Korupcijas skandāls Ukrainā: «prokurori–invalīdi»

Kamēr frontē turpinās sīvas cīņas par katru kvadrātmetru Ukrainas zemes, ne mazāk smagas kaujas ukraiņiem jāizcīna arī karā pret cita veida sērgu – korupciju. Pēc Hmeļnickas apgabala Medicīnisko ekspertīžu komisijas vadītājas aizturēšanas ar miljoniem dolāru skaidrā naudā plašas pārbaudes sāktas arī par to, kā teju 500 Ukrainas prokurori tikuši pie invalīda statusa.

ĪSUMĀ:

• Ukrainā gandrīz 500 prokuroriem ir nokārtots invalīdu statuss.
• Visvairāk tādu ir Hmeļnickas apgabalā. Pērn apgabala medicīnsko ekspertīžu komisijas vadītāja aizturēta par kukuļņemšanu.
• Invalīda statuss prokuroriem nodrošināja piemaksas pie algas.
• Ukrainas parlaments tagad atcēlis šo sistēmu.
• "Prokuroru–invalīdu" skandāls izgaismojis Ukrainā joprojām plaši izplatīto korupcijas problēmu.
• Cīņa pret korupciju ir otrs svarīgākais uzdevums valstī uzreiz aiz cīņas pret Krievijas iebrukumu.
• Ukrainas pretkorupcijas aktīvisti atzīst, ka pilnībā attīrīt valsts pārvaldi no korupcijas nebūs viegli.

Hmeļnickas apgabala Medicīniski sociālo ekspertīžu komisijas vadītājas, apgabala deputātes no valdošās "Tautas kalpu" frakcijas Tetjanas Krupas aizturēšana pērnā gada oktobrī ir viens no pēdējā laika skaļākajiem korupcijas skandāliem Ukrainā.

Pilnas atvilktnes ar naudu

"Valsts izmeklēšanas biroja darbinieki aizturējuši Hmeļnickas apgabala Medicīniski sociālo ekspertīžu komisijas vadītāju un viņas dēlu saistībā ar aizdomām par nelikumīgi iegūtām bagātībām. Kratīšanas laikā pie viņiem tikai skaidrā naudā vien tika atrasti gandrīz seši miljoni ASV dolāru," vēstīja Ukrainas Valsts izmeklēšanas biroja pārstāve Olha Čikanova.

Lai arī Krupa nav pirmā, kas kara laikā iedzīvojusies pasakainās bagātībās, šī lieta šokēja – ne katru dienu pie aizturētajiem izdodas ieraudzīt tik daudz skaidras naudas… Krupas dzīvesvietā atrasto dolāru banknošu žūkšņi aizņēma gandrīz visu ģimenes divguļamās gultas platību.

"Tiesībsargi naudu atrada praktiski katrā dzīvokļa stūrī, katrā atvilktnē. Tāpat izņēma dokumentus, kas apliecina nelikumīgo darbību un naudas atmazgāšanu caur dažādiem biznesa projektiem.

Izmeklēšanas darbību laikā persona mēģināja atbrīvoties no daļas naudas, izmetot pa logu divas somas, kurās bija pusmiljons dolāru," stāsta Čikanova.

Pēc šī skandāla nākšanas gaismā Ukrainā tika likvidētas visas medicīniskās komisijas līdzšinējā formā un mainīta invaliditātes grupas izsniegšanas kārtība.

Taču Krupas aizturēšana izgaismoja vēl kādu ar invaliditātes pirkšanu saistītu problēmu..

Vietējie mediji atklāja, ka miljonāres Krupas darbības teritorijā – Hmeļnickas apgabalā – ir neierasti liels prokuroru–invalīdu skaits.

Korupcija kā iekšējais ienaidnieks

Šī disproporcija vēlāk apstiprinājās arī Ukrainas Ģenerālprokuratūras veiktā pārbaudē.

"Uz šo brīdi esam noskaidrojuši, ka 61 prokuroram no Hmeļnickas apgabala ir invaliditāte. No tiem 80% jeb 50 prokurori saņēmuši invaliditāti līdz pilna apmēra iebrukuma sākumam. Tātad tur ir daudzu gadu stāsts. Un to visu mēs noskaidrosim.

Es uzskatu, ka visiem prokuroriem – attiecībā uz kuriem ir šaubas – ir brīvprātīgi jāiziet atkārtota pārbaude, lai noņemtu jebkādas šaubas, kamēr mēs to neesam izdarījuši kriminālprocesos, ko mēs arī izmeklējam," intervijā telekanālam "Fakti ICTV" stāstīja Ukrainas ģenerālprokurors Andrijs Kostins. Tā bija viņa pēdējā intervija šajā amatā – īsi pirms atkāpšanās.

