Valērija Mačugina un Natālijas Meisānes slepkavības Rīgā

Holdingsabiedrības "Mono" viceprezidenta Valērija Mačugina un modeļu aģentūras "Natalie" vadītājas Natālijas Meisānes slepkavība notika Rīgā 1996.gada 22.septembrī un joprojām ir neatklātas. Šis smaigais noziegums ir viena no skaļākajām un mīklainākajām 90. gadu pasūtījuma slepkavībām Latvijā, kur dažāda ranga politiķi un tiesībsargājošo iestāžu darbinieki "piebēra" medijus ar skaļiem paziņojumiem, par nozieguma izmeklēšanu un solījumiem tuvākā laikā atklāt, kā arī nepieļaut šādus noziegumus turpmāk.   

Galvenie fakti par noziegumu:

• Laiks un vieta - Uzbrukums notika 1996. gada 22. septembrī Rīgā, kādas Dzirnavu ielas mājas pagalmā.

• Izpildījums - abi upuri tika sašauti. Valerijs Mačugins no gūtajiem ievainojumiem mira notikuma vietā, savukārt Natālija Meisāne vēlāk mirusi slimnīcā. Viņai bija smagas šautas brūces vēderā. Urbānā leģenda vēsta - slepkava bijis estēts un skaistajai modelei šāvienus galvā nav raidījis ()

• Pašreizējais lietas statuss: Valsts policija ir apstiprinājusi, ka izmeklēšana krimināllietā ir apturēta, jo  izmeklēšana kārtējo reizi beigusies ar fiasko, jo neesot izdevies noskaidrot vainīgās personas.
  Tomēr lieta joprojām atrodas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes lietvedībā. Ja parādīsies jaunas norādes vai pierādījumi, izmeklēšanu ir iespējams nekavējoties atjaunot. 

Nozieguma konteksts un versijas:

• Biznesa vides ietekme: 90. gadu viduss Latvijas kriminālajā vēsturē izpelnījās uzmanību ar nežēlīgu  biznesa vides pārdalīšanu un rēķinu kārtošanu uzņēmēju vidū. Neilgi pirms vai pēc šī notikuma tika noslepkavoti vēl vairāki pazīstami biznesmeņi (piemēram, "B.L.B. Korporācijas" prezidents V. Ļihačovs un "Intelorg PTE" direktors I. Conda). 

• Motīvs: Kā viena no kriminālpolicijas versijām presē savulaik apsprieda iespējamo saistību ar lieliem, neatdotiem kredītiem vai finansiālām pārdalēm holdingsabiedrības "Mono" iekšienē un ārpus tās. Mačugins bija viens no ietekmīgā holdinga (grupas) "Mono" dibinātājiem un līdzīpašniekiem.

Lieta publiskajā telpā atkal tika aktualizēta pēc tam, kad tiesībsargājošās iestādes pēc vairāku gadu darba skaļi paziņoja, ka esot atklāta cita skaļa pasūtījuma slepkavība - maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus lieta, kurā starp apsūdzētajiem un vēlāk tiesātajiem nonāca Mačugina kādreizējais biznesa partneris Mihails Uļmans. Tomēr paša Mačugina un Meisānes slepkavas vai pasūtītāji nav atrasti un nekas neliecina par vainīgo personu piesaisti Bunkus slepkavībai. Neskatoties uz to, ka Bunkus lieta ilgstoši tiek skatītia jau pat tiesā, pārliecības, ka lieta slepkavība patiešām ir atklāta, nav,.

Kriminālais konteksts 90.gadu Latvijā

90. gadi Latvijā iegājuši vēsturē kā "mežonīgā kapitālisma" pirmais pārdales un kriminālās ekspansijas laiks, kad valstī darbojās neskaitāmi  (tiek nosaukts - vairāk nekā 150) ne tikai Latvijas, bet arī cituvalstu noziedzīgu grupējumu - noteikti piemināmi - Krievijas, Ukrainas, Polijas. Pastāv uzskatas, ka čečenu grupējuma dominējošu statusu savā laikā paspējis slāpēt par organizētās noziedzības līderi uzskatītais Ivans Haritonovs.

