Drīzena piemineklis Pāvilam I, Jelgava (vieta)

Kurzemes hercoga gvardes pavēlnieks apakšpulkvedis barons Karls Vilhelms Heinrihs fon Drīzens (1746–1827) pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai 1795. gadā palika bez amata.

Tomēr baronu Sanktpēterburgā pamanīja jaunais ķeizars Pāvils I (1754–1801) un 1797. g. aicināja par savu adjutantu, bet nākamajā gadā iecēla par Kurzemes gubernatoru. Baronam tika uzdāvināta īpašumā mantojamā kroņa Ozolmuiža pie Jelgavas ar Valdekas pusmuižu, kuras pateicīgais Drīzens pārdēvēja par Paulsgnādi (no vācu val. Pāvila žēlastība) un Zorgenfreiju (Bez rūpēm).

Drīzena straujais karjeras kāpums radīja vairākas fantastiskas leģendas. Stāstīja, ka Pāvils pamanījis baronu kādā militārā parādē, ģērbušos līdz šim neredzētajā Kurzemes gvardes tērpā. Sekoja saruna, kuras iespaidā ķeizars uzreiz paaugstināja Drīzenu no apakšpulkveža par ģenerāli.

Vietā, kur krustojās ceļi uz abām muižām (mūsd. Kalnciema un Vecais ceļš), Drīzens uzstādīja pieminekli – marmora obelisku ar metāla lodi augšā. Divos medaljonos tika iekalta ķeizara monogramma un uzraksts vācu valodā: Pāvilam Petrovičam, visu krievu patvaldim, labvēlim 1797. gadā no Drīzenu ģimenes

Piemineklis netika izgatavots no jauna, bet pārvests no Lustes pils parka un papildināts ar jaunu uzrakstu. Lustē tas tika uzstādīts 1780. gadā par godu Prūsijas kroņprinča, nākamā karaļa Frīdriha Vilhelma II (1744–1797) vizītei. 19. gadsimtā Paulsgnāde ar Zorgenfreiju vairākkārt pārgāja dažādu muižnieku dzimtu rokās: no Drīzeniem pie Grothusiem, vēlāk pie Hāniem un galu galā pie Rekēm. Ar laiku pieminekļa vēsture tika aizmirsta, un to sāka uzskatīt par fon Reku īpašumu robežstabu.

Tautā radās jauna leģenda: it kā barons šeit kritis divkaujā un apbedīts. au 20. gs. sākumā ķeizara piemineklim bija nepieciešama restaurācija, jo viens tā gals bija pilnīgi sabrucis. Restaurācija tika īstenota tikai 20. gs. 20. gados, bet jau 1940. g. pavasarī pamatne atkal draudēja sabrukt. Pieminekļa mūžs noslēdzās 1944. g. kaujās.

Vēl vairākas desmitgades ceļu krustojumā nostāvēja tā pamatne, kuru dzērāji izmantoja kā galdu, līdz 2008. g. arī tā tika novākta.

https://jvmm.lv/