Teroristu iecienītais metro Maskavā
“Šeit sākās elle. 20 metrus pa šauro tuneli es gāju pa asinīm, cenšoties neuzkāpt cilvēka ķermeņa gabaliem. Es to netaisos aprakstīt. Tas bija pretīgi. Kaut ko tādu nerāda filmās un armijas mācību materiālos”, šādu citātu no kāda aculiecinieka stāstītā 2004.gada 6. februārī ir publicējis Krievijas interneta ziņu kanāls Lenta.ru.
6.februāri Maskavā sprādziens otrajā metro vagonā starp stacijām "Paveļeckaja" un "Avtozavodskaja" nogranda 8.40 pēc vietējā laika, kad pazemes vilcieni ir pārpildīti, jo visi cilvēki dodas uz darbu. Pēc eksplozijas metro vagonā izcēlies ugunsgrēks, kas ātri izplatījies pa visu vilciena sastāvu, izraisot spēcīgu sadūmojumu tunelī. Pēc aptuveni divām stundām liesmas izdevies apdzēst. Pašnāvniece uzspridzinājusies, kad vilciens atradās nepilna puskilometra attālumā no stacijas "Avtozavodskaja". Pēc tam metro vilciens vēl kādu posmu turpinājis braukt, līdz apstājies tunelī 300 metru attālumā stacijas "Avtozavodskaja".
Maskavas mēra vietnieks Valerijs Šancevs žurnālistiem stāstījis, ka pašnāvniecei bijusi soma ar tajā paslēptu spridzekli, kā jauda sasniedza aptuveni piecu kilogramu trotila ekvivalenta. Taču tajā nav bijušas metāla detaļas un naglas, kas parasti tiek izmantotas pašnāvnieku uzbrukumos.
Teroristiem pievilcīgais metro
Nenoliedzami, bēdīgie piemēri rāda, ka metro tik tiešām ļoti pievelk teroristus. Kā gan ne, ja tur parasti pulcējas tik daudz ļaužu, ka policistu ar metāldetektoru katram klāt nepieliksi. Saraksts, kas uzskaitīto pasaulē pastrādātos terora aktus tieši metro sanāktu ļoti garš.
Uzreiz jāsaka, ka 6.februāra traģiskie notikumi Maskavā, nebija teroristu izmēģinājuma gājiens. Jau 1977.gada 8.janvārī starp “Izmailovas” ( Izmailovskaja? ) un “Pirmā maija”( Pervomaiskaja?) stacijām kādā vagonā sprāga paštaisīta bumba. Upuru skaitu toreiz neprecizēja. Vilciens līdz galapunktam devās bez pieturām, tā kā uz perona gaidošie tikai varēja minēt, kāpēc viena vagona logi no iekšpuses ir trašķīti asinīm. Organizatori tika atrasti pēc pusotra gada un tie izrādījās grupa armēņu nacionālistu. Trīs cilvēkiem tika piespriests augstākais soda mērs.
1992.gada 24.novembrī paniku “Miera prospekta” ( Prospekt Mira) sacēla pusaudžu nemākulīgi veidotais spridzeklis, kas vairāk atgādināja gadu mijas raķeti. Neviens dēļ šī “joka” necieta.
1996.gada 11.jūnijā starp “Tuļskas” ( Tuļskaja?) un “Nagatinas” ( Nagatinskaja?) stacijām vagonā sprāga bumba, kas bija gatavota no 340 gramiem trotila. Tā kā sprādziens notika dažas dienas pirms prezidenta vēlēšanām, visi uzskatīja, ka tam ir politisks motīvs. Organizētāji netika atrasti.
1998.gadā vēlu naktī metro mašīnists pie tuneļa atrada aizdomīgu somu. Tā tika nogādāta tehniskā personāla telpās un kamēr par aizdomīgo atradumu tika ziņots milicijai, tas uzsprāga, viegli ievainojot divas apkopējas.
2000.gada 8. augustā Maskavas iedzīvotāji pirmo reizi saprata, ka par teroristu upuri šajā pilsētā var kļūt jebkurš. Paštaisīta bumba sprāga apakšzemes pārejā, kas veda uz “Puškina” “Tverskas” un “Čehova” stacijām. Dzīvības zaudēja 13 cilvēki un ievainojumus guva 130. Bumba bija gatavota no trotila un heksogēna, pie tam sprāgšanas brīdī apkārt lidoja spridzeklim pievienotās naglas, žiletes un daļas no motocikla akumulatora. Izmeklētājiem bija dažādas versijas, bet vainīgie nav atrasti vēl šodien.