Pārbaudē arī konstatēja, ka kopumā Ukrainas prokuratūrā strādā gandrīz 500 prokurori–invalīdi. Vislielākā invalīdu koncentrācija bijusi tieši aizturētās Krupas darbības teritorijā Hmeļnickas apgabalā (no 211 strādājošiem prokuroriem 61 ir invalīds).

Toreiz uz skandālu reaģēja arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Diemžēl valsts iekšienē notiek tādas lietas, kur nevienu ienaidnieku nevajag. Tas ir reāli iekšējais ienaidnieks – tas, kas notiek ar medicīniski sociālo ekspertu komisijām un cilvēku nekaunību, tajā skaitā prokuroru, kas izmantoja savus sakarus komisijā un noformēja sev viltus invaliditāti."

Prokurori centās tikt pie piemaksām

Hmeļnickas apgabals nebija vienīgais ar augstu prokuroru–invalīdu īpatsvaru. Arī Ukrainas vidienē esošajā Čerkasu apgabalā 27,4% no visiem strādājošajiem prokuroriem (60 no 219) ir ar tik smagām veselības problēmām, ka saņēmuši invalīda statusu.

Turklāt vairumam esot patiešām smaga invaliditāte. No visiem turpat 500 prokuroriem 328 prokurori ir otrās grupas invalīdi. Tādu Ukrainā saņem, piemēram, smagu onkoloģisku saslimšanu pacienti, stāsta nevalstiskajā sektorā. Savukārt pārējie prokurori ir vieglākās – 3. grupas invalīdi.

Kopumā tie ir augsti rādītāji, salīdzinot ar invalīdu skaitu vidēji sabiedrībā. Ukrainas medijs "Ekonomiskā Pravda" vēsta, ka invalīdu prokuratūras iestādēs varētu būt pat trīs reizes vairāk nekā vidēji sabiedrībā.

"Tas izraisīja spēcīgu rezonansi un sašutumu iedzīvotāju vidū, jo tas iezīmēja nevienlīdzības apmērus.

Piemēram, karavīri, kas pārnāk no frontes ar ievainojumiem, viņi cīnās par šiem [invalīda] statusiem un piemaksām. Viņiem nav tik vienkārši to saņemt.

Bet tie, kuriem jāuzrauga likumība, faktiski saņēmuši šo statusu un vēl arī piemaksas," secina Ukrainas Pretkorupcijas centra pārstāve Tetjana Ševčuka.

Viņa atzīmē, ka pamatā šīs invaliditātes nokārtotas līdz pilna apmēra Krievijas iebrukumam un motivācija visdrīzāk varētu būt saistīta ar senu likuma normu, kas ļāva prokuroriem–invalīdiem tikt pie naudas piemaksām.

Korupcija bija daļa no valsts aparāta

Šī norma Ukrainā bija saglabājusies vēl no tā perioda, kas bija līdz "Pašcieņas revolūcijai" jeb Eiromaidanam. 2014. gadā ukraiņiem plašos protestos izdevās padzīt Ukrainas promaskavisko prezidentu Viktoru Janukoviču un valsts uzņēma aktīvāku kursu Eiropas Savienības virzienā.

"Teiksim tā, līdz 2014. gadam korupcija bija daļa no valsts aparāta un valsts pārvaldīšanas veids," atzīst Ševčuka.

"Cilvēki nāca strādāt valsts dienestā, nevis lai izpildītu funkcijas un sasniegtu kādus sabiedriskos mērķus, bet gan lai kļūtu bagāti.

Daudzu cilvēku attieksme pret valsts dienestu ir tāda, ka cilvēki nāk strādāt noteiktās pozīcijās, lai kaut ko nelikumīgi nopelnītu.. Un ļoti daudz laika paņem procedūru grozīšana. Šobrīd situācija ir daudz labāka, nekā bija 2015. gadā – ļoti daudz kas ir izmainījies, bet mēs vēl neesam tur, kur viss ir ļoti labi."

"Kopumā ideja – kāpēc tikai prokurori kā viena profesija saņēma šādu lielu piemaksu pie darba algas... Vienkārši tā bija tāda kā prēmija par lojalitāti – kad pieņēma likumu "Par prokuratūru", šādu prēmiju iekļāva valsts, lai nopirktu šo prokuroru lojalitāti."

Tagad, jau pēc Krupas skandāla, Augstākā Rada šo prokuroriem ienesīgo papildu ienākumu avotu prokuroriem–invalīdiem svītroja no likuma.

Pārbaude ir izčākstējusi

Tomēr ģenerālprokurora Kostina pieteiktā plašā pārbaude par katru gadījumu, uz kā pamata turpat 500 prokurori saņēmuši invalīda statusu, šobrīd izskatās izčākstējusi.

"Diemžēl šīs pārbaudes nav nesušas nekādu rezultātu. Tam ir arī praktisks iemesls – ļoti grūti ir pierādīt tādas lietas. Pirmkārt, šiem cilvēkiem ir invalīdu statuss un likumi viņus pasargā no nelikumīgas atlaišanas.

