Château de la Garoupe

Château de la Garoupe ir grezna pils (šato) Francijas Rivjērā, Antibes apkārtnē, Cap d'Antibes pussalas galā, netālu no Garoupe pludmales. Tas ir viens no slavenākajiem īpašumiem reģionā, pazīstams ar savu elpu aizraujošo Vidusjūras skatu, plašo 10 hektāru lielo ainavisko parku un arhitektūras eleganci. Personas, kuras izvēlējās šo vietu pils celtniecībai, saprata, ko dara. Ēka ietver galveno savrupmāju (ap 1300 m²), piecas papildus ēkas, peldbaseinu, tenisa kortu, džakuzi, strūklakas. Tā ir slēgta publikai, bet tās ārējais izskats un lieliskā kāpņu kaskādes josla, kas ved uz pludmali, ir redzama no Sentier du Littoral pastaigu takas.

Būvniecība

• Celtniecības sākums ir 1907. gads.

• Celtnieks/īpašnieks: Britu parlamenta loceklis (MP) Čārlzs Maklarens (Charles McLaren), Aberkonveja barons (Baron Aberconway), kurš iegādājās 1,6 hektāru zemi Cap d'Antibes pussalas galapunktā.

• Arhitekts: Angļu arhitekts Ērnests Džordžs (Ernest George), sadarbībā ar savu audzēkni un partneri Alfredo Bovmenu Jeitsu (Alfred Bowman Yeates). Ēka ir būvēta angļu stilā ar garu fasādi, pusmēness logiem un garu majestātisku kāpņu joslu, kas ved tieši uz jūru.

• Paplašināšana - vēlāk, 20. gadsimta sākumā, īpašumu paplašināja Maklarenu znots, lords Henrijs Normans (Sir Henry Norman), pievienojot papildu stāvu, viesu mājas (dažas no tām palika nepabeigtas) un citus labiekārtojumus, atbilstoši laika prasībām.

Īpašnieki, lietotāji un nomnieki

Greznās ēkas vēsturi veido ne tikai lieliskais arhitektu darbs, bet arī personas, kuras tā vai citādi ir saistītas ar šo vietu. Īpašums ir piedzīvojis vairākass īpašnieku maiņas. Tie vienmēr ir bijuši sabiedrībā zināmi, ļoti bagāti un ietekmīgi cilvēki, par kuriem atceras arī pēc viņu nāves. Lūk, galvenie:

1. Čārlzs Maklarens un Laura Maklarena (Baron un Baroness Aberconway). 

Viņi bija sākotnējie īpašnieki laika periodā 1907–20. gs. vidus.
Laura personīgi uzturēja dārzu, kurā bija 12 metru augstas rozes, īrisi un begonijas; dārzs piedalījās Kotdazūra dārzu konkursos. Ēka kalpoja aristokrātu ģimenei kā vasaras rezidence.

2. Florensa Normana un lords Henrijs Normans (Maklarenu meita un znots).

Viņi saņēma grezno īpašumu mantojumā no Maklareniem un bija īpašnieki  laikā no 20. gs. 20.–50. gadiem.
Normans ģimene paplašināja īpašumu, pievienojot viesu ēkas.

3. Kopš 20. gs. vidus –1990. gadiem

Šis ģimenes mantojumu izmantoja nomnieki. Ēka tika izīrēta un to daļēji vai pilnībā izmantoja slavenības, tostarp komponists Kоуl Porters (Cole Porter) ar viņa sievu Lindu, kā arī mākslinieks Pablo Pikaso.
Tāpat te viesojušies rakstnieks Ernests Hemingvejs (Ernest Hemingway) un citi kultūras darbinieki.

4. 1996.–2013. gads - "Jauno krievu ēra"

1996.gadā, kad daudzviet pasauli pārsteidza vērienīgi darījumi, kas saistīti ar t.s.s "jaunajiem krieviem", kas izcēlās ar pēkšņu pasakainas naudas iegūšanu, īpašumu iegādājās Krievijas ietekmīgais oligarhs Boriss Berezovskis (Boris Berezovsky). 

