Powiedz o tym miejscu
pl

Bernhards Dīriķis

Dodaj nowe zdjęcie!

Bernhards Dīriķis (dzimis 1831. gada 23. janvārī [v.s. 11. janvārī], miris 1892. gada 6. septembrī [v.s. 25. augustā]) bija latviešu žurnālists, sabiedrisks darbinieks, jaunlatviešu kustības dalībnieks. Viņš bija tulkotāja, publicista Andreja Dīriķa brālis).

Dzimis Ērgļu pagasta mājās "Vējavas". Bērnību pavadījis Kurzemē, Jēkabmiesta (tagad Jēkabpils_ tuvumā, kur viņa tēvs rentējis muižu. Mācījies Tērbatas Skolotāju seminārā un studējis Pēterburgas Skolotāju institūtā.

No 1852. līdz 1858. gadam bija Ārensburgas (Kuuresaare) skolā par krievu valodas skolotāju.

Bernhards Dīriķis, 50.gadu vidū būdams mājas skolotājs vācu baronu fon Falkenu ģimenē Ārensburgā, iepazinās Oliviju fon Falkenu, savu nākamo dzīvesbiedri.

Gadu pēc laulībām piedzimst dēls Arturs, kurš vēlāk izmācās par mediķi, taču sieva nomirst pēc dzemdībām.

Pārcēlies uz Rīgu un pieņēmis vietu Vidzemes kamerālpalātā, t.i. kļuva par valsts ierēdni. Mēģināja nodibināt latviešu biedrību un laikrakstu., taču dažādu iemeslu dēļ šī iecere neizdevās. Nostrādājis četrus gadus Pleskavā par akcīzes ierēdni, viņš atgriezās Rīgā un pēc pāris gadiem realizēja savus agrākos nodomus.

1870. gadā sāka izdot nedēļas laikrakstu "Baltijas Vēstnesis" (bija arī tā redaktors), bet 1877. gadā nodibināja pirmo latviešu dienas avīzi "Rīgas Lapa".

No 1874. līdz 1876. gadam dzīvoja Rīgā, kopā ar "Lāčplēša" autoru Andreju Pumpuru atvēra grāmatveikalu.

1880. gadā abas avīzes nonāca akciju sabiedrības "Dīriķis un biedri" īpašumā, "Baltijas Vēstnesim" pārtopot par dienas avīzi "Rīgas Lapas" vietā, bet "Baltijas Vēstneša" vietā par nedēļas avīzi kļūstot "Balsij".

Pirmais Rīgas Latviešu biedrības (RLB) vadītājs. Viņa vadībā RLB tika izveidotas Teātra un Zinību komisijas, Katlakalnā uzstādīts piemineklis Garlībam Merķelim un tika uzcelts biedrības nams.

Sarakstīja pirmo latviešu rakstniecības vēsturi latviešu valodā “Latviešu rakstniecība” (1860.), kā literatūrkritiķis tajā lielu uzmanību pievēršot arī analizējamo darbu valodas kvalitātei.

Miris 1892. gada 25. augustā (6.09. pēc jaunā stila), Rīgā. Apglabāts Lielajos kapos

Avoti: T. Zeiferts Latviešu rakstniecības vēsture,  Vensku Edvarda Vecais hofrāts, Austrums 1892, 10. b. Puriņu Klāva Bernhards Jānis Dīriķis, Balt. Vēstn. 25 g. jubilejai par piemiņu, - 1.-13. lpp. - L-s, P. Atmiņas par B. D., Latvijas Vēstnesis 1925, 204. nrā. 1922, Kaudzītes Matīsa B. Dīriķis ar «Baltijas Vēstnesi», Atmiņas etc. I, 142, Rīgā 1924. Wikipedia.org

***

Piezīmju lauki: Bernhards Dīriķis bija Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs (1868-1870) Bernhards Dīriķis bija laikraksta "Baltijas Vēstnesis" izdevējs un redaktors  

Źródło informacji: lnb.lv

Brak miejsc

    loading...

        ImięRodzaj relacjiData urodzeniaData śmierciOpis
        1Arturs DīriķisArturs Dīriķissyn22.09.185501.07.1926
        2Andrejs DīriķisAndrejs Dīriķisbrat02.02.185308.01.1888
        3Jānis BisenieksJānis Biseniekskolega/koleżanka12.12.186403.02.1923
        4Kristaps BergsKristaps Bergskolega/koleżanka12.03.184306.03.1907
        5Andrejs PumpursAndrejs Pumpurskolega/koleżanka22.09.184106.07.1902
        6Krišjānis PārupsKrišjānis Pārupsznajomy17.09.186302.03.1939
        7
        Jānis Vītolskolega z klasy lub studiów20.05.182708.12.1889
        8Fricis BrivzemniekasFricis Brivzemniekaswyznawca tej samej idei01.11.184615.09.1907
        9Rihards Kārlis TomsonsRihards Kārlis Tomsonswyznawca tej samej idei26.04.183923.03.1884
        10Kaspars BiezbārdisKaspars Biezbārdiswyznawca tej samej idei12.08.180612.09.1886

        05.01.1822 | Iznāk latviešu laikraksta "Latviešu Avīzes" pirmais numurs

        Laikraksts pastāv līdz 1915. gadam, kad Kurzemē Krievijas okupāciju nomaina iebrukusī Vācijas armija

        Prześlij wspomnienia

        14.07.1862 | Sāk iznākt "Pēterburgas Avīzes"

        Prześlij wspomnienia

        19.02.1870 | Tiek iesvētīts Rīgas Latviešu biedrības pirmais nams

        Prześlij wspomnienia

        15.08.1884 | Āgenskalnā atklāta Rīgas Latviešu biedrības Reiņa meiteņu 2 klašu skola

        Ar Reiņa Stoķa un Remeša novēlētu kapitālu 12 000 rubļu apmērā Āgenskalnā atklāta Rīgas Latviešu biedrības Reiņa meiteņu 2 klašu skola-viena no retajām, kurā mācības notika latviešu valodā.

        Prześlij wspomnienia

        Dodaj słowa kluczowe