Viņiem ir lielāka aizsardzība nekā parastām personām. Daži (pieci) uzrakstīja iesniegumus par aiziešanu vai tika atbrīvoti. Bet ir ļoti grūti pierādīt, ka šis statuss ir saņemts nelikumīgi," secina Pretkorupcijas centra pārstāve Ševčuka.

Tātad vairāk nekā trīs mēnešu laikā no turpat 500 prokuroriem–invalīdiem amatu šobrīd zaudējuši tikai pieci. Neviens no viņiem nav no "invalīdu–rekordistu" apgabala Hmeļnickas.

Tā vietā amatu zaudējis ir ģenerālprokurors Andrijs Kostins, kas prokuratūras vadību uzņēmās salīdzinoši nesen – 2022.gadā, tātad nevadīja prokuratūru laikā, kas prokurori lielā skaitā ieguvuši invalīda statusu.

Kostins pats savu aiziešanu publiski nekādi nekomentēja.

Jautājums par taisnīgumu

"Tā bieži mēdz notikt Ukrainā. Kad skandāls uzsprāgst, nonāk medijos, sāk par to rakstīt, visi saka – ui, cik slikti! Sāk pārbaudes, bet rezultātā… kad visi jau drusku par to ir aizmirsuši, viņi atstāj to. Te vajag arī saprast, ka tā tomēr ir sistēma, kas šā vai tā mēģina sevi aizstāvēt un attiecīgi viņi ne īpaši grib atbrīvot šos prokurorus," stāsta nevalstiskās organizācijas "Automaidan" pārstāve Katerina Butko.

"Automaidan" apvieno biedrus, kas aktīvi cīnījās Pašcieņas revolūcijas laikā un pēcāk specializējusies korupcijas izskaušanas jautājumos tiesībaizsardzības iestādēs un tiesās.

"Tas ir jautājums par taisnīgumu. Acīmredzami, kad kaut kas tāds notiek, runas par taisnīgumu īpaši nav," skandālu prokuratūrā komentē Butko.

"Visciniskākais šajā situācijā ir tas, ka mums 2019. gadā sākās prokuratūras reforma. Viņi izgāja novērtēšanu. 50% no Ģenerālprokuratūras prokuroriem atbrīvoja, jo viņi neizgāja novērtēšanu. Un tad – pat pēc šīm reformām un attīrīšanas – izrādās, ka tas notiek tā… Te ir acīmredzami, ka uzticība šādai prokuratūrai nevar būt."

"Jāatlaiž, kā minimums, tie, kas uztaisīja sev šīs neīstās invaliditātes. Tas ir minimālais, ko var izdarīt – izdzīt viņus no prokuratūras iestādēm," uzsver Butko, atbildot uz jautājumu, ko vajadzētu darīt, lai atjaunotu sabiedrības uzticību.

Sabiedrība spiedīs cīnīties pret korupciju

Butko noraida bažas, ka pēc Donalda Trampa nākšanas pie varas ASV ukraiņi nemaz tik ļoti vairs negrib cīnīties pret korupciju.

"Nē, abolūti grib! Un šī griba nav atkarīga no tā, vai tur izvēlēts Tramps, Baidens vai citi politiķi. Tā ir Ukrainas tautas griba, jo tas ir jautājums par taisnību."

"Ja mūsu politiķi negribēs cīnīties ar korupciju... Cilvēki visās sabiedriskās domas aptaujās korupciju dēvē par otro problēmu uzreiz pēc kara. Ja nebūtu kara, korupcija būtu pirmā problēma. Tāpēc te nav variantu – [nevar] necīnīties ar korupciju. Pat ja mēs nevirzītos uz iestāju Eiropas Savienībā, mēs vienalga kaut ko darītu, bet ir jāsaprot, ka mēs esam valsts, kur korupcijas sistēma būvēta desmitgadēm un vienkārši vienā dienā pamosties un cerēt, ka korupcijas nav tiesās, nav milicijā, nav nodokļu iestādēs, nav prokuratūrā, – tas nav iespējams. Tā nebūs. Lai īstenotu tiesu reformu, nepieciešami vairāk nekā desmit gadi."

Sižeta sagatavošanas laikā Latvijas Radio uzdeva jautājumus arī Ukrainas Ģenerālprokuratūrai, taču vairāk nekā trīs nedēļu laikā nekāda atbilde netika sniegta. Iestāde jau trīs mēnešus strādā bez ģenerālprokurora.

Pagaidām nav zināms arī nākamā ģenerālprokurora kandidāta vārds. Bet ir zināms, ka viņa uzdevums nebūs viegls – atjaunot sabiedrības uzticību prokuratūrai, bez kuras profesionālas darbības tiesiskas valsts pastāvēšanu ir grūti iedomāties.

Autors: Indra Sprance (Latvijas Radio korespondente Ukrainā)
Avots: LSM.lv