Darījuma detaļas publsiki nav zināmas, taču, šis bija periods, kad daudzas Eiropas aristokrātiskās ģimenes pārdod vēsturiskos īpašumus, lai segtu uzturēšanas izmaksas, izmantojot iespēju, kad jaunbagātnieki spēja īpašumus pirkt par samērā par augstām cenām, par kadām citos apstākļos varētu tikai sapņot. Šāda rīcība noteikti ir saistīta ar nenormāli Augstajām uzturēšanas izmaksām: milzīgais 10 hektāru lielais parks, krāšņais un elitārais dārzs (ar retām rozēm, pergolām, citiem ekzotiskiem un gadu desmitiem iekoptiem augiem),  un vairākas ēkas (ieskaitot nepabeigtas viesu mājas) uzturēšana 20. gadsimta otrajā pusē prasīja arvien ievērojamākus resursus. Pēc Otrā pasaules kara bagātnieku elites ģimenes bieži saskārās ar nodokļiem un inflāciju, kas padarīja šādus īpašumus par slogu.

Krievu oligarhs to iegādājās par 8,4–22 miljoniem eiro. Berezovskis to izmantoja kā privāto rezidenci, bet darījums tika formēts caur starpniekiem (piem., investīciju kompānija Sifi un Žans Luī Bordess kā "aizsegs"), optimizējot nodokļu izmaksas un citus ar pirku saistītos izdevumus. Šajā laikā Berezovskis jau bija Putina kritiķis, bet kurš, atšķirībā no citiem Krievijas oligarhiem un jaunbagātniekiem, jau bija paspējis pārrēķināties ar savu spēku, nenovērtējot Putinu, kā savu pretinieku.

5. Periods pēc Berezovska laiks - 2013.–2023. gadi

Pēc Berezovska nāves, kad klajā nāk daudzas ar darījumu saistītas detaļas, pils kļūst par Francijas valsts konfiscēts īpašumu.

Īpašums nonāca tiesas prāvās par naudas atmazgāšanum, saistīts ar Krievijas prasību pret oligarhu.
Konfiscēts 2015. gadā, 10 gadus bija tiesas procesā ar parādniekiem (piem., Romāns Abramovičs un Aeroflot).
Pārdots izsolē 2023. gadā par aptuveni 65 miljoniem eiro (neskatoties uz 158 miljonu eiro novērtējumu). Par šādām summām iepriekšējie īpašnieki par iedomāties nevarēja.

6. Kopš 2023. gada novembra pils īpašnieks ir Džeins Kums (Jan Koum), WhatsApp līdzdibinātājs un miljardieris, ukraiņu izcelsmes ASV pilsonis. Viņš iegādājās caur nekustamo īpašumu sabiedrību (SCI). Pašlaik izmanto kā privāto rezidenci.

Džeins Koums (Jans Borisovičs Kums (ukrainiski: Ян Борисович Кум, krieviski: Ян Борисович Кум):

• Dzimis Kijevā 1976. gadā, aizbrauca no Ukrainas 16 gadu vecumā (1992. gadā) kopā ar māti,  bēgot no antisemītisma un ekonomiskā haosa.
• Kopš tā laika nekādas saiknes ar Ukrainas politiku vai biznesu publiski nav zināmas - sākotnēji viņš dzīvoja ASV nabadzībā, saņēmot pat atbalsta pārtikas talonus, mācījās pats programmēt, strādāja Yahoo, bet pēc tam - dibināja WhatsApp.
• Zinot Ukrainas un Baidenu ģimenes koruptīvās saites, ar Koumu zināmas nav.
• Politiski ziedo gan republikāņiem, gan demokrātiem (tipiska Silīcija ielejas prakse), bet nav ne liels donors, ne aktīvs politiķis.
• Par Ukrainu viņš runā reti, bet pozitīvi – atbalsta ukraiņu bēgļus un ziedoja naudu pēc 2022. gada iebrukuma (caur privātiem kanāliem).

