Lorupes muiža. Kronenberg. Wilderhusen

[Apraksts gatavošanas stadijā,  tiek rediģēts]

***

Plašais uzkalniņu kapulauks piesaistījis uzmanību, un jau 1835. gadā Kronenbergas (Lorupes) muižas īpašnieks K. Volts licis piecus uzkalniņus izrakt. Par šo izrakumu rezultātiem sīkāku ziņu nav.

***

Lorupes muižas aprakstu varam atrast J.R.Engelmaņa manuskriptā Latvijas Valsts arhīvā, kurā viņš apraksta savus 1824. gada ceļojuma iespaidus par skaistākajām Vidzemes vietām:

".. Jau trīs četru verstu attālumā pāri laukiem paceļas Lorupes muižas (Kronenberg) lielās ēkas. Pa labi stiepjas aleja uz saimniecības ēkām, mēs iegriežamies ceļā pa kreisi, kas aizved uz kungu māju. Tās priekšā plešas liels zaļš lauks, kura centrā iekārtots neliels, taču izcili skaists ziedu dārzs. Labajā pusē, cieši blakus atrodas liels ziedu un augļu dārzs, kas sakārtots vislabākajā stāvoklī. Aiz tā un arī aiz kungu mājas plešas brīnišķīgs parks. Uzkrītoša ir precizitāte, ar kādu viss te iekārtots, un visās ejās valda tīrība. Uz zemes nav redzama neviena lapa, neviens sols nav netīrs vai mitrs.

Vienkārši, bet skaisti būvēta ir pati kungu māja.

Tās priekšā uz akmens pakāpieniem salikti krāšņi ziedi. Lorupes muiža ir daudz pārāka par Kārļu muižu. Manas pastaigas laikā satiku kādu vīrieti, kurš, viegli ģērbies, lasīja grāmatu. Kad pasveicināju, viņš uzsāka sarunu un pēc īsas vārdu apmaiņas ielūdza uz brokastīm, ko arī pieņēmu. Labais degvīns garšoja dievīgi, arī ielūdzējs man uzticīgi turējās līdzi. Izņemot dažas jaunas dāmas, ko satiku priekšnamā, mājā neviena neredzēju. Telpas bija ļoti pasakaini iekārtotas, visur mirdzēja sudrabs un zelts..".

Par īpašuma juridisko statusu mūsdienās

***

Par Rozena deklarāciju

Pats par sevi saprotams, lasītājs domā, ka Rozens deklarācijas lietā negrib piekāpties, un ka šī lieta, kā pa vecam, atrodas priekšplānā, bet «citam darīšanām" tas pats lasītājs nepiegriezīs nekādu vērību. Kampenhauzena atbildes raksts turpretim sniedz pavisam citu ainu. Tagad uzpeldošās, augšā jau minētās Kleinhempela lietas saprašanai, kura apzīmēta gan šā, gan atkal kā reluicijas lieta (Reluitionsaiigelegenheit), būtu jāpaskaidro, ka šeit runa iet par bruņniecības vienīgi muižniecībai pretendētu tiesību iegūt īpašumā bruņnieku muižas, resp. par tiesību izpirkt (reluiereiri tās muižas, kas bija nokļuvušas nemuižnieku kārtas īpašnieku rokās. Šis jautājums bija palicis ļoti ass sakarā ar mācītāja Ludviga Kleinhempela īpašumā pārgājušo Lorupes muižu.

Kampenliauzens raksta Rozenam sekosi: «... Aus den mir vorgelegten Umstānden ersehe, dass Ew. Hoclnvohlgeboren meine Einkunft in sonderheit \vegen der Kleiiihempelschen Affair vor nofig erachten. Ich will aber meine Meinung hierūber schriftlich erbfftieu, vvovon nicht ab gehen \vūrde, \venn auch jetzt personlich zugegen wāre. Ich erachte, veil dieses eines der Hauptprivilegien des Landes betrifft, dass solches nicht von den Herren Landrāten allein konne beantvvortet vverden, zumal da nach der jetzigen Situation des Land.-Koli. sie nicht dažu berechtigt sind, massen man sich die Zurede) der Herren Deputierten (: welche schlechterdings in dieser Sache, als in puneto privilegii, mūssen vernommen \verden:) zuziehen \vūrde.

Justic-koleģija apmierināšoties ar atbildi :

\„dass nicht das Landrats-Kollegium, noch weniger ein einziger residierender Landrat ( : es sei denn, dass Ew. Hoclnvohlgeboren es ūber sich nehmeii \vollen : ) eine so wichtige Sache ohne Zuziehung der Herren Deputierten beantworten konnte".

Tādēļ būtu jāizprasa atbildes termiņa pagarināšana.) — Par zemnieku tiesību lietās nododamo deklarāciju rakstā ne ar vienu vārdu netiek minēts. Šeit skaidri redzams, kā apgājās ar lietām, kurām piešķīra aktuelu nozīmi, un kā ar tām bija jāapietās. Kā Kampenhauzens prasīja, tā ari notika.

"Vēlreiz ta saukta 1739. gada „Rozena deklarācija" un zemes tiesību projekts." — Atbilde uz J. Vīgraba rakstu
Dr. H. fon Bruiningk's Tulkojums no vācu valodas.

***