Krievijas imperatora Pētera I armija aplenc Rīgu

1709. gadā, tuvojoties krievu armijai, zviedri skansti pameta.

1709.gada 8. novembrī tajā ienāca krievu karaspēks un nosauca par Pētera I skansti (vēlāk kādu laiku nosaukums bija Orānienbaumas skansts). 

 Bolderājā un Mangaļsalā krievi uzcēla skanstis, ar to pilnībā pārtraucot Daugavgrīvas cietokšņa apgādi. Aplenkuma sākumā pirmos lielgabala šāviņus uz Vecrīgu esot izšāvis Krievijas cars Pēteris I, kas 1786. gada sienas gleznojumā vēl tagad apskatāms Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zālē.

Ilgais aplenkums beidzās tikai pēc tam, kad pilsētā sākās bads un mēra epidēmija, kā laikā gāja bojā ap 50% no Rīgas iedzīvotājiem. Rīgas aplenkuma laikā stipri cieta Vecrīgas apbūve, arī Doma baznīcas jumts.

Dreiliņmuižā (vācu: Dreylingshof) krievu feldmaršals Boriss Šeremetjevs 1709. - 1710. gadā iekārtoja savu kara nometni. Šeit 1710. gada 3. jūlijā tika parakstīta Vidzemes bruņniecības kapitulācija Krievijas caram, pretī saņemot 1561. gada Viļņas ūnijas līgumā paredzētās privilēģijas