Tiesībsargājošās iestādes pārdzīvoja savu pamatīgo krīzi - dienestu pameta dažādu apstākļu mudināti bijušie profesionāļi - zems atalgojums, nenodrošināti darba apstākļi, kadru maiņa valodas dēļ, bet galvenokārt - atteikšanās no vecās skolas pārstāvjiem (šo procesu noslēdza Jaunais Laiks ar Lindas Mūrnieces politisko lēmumu, likvidējot Policijas akadēmiju, sākotnēji mēģinot aizvietot to ar partijai lojālo policijas koledžu, bet vēlāk "pārnesot" specifiskās un profesionāļu vidē augsti vērtētās akadēmijas resursus uz LU un RSU, apmācības profesionālo līmen kāds bija LPAi tā arī nesasniedzot.

Paralēli, pārveidojot likumu, normatīvu bāzi, tika sasniegts galvenais - noārdīta izmeklēšanas un operatīvā darba organizācijas hierarhija, nespējot nodrošināt smagu noziegumu izmeklēšanas sākotnējo procesuālo un operatīvo darbību kvalitāti - notikuma vietas apskates, lietisko pierādījumu atrašanu, procesuāli pareizu izņemšanu, pierādījumu nostiprināšanu un visbeidzot - pazeminot prasības pret pierādījumu pieļaujamības līmeni. 90.gadi beidzās ar pieaugišu "balto apkaklīšu" - politiskās ierēdniecības un korumpētās justīcijas lomu tautsaimniecībā, no šādām pozīcijām 2000.gadu sākumā uzsākot jaunu tirgus un uzkrātā kapitāla pārdali valstī.

Tādējādi arvien vairāk tiesībsargājošās  nespēja pilnvērtīgi kontrolēt situāciju, tāpēc uzņēmējdarbību joprojām pavadīja masveida kriminālais rekets, kuru no tradicionālajām pozīcijām sāka izspiest koruptīvi politiskie "jumti", savstarpējo rēķinu kārtošanas caur valsts iesādēm (VID, PVD u.c. kontorlējošām un ar sodīšanas tiesībām apveltītām iestādēm, iesaistot arī drošības struktūras, neizpaliekot arī sprādzieniem, pasūtījuma slepkavībām, liedzot iespēju izprast, no kuras puses šie noziegumi nāk.

Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā ir pastrādātas desmitiem skaļu pasūtījuma slepkavību, no kurām liela daļa palika neatklātas.  

Uņēmēju atsevišķu skaļāko slepkavību hronoloģija

• 1995. gada maijs – Igors Conda: Uzņēmuma Intelorg PTE ģenerāldirektors. Viņa slepkavība bija viens no pirmajiem signāliem par lielo finanšu un kredītu pārdales karu.
• 1996. gada vasara – Valērijs Ļihačovs: B.L.B. Korporācijas prezidents. Nogalināts Maskavā. Policijas versijas liecināja par neatdotu milzīgu kredītu saistībām. Nav atklāta
• 1996. gada augustas – Vladimirs Mačugins: Viens no holdinga Mono dibinātājiem un tā laika ietekmīgākajiem uzņēmējiem un mākslas mecenātiem. Viņu nošāva no TT sistēmas pistoles. Lieta joprojām nav atklāta.
• 1996. gada septembris – Aleksandrs Naumovs: Krievijas uzņēmējs, kura slepkavību kriminālpolicija saistīja vienotā ķēdē ar Condas, Ļihačova un Mačugina lietām (nespēja atdot milzīgus kredītus).
• 1997. gada marts – Valērijs Berlins: Uzņēmējs un kriminālā autoritāte, kurš bija saistīts ar tranzīta un degvielas biznesu. Pazuda bez vēsts (vēlāk atzīts par nogalinātu) cīņā par ietekmes sfērām.
• 1999. gada decembris – Arnis Šķesteris: Spirta biznesa uzņēmējs. 90. gadu beigās sākās nežēlīgs tā dēvētais "spirta kontrabandas karš", kurā viens pēc otra tika likvidēti ar šo nozari saistīti biznesmeņi un pat valsts amatpersonas (piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta Ludzas nodaļas vadītājs Vjačeslavs Liscovs 2001. gadā).