Tiek atklāta Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka

Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka, saukta arī par Gaismas pili, ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka Mūkusalas ielā 3, Pārdaugavā, kas atvērta apmeklētājiem 2014. gada 12. jūnijā, oficiāla ēkas atklāšana notika 29. augustā. 

***

Ziedoņa zālē pulksten 17 oficiālajā Inaugurācijas ceremonijā piedalījās ap 100 ārvalstu viesu, toskait Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (IFLA) prezidente Sinnika Sipile, Eiropas Bibliotēku informācijas un dokumentācijas asociācijas (EBLIDA) prezidents Klauss Pēters Betgers, kā arī 17 nacionālo bibliotēku vadītāji, tostarp Dānijas Nacionālās bibliotēkas direktors, UNESCO eksperts Erlands Koldings-Nīlsens, Lietuvas Nacionālās bibliotēkas direktors un “Bibliotheca Baltica” organizācijas prezidents Renalds Gudauskas, UNESCO pārstāvis Henriks Juškevičs, bijusī Latvijas vēstniece Francijā Aina Nagobads-Ābola, Dānijas Kultūras institūta ģenerālsekretārs Mikaels Mecs-Merks, kā arī Gunāra Birkerta dēls rakstnieks Svens Birkerts, Nīderlandes princese Petra Laurentīne un Orānijas princese Meibla van Amsberga.

Pulksten 20 notika svinīgā Dainu skapja atvēršana. Dainu skapis jau veiksmīgi pārceļojis uz Gaismas pili.

***

Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas kopējās izmaksas sastādīja 268 miljonus eiro.

Nacionālās bibliotēkas ēka Rīgā kalpo kā Latvijas bibliotēku tehnoloģiskais un informatīvais centrs. Līdz ar to bibliotēkas klienti ir ne tikai Gaismas pils apmeklētāji, bet arī visi pārējie valsts iedzīvotāji, kas izmanto bibliotēku pakalpojumus. 2015. gada pirmajā pusē Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenajā ēkā notika Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē oficiālie pasākumi.

2023. gada 29. augustā Nacionālās bibliotēkas galvenai ēkai piešķīra valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statusu.

Vēsture

Jau 1928. gadā pirmo reizi aktualizēta nepieciešamība būvēt speciālu ēku Latvijas Nacionālās bibliotēkas vajadzībām. 

1988. gadā tika pieņemts LPSR Ministru Padomes lēmums par Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību, kā arī noteikta būves atrašanās vieta — Daugavas kreisajā krastā, starp Akmens un Dzelzceļa tiltu. 

1988. gadā tika sarīkots bibliotēkas ēku kompleksa projektu risinājumu jeb skiču konkurss, kas beidzies bez rezultātiem, jo no 3 iesniegtajiem projektiem neviens neatbilda izvirzītajām prasībām.

1989. gadā LPSR Ministru Padome atbalstīja priekšlikumu bibliotēkas ēkas projekta izstrādi pasūtīt institūta "Pilsētprojekts" arhitektu grupai arhitekta Modra Ģelža vadībā un arhitektam Gunāram Birkertam, ņemot vērā viņa lielo pieredzi unikālu objektu, īpaši bibliotēku projektēšanā. Gaismas pils ēkas ārējā veidola pamatā ir Raiņa lugā "Zelta zirgs" attēlotais stikla kalns ar dusošo princesi, kurā uzjāj pasaku varonis Antiņš.

1993. gadā tika izstrādāts pirmais būves mets. 1995. gadā konkursā par projekta vadību uzvarēja ASV kompānija "Hill International Ltd.". 

1997. gadā tika samazināts ēkas apjoms no 75 000 m² uz 40 000 m² ar mērķi samazināt būves izmaksas. 

1999. gadā tika pieņemta UNESCO ģenerālkonferences rezolūcija par atbalstu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam. 

2000. gadā tika izveidota UNESCO Starptautiskā ekspertu padome Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalstam. Tajā pašā gadā Gunāra Birkerta izstrādātais Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts saņēma Čikāgas arhitektūras muzeja 2000. gada balvu. 2002., 2003. un 2008. gadā tika pieņemts un labots Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums. 

