Rēzeknes pilsētas izpildkomiteja atkārtoti pieņem lēmumu nojaukt Latgales Māras pieminekli
Pieminekli atklāja Eiropai sarežģītā un trauksmainā laikā – vien dažas dienas pēc Otrā pasaules kara sākuma.
1940. gadā sekoja Latvijas okupācija, padomju vara nesaudzēja arī neatkarīgās Latvijas brīvības simbolu. Sākotnēji no Latgales Māras rokas pazuda pret debesīm vērstais krusts, to atzina par neatbilstošu padomju ideoloģijai, pēcāk no pieminekļa postamenta dzēsa uzrakstu “Vienoti Latvijai”. Dažus mēnešus pēc okupācijas pieminekli nogāž. Galvenajam tēlam – brīvajai Latgalei nolauž rokas, kādam citam tēlam – galvu, bronzas figūras aizved uz Rēzeknes lopkautuvi.
Padomju varas nogāztais un sabojātais Latgales atbrīvošanas piemineklis Rēzeknes lopkautuves teritorijā 1940.g.
Te sāka piepildīties kādas rēzeknietes izteiktais pareģojumus pieminekļa atklāšanas dienā. Šo nostāstu no savas vecmāmiņas, kura bijusi klāt atklāšanā, dzirdējis arī Daugavpils Universitātes lektors un Latgales vēstures pētnieks Valentīns Lukaševičs:
“Parosti skaituos, ka pīminekļam loba ir dzeive, kod prīkškars tai smuki nūpleist, atsataisuos. Tys boltīs paladzeņš voi iz kristeņa, voi kur turiejīs. Tai saguojs, ka gondreiž ar varu daguojs jū plēst. Un tei nav bejuse loba zeime. Tymā laikā tautā izaplatejuos zabobons. Iz pīminekļa atkluošonu atguojuse vīna cīši vaca nanūsokomys tauteibys sīvīte. Jei siediejuse, vārusēs, vārusēs i sacejuse – ar tū pīminekli byus tai, ka jū sešys reizis nūjauks i tikai septeitajā reizē pastateis.”
Tā arī notika. Trīs gadus pēc nogāšanas, kad Latgale atradās nacistu varā, piemineklis atgriezās savā vietā.
“Vaicuojums deļ kam? Vīna nu atbiļdem ir taida, ka 1943. goda suokumā nacistiskuos Vuocejis karaspāks cīš vīnu nu sovom pyrmajom leluokajom sakuovem Staliningradā. Prūtams, grybādami teiri nu propagandys vīdūkļa giut atbolstu vītejā sabīdreibā, atļaun pīminekli atjaunuot,”l abvēlīgo attieksmi, brīvības simbolu atjaunojot, komentē Latgales kultūrvēstures muzeja vēsturnieks Kaspars Strods.
Atjaunoto Latgales atbrīvošanas pieminekli atklāja 1943. g. 22. augustā.
Uz lopkautuvi aizvestajam piemineklim atjaunoja zudušās daļas, līdzekļus ziedo latgalieši. Līdzīgi kā 1939. gadā, arī 1943. gadā pieminekli atklāja svinīgā pasākumā.
1950. gada 24. jūnijā piemineklis tiek nojaukts. Tā vietā tiek uzstādīts stabs ar skaļruni
1965. gada 21. jūlijā šajā vietā uzstādīja lielinieku (komunistu) apvērsuma vadoņa Krievijā- Ļeņina pieminekli.
Latgales Māru atjaunoja 1992.gadā
992. gadā oriģinālais piemineklis bija zudis, to neizdevās atrast, Latgales Māra tika izgatavoya no jauna
