Tiek dibināta biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem"

Biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” ir dibināta 2016. gadā, izaugot no 2015. gadā izveidotas Facebook grupas, kas apvienoja aktīvus līdzdomātājus, lai sniegtu praktisku un tūlītēju palīdzību bēgļiem un patvēruma meklētājiem Latvijā.   Konkkrēti dibinātāju vārdi publiskajos avotos nav precizēti, taču biedrības pirmsākumi ir saistīti ar spontānu domubiedru kustību, kas reaģēja uz 2015. gada bēgļu krīzi Eiropā. Viens no agrīnajiem vadītājiem, kas minēts saistībā ar kustības izveidi, ir Egils Grasmanis, kurš 2020. gadā tika intervēts kā biedrības vadītājs un uzņēmuma “Brain Games” īpašnieks. Viņš tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem iniciatoriem.   Saskaņā ar biedrības mājaslapu un citiem publiskiem avotiem, biedrības vadībā ir zināmi sekojoši dalībnieki:

• Egils Grasmanis, Padomes loceklis
• Ieva Raubiško, Padomes locekle, Projektu vadītāja, iesaistīta robežas monitoringa un patvēruma meklētāju atbalsta aktivitātēs. Viņa tika iesaistīta kriminālprocesā 2023. gadā saistībā ar Sīrijas pilsoņu nelikumīgu pārvietošanu pār Latvijas-Baltkrievijas robežu, bet izvirzītās apsūdzības un apgalvojumus par saistību ar starptautisku cilvēku kontrabandas tīklu neatzīst.
• Nataliia Soldatova, Padomes locekle
• Anna E. Griķe, Valdes locekle
• Ingmārs Freimanis, Valdes loceklis
• Konstance Saltupe,  Valdes locekle
• Evija Strupiša – Valdes locekle, autore šīm vadlīnijām - VADLĪNIJAS MENTORIEM DARBĀ AR PATVĒRUMA MEKLĒTĀJIEM, BĒGĻIEM UN PERSONĀM AR ALTERNATĪVO STATUSU
• Linda Jākobsone-Gavala – Valdes locekle, bieži minēta kā organizācijas pārstāve un koordinatore, īpaši saistībā ar Ukrainas bēgļu atbalstu. Viņa saņēmusi atzinību par pašaizliedzīgu darbu, tostarp “Latvijas Pilsoniskās alianses balvu ‘Cilvēka izaugsmei’” un “Civic Pride Awards 2023”.
• Ieva Raudsepa – Valdes locekle
• Elīza Jordane – Biedrības pārstāve un filmu veidotāja, iesaistīta kultūras pasākumos, piemēram, “Diversity” filmu festivāla organizēšanā Daugavpilī.
• Agnese Lāce ir bijusi biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” valdes locekle ar aktīvu dalību organizācijas darbībā, kas vērsta uz bēgļu un patvēruma meklētāju atbalstu Latvijā. Šajā un vēlāk arī Kultūras ministres postenī viņa, kā tēmu zinoša, ir ar mērķtiecīgu līdzdalību stratēģiskajā vadībā un lēmumu pieņemšanā. Viņa ir bijusi iesaistīta biedrības koordinētā sadarbībā ar valsts un nevalstīskajām institūcijām. Papildus biedrībai “Gribu palīdzēt bēgļiem” Agnese Lāce ir bijusi biedre arī citās NVO, piemēram, Sabiedriskās politikas centrā PROVIDUS un biedrībā “Ar pasaules pieredzi Latvijā”, kā arī padomes locekle Sabiedrības integrācijas fondā. Šīs aktivitātes liecina par viņas plašāku iesaisti sabiedrības integrācijas un migrācijas politikas jomā. Lāces iesaiste biedrībā notika pirms viņas apstiprināšanas par kultūras ministri 2024. gadā, bet nav nekādu publisku datu, kas liecinātu par sadarbības pārtraukšanu.
• Anna Griķe - robežu monitoringa speciāliste.

Biedrības sadarbības partneri:

• ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR): 2023. gadā atbalstīja biedrības projektus, kas ietver sociālo mentoru un informācijas centra pakalpojumus, kā arī sadarbību ar pašvaldībām un bēgļu kopienām.
• Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas EEA un Norway Grants programma “Active Citizens Fund”: Finansē projektus, kas vērsti uz starptautiskās aizsardzības saņēmēju tiesību aizsardzību un izpratnes veicināšanu par cilvēktiesībām.
• Citi atbalstītāji: Sadarbības partneri un sponsori, piemēram,
  Hamid Ladjevardi ar ģimeni,
  Saimon Boddy,
  SEB banka un
  Latvijas Republikas Kultūras ministrija, ir minēti saistībā ar balvu pasniegšanas ceremoniju 2023. gadā.

Kultūras ministrija ir būtiski iesaistījusies vairākos pētījumos, kas tieši vai netieši skar bēgļu un imigrantu integrāciju un labsajūtu, tostarp, PROVIDUS vadītais integrācijas izvērtēšanas projekts un longitudinālais pētījums par migrāciju.

Sabiedriskās organizācijas un institūcijas:

• Latvijas Cilvēktiesību centrs, 
• Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS,
  Abas organizācijas, piemēram, 2021. gadā kopīgi aicināja Saeimu un Ministru kabinetu piešķirt pabalstus bēgļu ģimenēm Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai.
• Pilsoniskā alianse,

Biedrībai ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, un tā aktīvi strādā, lai sniegtu praktisku atbalstu (piemēram, medicīnas izdevumu segšana, dokumentu noformēšana, mājokļu nodrošināšana) un veicinātu bēgļu integrāciju. Sabiedrībā izraisījās asa diskusija, ka šobrīd Latvijā viena bēgļa uzturēšanas izmaksas vairākkārt pārsniedz to atbalstu, ko saņem Latvijas ģimenes ar bērniem.   No valsts puses Kultūras ministrija ir redzamākais un ietekmīgākais biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem”, piemēram, caur Informācijas centru iebraucējiem, kas sniedz konsultācijas par juridiskiem, izglītības un nodarbinātības jautājumiem. Kultūras ministrija (KM) ir pasūtījusi un finansējusi vairākus pētījumus, kas saistīti ar bēgļu un imigrantu integrāciju, labsajūtu un labbūtību, taču publiski pieejamā informācija par šiem pētījumiem ir ierobežota.