Tātad – tīrs tehnoloģiju miljardieris ar ukraiņu saknēm, bet bez jebkādām saitēm ar Ukrainas korupcijas lietām vai Baidenu ģimeni vai demokrātu partiju. Kā zināms, Baidena dēls Hanters bija Burisma Holdings direktoru padomē, saņemot ikmēneša algu 50.000$ apmērā. Holdings bija saistīts ar Dabasgāzes un naftas ieguvi Ukrainā (galvenokārt Harkivas, Dņepropetrovskas un Poltavas apgabalos, tam bija tieša saikne ar Mykola Zločevski - bijušo Ukrainas ekoloģijas ministru Janukoviča laikā (2010–2012), kurš bija viens no klasiskajiem postpadomju oligarhiem, kādu netrūka arī Ukrainā. Trampa impīčmenta laikā kļuva zināms, ka Džo Baidens vēl kā viceprezidents esot spiedis uz Ukrainu atlaist ģenerālprokuroru Šokinu, baidoties, ka tas varētu skārt viņa dēla biznesu Burisma holdingā. Taču, kā pēc tam tika apgalvots, ka Šokins bija tik korumpēts, ka pat nedomāja skārt Burisma lietas,

Publiskie notikumi, kas saistīti ar pils vēsturi

Château de la Garoupe ir saistīta ar bagātīgu sociālo un kultūras dzīvi, publiskiem pasākumiem, bet, piemēram, info par pils tiešu parādīšanos kādā filmā, nav atrodama nav atrodama. Tā, nenoliedzami, ir bijusi slavenību pulcēšanās slēgta vieta. 

• Kultūras un sociālie notikumi:

  1. gs. sākumā: Vasaras ballītes un dārza izstādes Kotdazūrā, kur viesojušies Pikaso, Hemingvejs, Kоуl Porter un citi. Tas bija "vecās pasaules" bagātnieku un aristokrātijas elites iecienīts punkts Francijas Rivjērā.

  2. gados: Berezovska ēra – jaunkrievu un oligarhu greznības simbols, kas saistīts ar postpadomju Krievijas ekonomisko haosu un luksusa ieguldījumiem ārpus tās.

  • 2013.–2023.: Tiesu drāma – īpašums kā naudas atmazgāšanas simbols, iesaistot Krievijas valdību, Abramoviču un Francijas iestādes. Pēc Berezovska nāves īpašums kļuva par "aizmirsto pili", bet piesaistīja mediju uzmanību gadījumos, kad tika runāts par "oligarhu mantojumu".

Nav tiešu pierādījumu par filmām, kur ēka būtu centrālais objekts (atšķirībā no citiem Cap d'Antibes pilīm, piemēram, Château de la Croix-des-Gardes filmā "Tender Is the Night"). Tomēr tā ir allaž pieminēta kā slavenību saistībā ar Pikaso, Hemingveja viesošanos, aristokrātijas atpūtu, iedvesmojušu literatūru un mākslu par Rivjēru.

• Kā minēts, mediji laiku pa laikam atgādināja par tās eksistenci, plaši atspoguļojot presē kā "oligarhu pili" (Bloomberg, France 24, Nice Matin).
  2023. gada pārdošana Koumam tika saukta par "miljardieru cīņu par Rivjēru". Tā ir redzama pastaigu takās un Google Maps skatos, bet privātums aizliedz jelkādu iekšējo filmēšanu.

Jebkurā gadījumā - šīi pils ar savu vēsturi, notkumiem simbolizē Francijas Rivjēras šarmu – no angļu aristokrātijas līdz oligarhu skandāliem un tehnoloģiju miljardieriem.