2004. gadā tika uzsākta nekustamo īpašumu atsavināšana apbūves teritorijā un no Rīgas būvvaldes tika saņemts atjaunots arhitektūras plānošanas uzdevums un atļauja turpināt projektēšanu.

2005. gadā tika parakstīts līgums ar ASV kompāniju "Hill International Ltd." par bibliotēkas ēkas būvprojekta izstrādi. 2006. gadā tika pabeigta Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta sastāvdaļas — repozitārija Silakrogā — izbūve un rekonstrukcija. 

2007. gadā tika atrisināti īpašumtiesību jautājumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas būvniecības teritorijā. 

2007. gadā tika izstrādāts bibliotēkas būvprojekts. 2008. gadā tika izvēlēts Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvdarbu veicējs: "Nacionālā būvkompāniju apvienība".

Celtniecība

2008. gadā tika uzsākti Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbi. Tajā pašā gadā Rīgas domē tika apstiprināts Latvijas Nacionālās bibliotēkas teritorijas un tai piegulošo teritoriju detālplānojums. Jaunās ēkas būvniecība bija Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta sastāvdaļa, ko īstenoja Latvijas Republikas kultūras ministrija. 

LNB projektā sākotnēji ietilpa septiņas sastāvdaļas, ko realizēja Latvijas Nacionālā bibliotēka, valsts aģentūra Jaunie "Trīs brāļi" (J3B) un valsts aģentūra "Kultūras informācijas sistēmas" (KIS).

Saskaņā ar 2008. gada 15. maijā noslēgto būvdarbu līgumu, ko valsts aģentūra "Jaunie "Trīs brāļi"" parakstīja ar Nacionālo būvkompāniju apvienību, Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības izmaksas bija lēstas uz 114,6 miljoniem latu (135,2 miljoniem latu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli).

 2008. gada krīzes sakarā pieņemtās konsolidācijas politikas ietvaros valsts aģentūra Jaunie "Trīs Brāļi" 2009. gada sākumā tika likvidēta un tās funkcijas nodotas Finanšu ministrijai, vienkāršojot projekta organizatorisko struktūru.

 Par spīti celtniecības aizturei 2011. gadā intervijā laikrakstam "Diena" būves arhitekts Gunārs Birkerts izteicās:

"Manas domas iet vienā virzienā - ēkas nozīme un iespaids uz latviešu tautu. Tai ir uzdevums, un tā jau ir sākusi to pildīt. Drošības sajūta, arī zināmas pašpārliecības radīšana. Identitātes jautājums. Tas viss iet kopā, jo tas imidžs garāmgājējam ir ļoti drošinošs un iespaidīgs. Pat man bija tā, kad es ieraudzīju... Redzēju, ka bibliotēka tiešām ar savu imidžu ir pierādījusi mūsu tautas spēku, kas atkal ir jāatrod un jāturpina."

2013. gada 20. decembrī tika pabeigta būvniecība, projekta būvuzraugam Hill International no pilnsabiedrības Nacionālā būvkompāniju apvienība (NBA) pieņemot ēku un dokumentāciju.

Dati par ēkas būvniecību

• Būvlaukuma platība 17 431 m2, no kuriem apbūves laukums 12 210 m2
• Ēkas kopējā platība 45 253 m2
• Ēkas garums, platums, augstums 170 m, 44 m, 68,3 m
• Ēku balsta 8,9 km pāļu, zemē ir iedzīts 501 pālis
• Kopumā izmantoti 44 500 m3 betona, 5560 tonnas stiegrojuma, 300 tonnas tērauda
• Uz jumta ieklātas 600 tonnas nerūsējošā tērauda
• Kopējais kabeļu garums 540 km
• Kopējais cauruļu garums 150 km
• Fasādes platība 15 300 m2
• Ēkas celtniecībā bija nepieciešami aptuveni 4,2 miljoni cilvēkstundu
• Mūra sienu tilpums 2190 m3
• Ģipškartona sienu un griestu platība 12 655 m2
• Stikla platība 13 910 m2
• Pacelto grīdu platība 3707 m2
• Maksimālais būvniecības laikā vienlaicīgi nodarbināto strādnieku skaits — 450