Saasinājies konflikts Azerbaidžānā, pašpasludinātās Kalnu Karabahas republikā. Tiek ziņots par desmitiem upuru abās pusēs

3/4/2016 Dienu pēc konflikta uz pašpasludinātās Kalna Karabahas robežkonflikta saasināšanās Azerbaidžanā, Armēnijas prezidents Seržs Sarkisjans pavēstīja, ka bojā ir gājuši 18, bet ievainoti 35 armēņu militāristi. Viņš nekonkretizēja, vai tie ir Armēnijas karavīri, vai starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas drošības spēku pārstāvji.

Savukārt Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija pirms tam atzina, ka bojā ir gājuši 12 Azerbaidžānas karavīri, kā arī notriekts viens tās helikopters.

Tiek ziņots, ka bojā ir gājis arī viens armēņu un viens azerbaidžāņu mierīgais iedzīvotājs.

2/4/2016 15:00 Abas puses sniedz pretrunīgas ziņas par zaudējumiem. Pēc Azerbeidžānas ziņām, armēņu seperātisti zaudējuši līdz 100 militārpersonām, 6 tankus un artilērijas vienības, savukārt Azerbeidžānas valdības spēki- 12 kritušos, 1 helikopteru un 1 tanku. Armēnijas puse ziņo par vairāk kā 50 kritušajiem Azerbeidžānas valdības spēku pusē.

***

Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija šodien paziņoja, ka armēņu seperātisti pārkāpuši pamieru un vismaz 127 reizes pēdējā diennaktī raidījuši šāvienus un raķetes no Azerbaidžānā izveidotā armēņu anklāva - Kalnu Karabahas puses.

Savukārt, starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka naktī uz sestdienu Azerbaidžānas bruņotie spēki veikuši uzbrukumus vairākos virzienos. Armēņu bruņotie spēki esot pārgājuši pretuzbrukumā Kalnu Karabahas konflikta zonā, paziņojis Armēnijas aizsardzības ministra preses pārstāvis Arcruns Avanisjans. Armēņi esot notriekuši helikopteru Mi-24/Mi-35

Iespējams, sakritība, ka konflikts sākās tūlīt pēc Azerbaidžanas - Eiropas savienības līguma par gāzesvada izbūvi parakstīšanas, pret kuru ar lielu nepatiku izturas Armēnijas sabiedrotā- Krievija.

Azerbaidžāna iesaistījusi uzbrukumā tankus un helikopterus, abas puses izmanto raķešu komplekus. Krievijas apbruņotā Kalnu Karabaha - pirmo reizi izmanto krievu salīdzinoši jauno (lai gan izstrādāts 1975. gadā, modernizēts 2007. gadā) zenītraķešu kompleksu S-300, kurš spēj notriekt līdz 6 lidaparātiem vienlaikus vairāku simtu km attālumā. Interesants fakts, ka abas karojošoās puses ieročus pamatā iepērk no Krievijas. 2015. gadā Azerbaidžāna iepirka ierčus no Krievijas aptuveni $2 miljardu vērtībā, savukārt, - nabadzīgā Armēnija apmēram $200 miljonu vērtībā.

Starptautiski Kalnu Karabaha tiek uzskatīta par bijušās Azerbaidžānas PSR Autonomā reģiona "Kalnu Karabaha" pēcteci, kura pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas un Eiropas Padomes uzskatiem ir Azerbaidžānas teritorija. Strīdi par šo reģionu starp Armēniju un Azerbaidžānu ilgst jau gandrīz simts gadus.

Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā šajā reģionā izcēlās Kalnu Karabahas karš, kas turpinājās līdz 1994. gadam. Kara rezultātā bojā gāja apmēram 35,000 cilvēku un apmēram 1 miljons tika pārvietoti.

Kopš 1992. gada reģionu lielākoties kontrolē starptautiski neatzītas Kalnu Karabahas Republikas militārās vienības, kuras 1991. gada 2. septembrī pasludināja neatkarību no Azerbaidžānas. Trešdaļu uguns pārtraukšanas līnijas, kura tika noslēgta 1994. gada 12. maijā, kontrolē Armēnijas Republikas spēki.

Iepriekšējā nopietnākā sadursme ar cilvēku upuriem notika pirms gada, 2015. gada martā. Abas puses apšaudīja viena otras teritoriju un bojā gāja vairāki desmiti cilvēku.