Kulminacja tzw. rzezi wołyńskiej

Volīnijas slaktiņš (poļu: Rzeź wołyńska, ukraiņu historiogrāfijā — Volīnijas traģēdija (ukraiņu: Волинська трагедія, poļu: Tragedia Wołynia)) bija Ukrainas nemiernieku armijas veikta etniskā tīrīšana — poļu civiliedzīvotāju masveida etnsika iznīcināšana Rietumukrainā, Volīnijas teritorijā, kas līdz 1939. gadam atradās Polijas Otrās republikas sastāvā.

Sākās 1943. gada martā un sasniedza savu maksimumu paša gada 11.jūlijā. Slaktiņa mērķis bija novērst potenciālās Polijas pretenzijas uz šo apgabalu, balstoties uz poļu minoritātes vēlmēm. Upuru vidū bija arī ebreji, krievi, čehi, gruzīni un ukraiņi, kas bija daļa no poļu ģimenēm vai pretojās UPA darbībām, piemēram, slēpjot poļu bēgļus. Kopā tika nogalināti 50-60 tūkstoši cilvēku, dažos avotos, kā mēdz būt par strīdīgiem vēsturiskiem notikumiem un to interpretāciju, skaitli nosauc pat 100 tūkstošiem. Poļu atbildes darbības, kas sākās 1943. gada vasaras beigās, savukārt noveda pie dažiem tūkstošiem upuru ukraiņu civiliedzīvotāju vidū.

No 1943. gada otrās puses ukraiņu nacionālisti sāka iznīcināt poļu iedzīvotājus Austrumgalīcijā (mūsdienu Ļvivas, Ivanofrankivskas un Ternopiļas apgabalu teritorija). Pirmās masu slepkavības šajā reģionā notika 1943. gada oktobrī, 1944. gada februārī to skaits ievērojami pieauga. 1944. gada vasarā pret poļiem vērstas darbības aptvēra visu Austrumgalīciju.

Šis ir viens no visasiņainākajiem notikumiem Polijas—Ukrainas konfliktā 20. gadsimta vidū. Daudzi vēsturnieki (galvenokārt poļu) nošķir to no kopējās Polijas—Ukrainas bruņotā konflikta ainas. Poļu vēsturnieki bieži interpretē šos notikumus tikai kā Ukrainas sacelšanās armijas pretpoļu akciju. Ukraiņu vēsturnieki savukārt koncentrējas uz motīviem, kas lika UPA veikt šo akciju, pieminot ukraiņu diskrimināciju pēdējos gados pirmskara Polijā, kā arī pievērš uzmanību Armia Krajowa atbildes darbībām pret ukraiņu civiliedzīvotājiem, tostarp arī Polijas teritorijā. Polijas Seims vērtē Volīnijas slaktiņu kā poļu iedzīvotāju genocīdu.