Liepājas Armijas Ekonomiskā veikala nodedzināšana

Armijas ekonomiskais veikals Liepājā tika atklāts 1934. gada 18. maijā.

***

Otra tikpat moderna celtne Rožu laukumā bija Armijas ekonomiskajam veikalam. Sākoties bombardēšanai un ielu cīņām, nama plašajā pagrabā sabēga 77 cilvēki — veikala kalpotāji un pircēji, arī sievietes un bērni.

Vēlāk aculiecinieki stāstīja, ka ārpusē palikušie bruņotie žīdi [piezīme: maz ticama versija, visdrīzāk- dažādu tautību sarkanarmieši] iemetuši ļaužu pilnajā pagrabā vairākas rokas granātas un namu aizdedzinājuši. Lielā, modernā celtne nodega ar visām precēm un 56 cilvēkiem.

No pagraba izglābās tikai 21 cilvēks. Sadegušo 56 upuru pelnus vēlāk noviotoja divos nelielos zārkos un apbedīja, klātesot ļaužu tūkstošiem

Tēvija 19/7/1941

***

LKP  Liepājas pilsētas komiteja lūdza izsniegt ieročus, lai veidotu bruņotas strādnieku vienības, kuru sākotnējais uzdevums ir uzņēmumu apsardzība un patrulēšana ielās. 22. jūnijā uz partijas pilsētas komiteju tiek nogādātas ap 300 vecās sistēmas šauteņu. Katram strādniekam izsniedz šauteni un 5 patronas. Pilsētas bruņoto civilo aizstāvju skaits vēlākos pētījumos tiek lēsts uz 1033. Cīņas bija skaudras un nežēlīgas.

Tikai 29. jūnijā vācu karaspēks spēj iekļūt Vecliepājā.
 

“…Divīzija svinēja uzvaru, taču tā bija arī rūgta mācība, par kuru vajadzēja samaksāt daudz asiņu,” vēlāk rakstīs vācu vēsturnieki. Vācu puses zaudējumi, pēc pētnieku aprēķiniem, bija aptuveni divi tūkstoši kritušo. Vēsturnieks A. Ezergailis secina: “Liepāja bija pirmais ērkšķis Barbarosa plāna sākotnējo panākumu kronī…”.
 

Vāciešu noskaņojums ir naidīgs un aizdomu pilns. Kara postījumi ir plaši, deg un gruzd vēl dienām ilgi. 117 ēkas sagrautas pilnībā, 450 – daļēji bojātas. Lielākie postījumi ir Vītolu, Graudu, Lielās ielas, Rožu laukuma un ostas apkārtnē.

Uļa Gintere, Liepājas muzejs