Kinoteātris "Pionieris"

Tātad, uz 1940. gada oktobri, kad iznāca Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lielo namu nacionalizāciju", kinoteātris Forum piederēja vismaz trim īpašniekiem. Un saskaņā ar likumu "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā", gadījumā, ja kinoteātris būtu dzīvojamā māja, Vilhelmam Nariņam varētu pienākties kāda īpašuma daļa Skolas ielā 2, Rīgā.

Tomēr Vidzemes priekšpilsētas Tautas deputātu padomes denacionalizācijas komisija ar 1992. gada 15. decembra lēmumu Nr. 389 un pēc tam Rīgas dome ar 1994. gada 4. marta lēmumu Nr. 245 apstiprināja Nariņam pilna īpašuma tiesības uz kinoteātri.

Šis lēmums bija prettiesisks trīs iemeslu dēļ.

1. Kinoteātris Pionieris vispār nebija pakļauts denacionalizācijai kā "namīpašums", jo gan 1940. gadā, gan 1991. gadā tas bija sabiedriska ēka.

2. Kinoteātris nacionalizācijas brīdī atradās juridiskas personas īpašumā, savukārt, Latvijas Republikas likumu "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem" Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma tikai 1993. gadā, proti, pēc tam, kad kinoteātris faktiski jau tika uzdāvināts Vilhelmam Nariņam.

3. Pat saskaņā ar likumu "Par namīpašumu denacionalizāciju" kinoteātris Pionieris nebija atdodams !!! jo 1962. gadā tas tika pilnībā rekonstruēts un pārbūvēts par vairāk nekā 65%, tādējādi atbilstot minētā likuma 2. pantā noteiktajam aizliegumam: "

Ja laikā līdz 1991. gada 30. oktobrim namīpašums ir pārbūvēts tā, ka lielāko daļu no tā sastāva (vairāk nekā 65 procentus) veido jauna būve, un pašreiz namīpašums pilnā mērā tiek izmantots sabiedriskajām vajadzībām, tas natūrā netiek atdots, bet bijušajam īpašniekam izmaksā kompensāciju, pamatojoties uz vērtējumu līdz 1940. gada 17. jūnijam".

Aplūkojot 1962. gadā veiktos darbus, A. Driba un O. Zakamennijs rakstīja: "...viena no lielākajām rekonstrukcijām, bet pēc būtības jaunbūve, ir kinoteātra Pionieris izveide. Izmantojot lielizmēra stiklus, autori ļoti drosmīgi veido nosacītas robežas starp ārējo un iekšējo telpu… Viss liecina par to, ka sarežģītais jautājumu loks, kas rodas, projektējot mūsdienu kinoteātri, tika ņemts vērā un veiksmīgi atrisināts". Bet denacionalizācijas komisija neiedziļinājās šādos sīkumos, pieņemot savu lēmumu sprinta tempā: tikai gadu pēc likuma "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" pieņemšanas bijušais zivju tirgotājs kļuva par sabiedriskas ēkas īpašnieku pašā Rīgas centrā.

Usjollagā mirušā Vasīlija Jemeļjanova meita Tatjana, kura atgriezās dzimtajā pilsētā no izsūtījuma, nomira bez bērniem , jo bija ar neatgriezeniski sabojātu veselību represiju laikā .
Fainšteinu ģimene tika iznīcināta Holokausta laikā.
Toties visnotaļ turīgo Nariņu neaiztika ne padomju vara, ne nacisti.

(skatīt arī Atmiņu sadaļā)

sirups pins