Urzula fon der Leiene kļūst par Eirokomisijas vadītāju

Urzula fon der Leiene (vācu: Ursula von der Leyen, dzimusi Albrehta (Albrecht) 1958. gada 8. oktobrī) ir vācu politiķe no Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības (CDU).

Uzticama Merkeles līdzgaitniece un atbalstītāja. No 2013. gada — Vācijas aizsardzības ministre Angelas Merkelas trešajā kabinetā un ir pirmā sieviete Vācijas vēsturē, kura vada Aizsardzības ministriju. Tiesa, šis posms politiķes karjerā nav bijis veiksmīgs. Pirmos gadus viņa savas neveiksmes norakstīja uz saviem priekšgājējiem, vainojot tos sliktā pārvaldībā, taču ar laiku parādījās daudzas problēmas, kurām risinājums tā arī nav atrasts. 

Konservatīvā armijas vide tā arī nepieņēma sievieti, kura viņiem ir ministre. Vācijas politiskajās aprindās smējās, ka viņas apmeklējumi armijas kazarmās parasti izvērtās par daudzveidīgām fotosesijām, ar ko piepildīt Vācijas presi. Joprojām Vācijas parlaments pēta vairākus vērienīgus iepirkumus, kuros saskata korupcijas riskus. Kā jau minēts, ne visai veiksmīgā darbošanās aizsardzības jomā, Ursulu ir nobīdījis no politiskā Olimpa. Ja vēl pirms 4-5 gadiem viņu uzskatīja par drošu Merkeles politisko pēcteci kanclera amatā, tad pēdējā laikā tas noteikti vairs nav tā. Tagad, kad arvien vairāk tiek runāts par Angelas Merkeles veselības problēmām, kopš pērnā gada beigām ir iezīmējusies jauna politiskā favorīte, bet Urzulas fon der Leienes ievēlēšana augstajā amatā Briselē, Vācijas iekšpolitikā tiek vairāk uztverts ar atvieglojuma nopūtu, ka viņa ir projām.

Dzimusi Briselē, politiķa, bet tolaik Eiropas Komisijas ierēdņa, ģimenē.

Studējusi Getingenē, Minsterē, Londonas Ekonomikas skolā un Hannoveres Medicīnas skolā.

1990. gadā iestājās CDU. 2003. gadā tika ievēlēta Lejassaksijas landtāgā.

No 2003. līdz 2005. gadam bija Lejassaksijas minstre, atbildīgā par sociālajiem jautājumiem.

2005. gada novembra līdz 2009. gada novembrim fon der Leiene bija Vācijas Ģimenes lietu un jaunatnes ministre, bet no 2009. gada novembra līdz 2013. gada 17. decembrim – Vācijas Darba un sociālo lietu ministre, abos gadījumos Angelas Merkeles valdībā.

Darbodamās kā Vācijas valdības ministre ieviesa vairākus jaunumus. Reformēja dzemdību socialā nodrošinājuma sistēmu, tai skaitā ieviešot divu mēnešu pēcdzemdību atvaļinājumu bērna tēvam (Vätermonate), nostiprināja likumdošanu pret bērnu pornogrāfiju internetā, par ko tika pamatīgi kritizēta, jo drošības dienesti pamatīgi ielauzās personu privātajā telpā un ierobežoja vārda un informācijas aprites brīvību. Tie, kuriem ir nācies lietot internetu Vācijā, zin šo totālo interneta paroļu un netraucēta interneta lietošanas problēmas.

Viņa nesekmīgi centās ieviest obligātās sieviešu kvotas uzņēmumu vadībā. 

Atbalsta vēl lielāku Eiropas valstu integrāciju - federalizāciju un kopējas ES armijas izveidi. 2015. gada 27. septembrī parādījās baumas par ministres iespējamo plaģiātismu doktora disertācijā.

2019.gada 16.jūlijā notikušajā balsojumā par viņu nobalsoja 383 no 751 Eiroparlamenta deputātiem.

Zīmīgi, ka Latviju pārstāvošie Ždanoka (vienmēr pārņem dīvaina sajūta, pieminot šo personu un sakot, ka viņa "pārstāv" Latviju) balsoja PRET, bet Zīle un Melbārde - atturējās.