Valstij trūkst finansējums zālēm onkoloģijas slimniekiem

Liene Barisa-Sermule: Man neierasti - garāks ieraksts par publiskām norisēm. Jo vienkārši... ir ko teikt, sākot no dienas, kad premjere Evika Siliņa “Rīta Panorāmā” pateica frāzi par spiedienu, kas jāizdara sabiedrībai, lai vēža slimniekiem būtu zāles (nevis darbu, kas jāizdara viņai kā premjerei).

Tad sekoja pseido ziņa par uzdevumu Veselības ministrijai iesniegt idejas risinājumam, un tagad kārtējā pseidoziņa,ka veidošot vēža fondu, aicinās kapitālsabiedrības tam ziedot… Kurš liedz valsts kapitālsabiedrībām jau tagad ziedot onkoloģijas slimniekiem? Pēc publiskās retorikas spriežot, fonds būs tie paši ziedojumi, ko jau tagad cilvēki un uzņēmumi ziedo, un tās pašas zāļu ražotāju atlaides, ko jau tagad ražotāji ik pa laikam dod. Nu, varbūt vēl īpašāk pamudinās kapitālsabiedrības noziedot tieši šim mērķim. BET tieši kas liedz to pamudināt jau tagad?

Kapitālsabiedrībās izvēlas savu ziedošanas stratēģiju. Piemēram, "Latvenergo" viena no jomām, kurai regulāri ziedo, ir izglītība. Ziedo bērnu nometnēm, olimpiādēm (arī caur ziedot.lv). Jau tagad varētu pievienot arī onkoloģiju; ziedot.lv ir atsevišķa sadaļa onkoloģijas slimniekiem (kopumā, ja grūti izdarīt izvēli par labu kādam atsevišķi). Taču nevar jau tik vienkārši, vai ne?

Labāk izdomāt PR stratēģiju, ka tagad šos privātpersonu un juridisko personu ziedojumus pārsauks par fondu, kurš vēl taps (lai gan ziedot.lv šī sadaļā jau ir), un, voila, - visi laimīgi, jo TAGAD BŪS FONDS. Lai gan faktiski tas nemaina neko.

Tāpat šī fonda maka biezums būs atkarīgs no ziedotām iemaksām un naudas piešķīrums zālēm - no atsevišķiem komisiju lēmumiem, un kāds paliks bez. Taču patiesā problēma jau nav tā, ka vajadzīgā brīdī cilvēki un uzņēmumi nevarētu saziedot. Problēma ir tā, ka tik daudziem cilviekiem zāles pieejamas tikai individuālas kompensācijas veidā. Ko tas nozīmē?

Ka kompensējamo zāļu sistēmā diagnoze vai medikemants nav iekļauts standartā pēc definīcijas. Proti, ka valsts ar garantiju neapsola, ja kādam ir šī diagnoze un vajadzīgs šis medikaments - tas būs. Arī Valsts kontrole savā revīzijā uz to norādīja, ka mums ir pārāk daudz individuāli skatāmu gadījumu un pārāk maz pamata kompensācijas sistēmā iekļauto. Kā Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa norāda arī šajā sižetā (kas zemāk): "Tas ir tāpēc, ka naudas tai maciņā trūkst, un tikai ar procesu uzlabošanu to diemžēl nevarēs sakārtot." Bet, lai iekļautu pamata kompensācijas sitēmā, proti garantētu zāles un atrastu tam vajadzīgo valsts budžeta (!) finansējumu, valdībai būtu jāizdara kas vairāk, kā mazliet modificējot kādu ziedot.lv sadaļu, pārsaukt to par fondu.

