Zādzība par miljonu - Parīzē nozagts Čārlija Čaplina "Oskars"

Retumu mednieki

Parīzē notika skandaloza zādzība, kas tieši saistīta ar pasaules kino vēsturi. Kā ziņo Le Parisien, atsaucoties uz Francijas policiju, slavenā mākslinieka pirmais Oskars tika nozagts no Čaplina asociācijas biroja, kas atrodas Francijas galvaspilsētā.

Nozagtās figūriņas vērtību eksperti lēš 1 miljona dolāru apmērā. Papildus Oskaram zagļi nozaga arī māksliniekam piederošas pildspalvas, katra 90 000 dolāru vērtībā.

Pēc izmeklētāju domām, noziedznieki bija labi informēti – biedrības birojā, izņemot norādītās lietas, nekas cits nebija pazudis.

Čārlzs Spensers Čaplins, kurš pasaules kino vēsturē iegājis kā Čārlijs Čaplins, savas ilgās karjeras laikā tika apbalvots ar trim Oskara statuetēm - 1929. un 1972. gadā viņš tika apbalvots par ieguldījumu mākslā, bet 1973. gadā viņam tika piešķirta balva par labāko mūziku filmai "Lights of Footlights". Interesanti, ka pēdējo balvu Čaplins saņēma 20 gadus pēc filmas iznākšanas, kas ir sava veida Holivudas rekords.

Londonā dzimušais Čārlijs Čaplins guva pārliecinošus panākumus Holivudā, taču pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados bija spiests pamest ASV, jo pret mākslinieku tika uzsākta vajāšanas kampaņa apsūdzību dēļ par komunisma ideju simpātijām.

Tikai 70. gados Čaplins atkal varēja apmeklēt ASV, taču par atgriešanos šajā valstī uz pastāvīgu dzīvi netika runāts.

Par komiķa zārku viņi prasīja 400 000 mārciņu

Čaplins nomira 1977. gada decembrī Šveicē, kur pavadīja savas dzīves pēdējos gadus. Bēdīgi slavenākā zādzība, kas saistīta ar mākslinieka vārdu, notika pēc viņa nāves.

1978. gada 2. martā Čārlija Čaplina radinieki uzzināja, ka... pazudis zārks ar mākslinieka līķi. Tās pašas dienas vakarā viņiem piezvanīja nepazīstamas personas, kuras teica, ka zārks atrodas drošā vietā un, lai to atgūtu, radiniekiem jāmaksā izpirkuma maksa.

Pārrunas ar laupītājiem ilga pusotru mēnesi. Čaplina atraitne sacīja, ka negrasās maksāt prasītos 400 tūkstošus mārciņu, jo pats mākslinieks to uzskatītu par vienkārši smieklīgu.

Galu galā 27. izsaukumā policijai izdevās noskaidrot aizturētos noziedzniekus. Kā izrādījās, imigranti no Polijas un Bulgārijas nolēma uzlabot savu finansiālo stāvokli uz mirušā kino ģēnija rēķina. Šo ideju viņus iedvesmoja kāds laikraksta stāsts par līdzīgu zādzību, kas notikusi Itālijā.

Noziedznieki norādīja vietu, kur apglabāja zārku, kas tika atdots Čaplina radiniekiem.

Par nolaupīšanas organizētāju atzītais 24 gadus vecais polis Romāns Vardass saņēma 4 ar pusi gadu cietumsodu, bet viņa līdzdalībnieks 38 gadus vecais bulgārs Gančo Gančevs - pusotra gada nosacītu sodu.

1978. gada 17. maijā Čārlijs Čaplins tika apglabāts vēlreiz, turklāt, ņemot vērā nolaupītāju veikto pārapbedīšanu, trešo reizi. Šķiet, ka izciails komiķis novērtētu šo likteņa ironiju.

Čaplina radinieki veica pasākumus, lai līdzīgi incidenti neatkārtotos – šoreiz mākslinieka līķis tika aprakts zem divus metrus biezas betona plāksnes.

Spriežot pēc notikumiem, kas tagad risinājušies Parīzē, ir acīmredzams, ka visas māksliniekam piederošās vērtīgās relikvijas ir jāaprok zem divmetrīgas betona plāksnes - tikai tā vienreiz un uz visiem laikiem var pasargāties no tiem, kas joprojām cenšas gūt peļņu no Čārlija Čaplina.