Zināmie projekti un pētījumi, kas saistīti ar bēgļu un imigrantu integrāciju, labsajūtu un labbūtību

1. Pētījums par starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrācijas izvērtēšanu un uzlabošanu (Sadarbībā ar PROVIDUS)

Šo pētījumu īstenoja Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS ar koncentrāciju uz integrācijas izvērtēšanas sistēmas izveidi bēgļu un starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrācijas politikas un prakšu uzlabošanai. Tā mērķis bija veicināt labāku izpratni par integrācijas vajadzībām un sekmēt veiksmīgu prakšu pārnesi starp valstīm.

2. Labklājības un sociālās integrācijas izpēte likvīdās migrācijas kontekstā: longitudinālā pieeja (2018–2021)

Šis pētījums, ko finansēja Latvijas Zinātnes padome (projekta numurs lzp-2018/1-0042, finansējums 300 000 EUR), pētīja Austrumeiropas migrantu (tostarp latviešu diasporas) integrāciju un labklājību, izmantojot “likvīdās migrācijas” konceptu. Tas analizēja, cik tradicionālie integrācijas mērījumi (piemēram, nodarbinātība, ienākumi) ir piemērojami mobilajiem migrantiem, un pētīja subjektīvo labklājību, veselību, psiholoģisko stāvokli un sociālos tīklus.

Projektā iesaistījās Kultūras ministrija, Ārlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, kā arī diasporas organizācijas un mediji. Pētījums sniedza datus par migrācijas ietekmi uz labklājību, tostarp garīgo veselību un apmierinātību, kā arī izstrādāja metodoloģiju tīmekļa aptaujām emigrantu pētniecībā.

3. Pētījums par emigrantu bērnu labsajūtu un integrāciju

Pētījuma daļa koncentrējās uz emigrantu un remigrantu bērnu subjektīvo labsajūtu, pētot, kā migrācijas procesi ietekmē viņu laimes sajūtu un integrāciju. Tika veiktas padziļinātas intervijas ar vecākiem, bērniem un skolotājiem, lai izprastu faktorus, kas ietekmē bērnu labsajūtu, piemēram, skolu maiņa, valodas barjeras un sociālā iekļaušanās.

4. Starpsektorālās Dialoga platformas attīstība integrācijas jautājumos (2018 un turpmāk)

Kultūras ministrija atbalstīja Starpsektorālās Dialoga platformas izveidi, kas koordinē sadarbību starp valsts, pašvaldību, nevalstiskajām organizācijām un privāto sektoru imigrantu integrācijas veicināšanai. Platforma apsprieda tēmas, piemēram, nodarbinātību, latviešu valodas apguvi un sabiedrības iekļaušanos. Tika analizēta arī trešo valstu valstspiederīgo integrācijas pieredze. Nozīmīgs partneris bija PROVIDUS ar sagatavoto informāciju par integrācijas izaicinājumiem. Darbā tika iesaistīts Informācijas centrs iebraucējiem (ICI), ko pārvalda NVO “Patvērums „Drošā māja””, kā arī citas organizācijas.

5. Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam starpposma ietekmes izvērtējums

Pētījums pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma, kas novērtēja pamatnostādņu īstenošanu no 2021. līdz 2024. gadam, tostarp, sabiedrības integrācijas un mazākumtautību tiesību aspektus. Pētījuma nozīmīga daļa ietvēra arī imigrantu un mazākumtautību integrācijas analīzi, akcentējot kultūras identitātes saglabāšanu un labklājību ar mērķi sekmēt uz pierādījumiem balstītu politiku un izvērtēt, kā pamatnostādnes veicina sabiedrības iekļaušanos.

Sarunu festivāls "Lampa" - 2025

Biedrība rīkoja diskusiju, kas organizēta festivāla "Lampa" ietvaros - piektdien, 2025.gada 20. jūnijā, plkst. 20.00–21.00 Cēsīs, Maija parkā, uz skatuves "Spuldze" (Nr. 7).

Agenda: 
Laikā no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada jūnijam pēc Latvijas–Baltkrievijas robežas šķērsošanas Latvijā miruši un kā neidentificēti apbedīti deviņi cilvēki.

Diskusijā "Vai varam aprakt atbildību? – neidentificēto robežšķērsotāju apbedījumi pierobežā" vēlamies aplūkot uz robežas mirušu cilvēku nāvi un apbedīšanu starpdisciplināri – antropoloģiskā, sociālā, medicīniskā un reliģiskā skatījumā. Apskatīsim šādu nāves gadījumu ietekmi uz sabiedrību un migrācijas politiku, tās fiziskos nāves cēloņus, medicīniskās palīdzības trūkuma sekas, kā arī dzīvības zaudēšanas ētiskos un garīgos aspektus.

Diskusijas dalībnieki:

• Anna Žabicka, sociālantropoloģe
• Ilmārs Tolstovs, Salaspils un Ogres Katoļu draudžu prāvests
• Jolanta Liepiņa, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra Tiesu medicīnas ekspertīžu departamenta direktore
• Diskusiju moderē biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" robežu monitoringa eksperte Anna E. Griķe.