Evika Siliņa: Esmu uzdevusi veselības ministram gatavot priekšlikumus, lai uzlabotu medikamentu individuālo kompensāciju kārtību - palielinot apmēru un pārskatot kritērijus. Veselības ministrs Hosams Abu Meri apliecina, ka priekšlikumus iesniegs pirmdien 20. augustā, lai lēmumi būtu operatīvi un pacienti saņemtu palīdzību.
Vēzis ir diagnoze, kas ļoti smagi skar pacientus, un būtiski ietekmē arī viņu ģimenes locekļus, draugus, kolēģus un visu sabiedrību. Onkoloģisko saslimšanu skaits diemžēl palielinās, un ne tikai Latvijā.
Ap 20 000 onkoloģijas pacientu šogad saņem apmaksātu zāļu terapiju 74 milj. eiro apmērā. Kompensējamo medikamentu budžets ir būtiski pieaudzis, tomēr katrs viens gadījums bieži atklāj kompleksas problēmas – sākot ar finansējumu un diagnostiku, beidzot ar pārbirokratizāciju.
Uzlabojumi sistēmā notiek ilgstoši un sarežģīti, bet tiem ir jānotiek. Veselības ministrija šogad aktīvi virzījusi jautājumus par kompensējamo zāļu cenu samazināšanu un pieejamības palielināšanu, gan izstrādā jauno veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu onkoloģijā.
Veselības ministrijai jāpilda gan Valsts kontroles ieteikumi, gan jāsadarbojas ar pacientu organizācijām, lai identificētu trūkumus sistēmā un piedāvātu pacientu interesēs balstītus risinājumus.

Liene Barisa-Sermule: Šķiet,sajauktas ministrijas. Rodas arī jautājums, ko premjere darīja MK sēdēs (šogad!), kur runāja gan par individuālajām kompensācijām, gan komp.sistēmas deficītu. Un jau pirmdien VM varēs iedot priekšlikumus, jo būtībā tie jau gatavi. Esmu lasījusi n-tos dokumentos;vienmēr FM iebildes par €.

Kaspars Zariņš: Kas notika ar "sabiedrība lai cīnās pati"? ...jocīgi tie gājieni...
Rolands Sproģis: Kādēļ nevaram ārstēt JEBKĀDAS onkoloģiskas saslimšanas, kas konstatētas terapijai savlaicīgā laikā? Ja nemākat veselības jomu vadīt, varbūt nevajag? Neieturiet par to nodokļus un laižiet nozari brīvā tirgū? ASV tas lieliski strādā un pakalpojumu kvalitāte labākā pasaulē.
Gorgona Medusa: To rupjmaizes naudu mierīgi varētu ieskaitīt http://ziedot.lv onkoloģijas pacientiem. Puisim kā reiz pietiktu zālēm. Žēl, ka valsts naudu iznieko, kamēr cilvēki mirst, jo nevar nopirkt zāles.
Rolands Dzenis: Cienījamā premjere, kā vienā Latvijas realitātē var sadzīvot iespēja būvēt RB par x miljardiem un tas, ka vairāku tūkstošu cilvēku iespēja izdzīvot var būt atkarīga tikai no ziedotajiem, jo valsts nevar atļauties viņiem palīdzēt?
Olga Paozole: Paldies Premjeres kundze, Jūs esat īsts zelta gabaliņš! Vairāk tādu cilvēku kā Jūs politikā un ar valsti viss būs kārtībā.
Nils S.Konstantinovs: Ar mecenātu labdarības fondiem var uzturēt opernamu vai bērnu centru, bet ne jau veselības aprūpi. Nemaz nerunājot par tādu sfēru kā onkoloģija. Mūsdienu Eiropas valstī iespējas ārstēties taču nevarētu būt atkarīgas no žēlastības dāvanām.
Aigars Prūsis: Diemžēl, palīdzēt visiem un vienmēr neizdodas pat pasaules bagātākajās valstīs. Ka kaut kas ar komunikāciju un prioritātēm pie mums nav kārtībā, tas gan. Ja nevar atteikties no greznībām kā lidināšanās privātdžetos, dārgiem vides objektiem un reklāmas no budžeta, kamēr citiem jācieš bez zālēm, sāk atgādināt monarhiju, kas savu no valsts maciņa neatšķir.
Gatis Eglītis: Premjeres Siliņas priekšlikums kapitālsabiedrībām ziedot onkoloģijas fondam nav nopietns, jo lielo valsts uzņēmumu gaidāmā peļņa jau sen ir sadalīta un "iezīmēta" citām budžeta vajadzībām. ..."Siliņa: Patlaban nav skaidrības, kur rast finansējumu speciālajam fondam onkoloģijā / Diena..."

