Teatro Oficina - Teātra darbnīca

Teat(r)o Oficina Uzyna Uzona vai vienkārši Teatro Oficina (latviski: Teātra darbnīca) - ir Brazīlijā izveidots teātris, kuru, kā izrādās ir dibinājusi San Paulo Universitātes Juridiskā fakultāte. Teātra interjers atgādina garu, šauru daudzstāvu noliktavas eju.

Neņemoties aprakstīt notiekošo, tomēr ir jāpiemin Latiņamerikas temperamentu, pilnīgi citu, brīvu skatījumu uz teātra izrādi, kur ir nojauktas robežas starp skatuvi un skatītāju vietām, starp aktieriem un skatuvi, starp rasēm, reliģijām vecumiem un dažādām kultūrām. Apģērbs un vecums ugunīgos sambas ritmos nav šķērslis - apgērbti un pavisam kaili aktieri ieved pavisam citā, ne Staņislavska, teātra pasaulē.

Šo teātri izstāstīt nevar. Tas ir jāredz, rēķinoties, ka izrādes ir bezgalīgi garas, ka tajās bieži vien skatītāji tiek iesaistīti notiekošajā mežonīgos, pagāniskos ritmos un Dievību pielūgsmē. Pa vidu plūst vīns, etno džezroks un ēstas vīnogas. Vēsi atturīgiem eiropiešiem nebūtu viegli. Pagāniski maģiskās rituāla dejas mijas ar bībeliskām tēmām vai sengrieķu eposu tēmām. Adams un Ieva, Paradīzes dārzs visiem, kur neprāts pārvēršas orģijā. Sambas ritmi, kas aizpeld nirvanā. Ekstāzes pilns ritms pāri un cauri visam, sarunā par robežas neesamību starp labo un ļauno, pareizo un nepareizo, dzīvību un nāvi .... 

Te mazs ieskats, lai sajustu vidi:

Teatro Oficina (pilnais nosaukums Teat(r)o Oficina Uzyna Uzona) ir viens no nozīmīgākajiem avangarda teātra kolektīviem Brazīlijā, kas atrodas Sanpaulu pilsētas Bixiga (Bela Vista) rajonā. Tas ir brazīliešu kontrkultūras, tropikālisma un politiskā teātra simbols.

Dibināšana un izcelsme

Teātris dibināts 1958. gadā kā amatieru grupa Sanpaulu Universitātes (USP) Juridiskās fakultātes (Faculdade de Direito do Largo São Francisco) studentu vidū, konkrēti Centrā Acadêmico XI de Agosto ietvaros. Dibinātāji bija studenti, tostarp galvenais līderis José Celso Martinez Corrêa (pazīstams kā Zé Celso, 1937–2023), Renato Borghi, Amir Haddad, Carlos Queiroz Telles un citi. Sākotnēji tas bija amatieru teātra grupa, kas ātri profesionalizējās 1960. gadu sākumā.

Vēsture un attīstība

60.gados teātris kļuva slavens ar provokatīvām izrādēm, piemēram, O Rei da Vela (1967, pēc Oswalda de Andrade) un Roda Viva (1968, Čiko Buarki), kas kritizēja militāro diktatūru un izraisīja skandālus. Pēc ugunsgrēka 1960. gadu beigās ēka tika pārbūvēta, bet īsto renesansi piedzīvoja 1980.–1990. gados, kad arhitekte Lina Bo Bardi kopā ar Edsonu Elito radīja ikonisko telpu – garu, šauru "ielas" skatuvi ar stāvošām tribīnēm abās pusēs, lieliem logiem un bīdāmu jumtu. Ēka atklāta 1994. gadā un 2015. gadā The Guardian to nosauca par labāko teātra ēku pasaulē arhitektūras ziņā.

Zé Celso vadīja teātri līdz savai nāvei 2023. gadā. Viņa stilu raksturoja antropofāgija (kultūru "apēšana" pēc Oswalda de Andrade manifesta), kailums, orgiastiskas ainas, kolektīva radīšana un politisks aktīvisms.

Slavenas izrādes

Starp slavenākajām izrādēm ir :

• O Rei da Vela (tropikālisma manifests),
• Roda Viva (uzbrukums no labējiem),
• Os Sertões (2002–2007, milzīgs cikls pēc Euclides da Cunha romāna),
• Bacantes un Macumba Antropófaga.

Teātris bieži provokēja ar atklātām seksa ainām, kailumu un kritiku pret varu, izraisot cenzūru diktatūras laikā.

Pašreizējais stāvoklis (2025)

Pēc Zé Celso nāves teātri vada viņa atraitnis Marcelo Drummond. Kolektīvs turpina darboties, straumē izrādes YouTube kanālā un cīnās par apkārtējās teritorijas saglabāšanu (konflikts ar Silvio Santos grupu par torņu būvi). Teatro Oficina paliek dzīvs kultūras pretestības centrs Sanpaulu centrā, apvienojot teātri, arhitektūru un urbāno aktīvismu.