “Miss Viļņa 88” – 17 gadus vecā skolniece Ingrīda Miķeļonite (tagad Sabonienė).
• Meiteņu iznesību un grāciju vērtēja kosmetoloģe Baiba Jevdokimova, kostīmu māksliniece Ieva Kundziņa, bet viens no jaunākajiem žūrijas pārstāvjiem bija komjauniešu līderis Ziedonis Čevers.
• Žūrijas komisijas priekšsēdētājs bija PSRS Tautas skatuves mākslinieks, populārais aktieris Gunārs Cilinskis.

Konkursa sākumā viņš sacīja: “Šodienas pasākumu uztversim kā jaunu, interesantu spēli, kurā vērtēsim ja ne pašas skaistākās, tad noteikti drosmīgākās Rīgas meitenes, no kurām izvēlēsimies visjaukāko.”

Savukārt Jānis Šipkēvics sacījis: “”Mis Rīga 88” notika Daugavas sporta namā, un bija dīvaina izjūta, ka vietā, kur ikdienā trenējas sasvīduši sportisti, ienāk sievišķīgs skaistums. Šāda pasākuma organizēšanā pieredzes nebija nevienam, tostarp mums, raidījuma “Labvakar!” komandai. Toreiz “Labvakar!” kā sabiedriski politisks raidījums palīdzēja izsludināt meiteņu pieteikšanos uz šo skaistumkonkursu, un sekojām līdzi, kā meitenes pārvar savu kautrīgumu, iesīkstējušo domāšanu – valdīja uzskats, ka tas ir kas nepiedienīgs, atbilstošs vien kapitālistiskajai sabiedrībai.”

Ieraksts publicēts 2024.gada 24.aprīlī, acīmredzot, izmantojot ierakstus Mārtiņa Ķibilda vēstures liecībās. Par šo viņš smēlās info arī no Timenote.info.

Avots