Latvijas Republikas veselības ministru uzskaitījums

Uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas veselības ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi. Politiskā līmenī vada Veselības ministriju.

Godmaņa 1. valdības laikā amata nosaukums bija veselības aizsardzības ministrs. No 1993. līdz 1999. gadam amata nosaukums veselības valsts ministrs (vienīgi Gaiļa valdībā amata nosaukums bija veselības aizsardzības valsts ministrs). Tolaik tas bija amats labklājības ministrijā. No 2002. līdz 2003. gadam īpašo uzdevumu ministrs veselības aprūpes lietās.

Edvīns Platkājis (1938) 1990. gada 16. maijs — 1991. gada 13. novembris,
Normunds Zemvaldis (1958) - 1993. gada 20. septembris — 1994. gada 19. septembris
Andris Bērziņš (1951) - 1995. gada 17. janvāris — 3. februāris,
Pēteris Apinis (1958) - 1995. gada 3. februāris — 21. decembris
Juris Viņķelis (1952) - 1995. gada 21. decembris — 1997. gada 7. augusts
Viktors Jaksons (1947) - 1997. gada 7. augusts — 1998. gada 26. novembris 
                            1999. gada 20. maijs — 1999. gada 16. jūlijs
Āris Auders (1962—2017)   - 2003. gada 16. janvāris — 10. aprīlis
Einārs Repše - (1961)  2003. gada 10. aprīlis — 10. aprīlis
Ingrīda Circene (1956) 2003. gada 10. aprīlis — 2004. gada 9. marts
Indulis Emsis (1952) - 2004. gada 9. marts — 25. marts
Rinalds Muciņš (1975) - 2004. gada 25. marts — 2. decembris
Gundars Bērziņš (1959—2023) - 2004. gada 2. decembris — 2007. gada 17. janvāris
Aigars Kalvītis (1966) - 2007. gada 18. janvāris — 25. janvāris
Vinets Veldre (1971) - 2007. gada 25. janvāris — 20. decembris
Ivars Eglītis (1959) -  2007. gada 20. decembris — 2009. gada 29. jūnijs
Baiba Rozentāle (1955) - 2009. gada 29. jūnijs — 2010. gada 22. marts
Linda Mūrniece (1970) - 2010. gada 22. marts — 13. maijs
Didzis Gavars (1966) - 2010. gada 13. maijs — 3. novembris
Juris Bārzdiņš (1966) - 2010. gada 3. novembris — 2011. gada 25. oktobris
Ingrīda Circene (1956) -  2011. gada 25. oktobris — 2014. gada 14. jūlijs
Laimdota Straujuma (1951) - 2014. gada 10. jūlijs — 5. novembris
Guntis Belēvičs(1958) - 2014. gada 5. novembris — 2016. gada 10. jūnijs
Uldis Augulis (1972) - 2016. gada 11. jūnijs — 11. jūlijs
Anda Čakša (1974) - 2016. gada 11. jūlijs — 2019. gada 23. janvāris
Ilze Viņķele (1971) - 2019. gada 23. janvāris — 2021. gada 7. janvāris
Artis Pabriks (1966) - 2021. gada 7. janvāris
Daniels Pavļuts (1976) - 2021. gada 7. janvāris — 2022. gada 14. decembris
Līga Meņģelsone (1972) - 2022. gada 14. decembris — 2023. gada 15. septembris
Hosams Abu Meri (1974) - 2023. gada 15. septembris  - ....