2001.gada 5.februārī bumba sprāga pazemes ejā pie metro “Belorusskaja koļcevaja”. Ievainojumus guva 20 cilvēki. Maskavas izmeklētājiem toreiz palīgā nāca pat kolēģi no FIB, bet sprādziena organizētāji tā arī netika atrasti.
Čečenijas sindroms
2004.gada 6.februāra pēcpusdienā neatzītās Čečenijas valdības oficiālajā mājas lapā parādījās, neatzītā un vajātā čečenu līdera Ahmeda Zakajeva paziņojums, kurā viņš nosoda notikušo, kā arī uzsver, ka viņa cilvēkiem ar to nav nekāda sakara. Tai pat laikā Zakajevs norāda, ka Krievijas tiesībsargājošās iestādes noteikti metro stacijā atradīs čečenu atstātās pēdas. Un viņam bija pilnīga taisnība. Īsi pēc tam Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā uzrunā sacīja, ka : “Mēs zinām, ka aiz tā stāv Mashadovs un viņa bandīti”. Tā kā Krievijā tuvojas prezidenta vēlēšanas, tad teroristi ar šādām metodēm vēloties panākt, lai Krievijas vadība sāktu sarunas ar čečenu ekstrēmistu līderi Mashadovu. Tai pat laikā Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Aleksandrs Vešņakovs norādījis, ka teroristu ieceres neīstenosies un notikušais neizjauks iecerēto vēlēšanu gaitu. Skeptiski noskaņotie analītiķi, tikmēr citē klasiķus, sakot – “ja pietrūkst faktu, tad rodas versijas”. Kopš 1996.gada Krievijā ir notikuši 13 terora akti, kuri tiek saistīti ar notikumiem Čečenijā. 8 it kā ir atklāti vai nodoti tiesai. Taču tā arī nav izdevies atrast nevienu šī briesmu darba pasūtītāju. Uz apsūdzēto sola sēž mazas “zivtiņas”, kas visu noliedz, sakot, ka vadījušas mašīnu, nodevušas paciņas utt. Tikmēr varas struktūras stāsta, ka organizatori ir gājuši bojā operācijās Čečenijā, bet mirušos, kā zināms, iztaujāt vairs nav iespējams. Visi šie tiesībsargājošo iestāžu nepadarītie darbi un neatbildētie jautājumi, arī noved pie dažādu versiju, kas vairāk līdzinās baumām, rašanos. Arī 6.februārī pie metro uzrauga pienācis kāds “kaukāza izcelsmes” vīrs, sakot, ka tūliņ jums būs lieli svētki. Netālu no viņa, ar diviem čemodāniem rokās, stāvējusi “kaukāza izcelsmes” sieviete. Šie cilvēki tiekot rūpīgi meklēti. Pēc piektdien notikušā terora akta Maskavas mērs Jurijs Lužkovs paziņojis, ka Krievijas galvaspilsētā tiks pastiprināti iebraucēju reģistrācijas noteikumi. Viņš arī piebildis, ka pagājušajā gadā no Maskavas izraidīti 35 000 iebraucošie cilvēki, kuriem bijuši slikti nodomi. Sacīto mērs nav precizējis. Saskaņā ar pašreizējo Krievijā spēkā esošo iebraucēju reģistrācijas kārtību, iebraucējiem vietējā milicijas iecirknī vai arī viesnīcā jāreģistrējas trīs diennakšu laikā no robežas šķērsošanas brīža.
Aculiecinieki
Pēc notikušā terora akta Maskavas metro, daudzi tā aculiecinieki atzīst, ka tādas īpašas bailes nav jutuši. Interneta ziņu portāta Newcom.ru aptaujātie cilvēki uzsver faktu, ka notikumā izpalikusi panika, kas vēl vairāk saasinātu situāciju. Vīrieši palīdzējuši sievietēm, metro dispečers un vilciena vadītājs rīkojušies saskaņoti. Tikai nonākot virszemē valdījis haoss, esot bijis iespaids, ka glābšanas dienesti īsti nav sapratuši, kā rīkoties. Kāda sieviete stāsta : “Nokļūstot virszemē, mēs iejukām ziņkārīgo pūlī, neviens notikuma vietu nebija norobežojies. Man bija griezta brūce rokā, neviens pie manis nepienāca. Pati aizgāju uz slimnīcu”. Kāda cita, gados jauna sieviete – studente saka: “Man nebija bail. Tikai kaut kā ļoti skumji. Gribu projām no šīs valsts”.
Zanda Radziņa, Nekropole.info
