Vilis Olavs
- Data urodzenia:
- 18.05.1867
- Data śmierci:
- 28.03.1917
- Inne nazwiska/pseudonimy:
- Vilis Plute
- Kategorie:
- członek korporacji studenta, działacz społeczny, ksiądz/pastor, pedagog, nauczyciel, przedsiębiorca, publicysta
- Narodowość:
- łotewska
- Cmentarz:
- Ryga, Cmentarz Leśny
- Mācītājs,
- Rīgas Olava skolas priekšnieks,
- Ceturtās Rīgas savstarpīgās kredītbiedrības valdes loceklis,
- Talavia's filistrs,
- Lettonia’s filistrs,
- Teoloģijas un tirdzniecības zinātņu kandidāts,
- Baltijas bēgļu apgādības komitejas valdes loceklis,
Pirms simts gadiem starp turīgajiem latviešiem bija daudz altruistu. Viņi nebija ne savtīgi, ne alkatīgi, bet godprātīgi strādāja sabiedrības un Latvijas labā.
Šie latviešu nacionālisti nedomāja par lielu peļņu, bet gan par to, lai viņu darba augļus arī pēc viņu nāves varētu baudīt daudzi trūkumā nonākošie latviešu kalpa bērni.
Tāds bija arī Vilis Olavs, kurš Rīgā dibinājis vairākas komercskolas.
V. Olavs dzimis 1867. gadā Bauskas pilsmuižas Olavos kā vienkārša latvieša saimnieka dēls, un viņa jaunība pēc pāragras tēva nāves izrādījās trūcīga. Lai izkļūtu no trūkuma, jauneklim bija daudz jāmācās un jāstrādā.
Pēc Bauskas privātskolas beigšanas viņš mācības turpināja Jelgavas ģimnāzijā (Academia Petrina). Skolas brīvdienās jauneklim nācās strādāt smagus lauku darbus, un bieži vien ceļa gabalu no Jelgavas uz Bausku viņš nostaigāja kājām.
Neatlaidība, izturība un lielas darba spējas pārvar visu.
1891. gadā V. Olavs vienā no almanaha žurnāliem “Sēta, daba, pasaule” publicēja savu pirmo rakstu “Mūsu kalpu stāvoklis”, kurā runāja par cilvēku sociālo noslāņošanos. Studiju gados tapa virkne Latvijas vēsturei un etnogrāfijai veltītu rakstu. Viņš pirmais aicināja pilnīgāk izmantot vietējos un ārzemju arhīvus, lai labāk izpētītu Latvijas vēsturi. V. Olavs darīja daudz, lai taptu pirmā latviešu etnogrāfiskā izstāde Rīgā. Pēc tam viņš par šo izstādi izveidoja katalogu.
V. Olavs ir sekmējis arī K. Barona un A. Lerha-Puškaiša folklorista darbību.
Jau agri V. Olavs iesaistās Rīgas Latviešu biedrības darbā, sevišķi Zinību komisijā un Derīgu grāmatu nodāļā.
Kopā ar F. Kārkluvalku 1893. gadā viņš saraksta grāmatu par RLB pirmajiem 25 gadiem, atzīstot, ka pirms 25 gadiem, kad tika dibināta Latviešu biedrība, latvieši bija nabagāki, toties vairāku ideālu spārnoti.
Grāmatā V. Olavs vaicā: “Vai patiesi mēs, latvieši, vairs nekā cita neprotam cienīt un atzīt, kā tikai naudu un mantu?”
Viņš saskata, ka latviešu garīgajā dzīvē iestājies pagrimums, kūtrums, bet pašā biedrības vadībā sākušās ķildas un nesaskaņas.
1921. gadā V. Olava mirstīgās atliekas tika pārapbedītas no pagaidu kapa vietas Pēterburgas Jēzus baznīcas kapličā (V. Olavs miris Somijā, Koonkalas sanatorijā).
1927. gadā tika uzstādīts kapa piemineklis pēc tēlnieka Burkarda Dzeņa meta. Kapa piemineklis ir veidots no šūnakmens ar bronzas portretcilni, pieminekļa augšējā daļā ir iekalts V. Olava citāts: "Neviens upuris savas dzimtenes dēļ latvietim nav par dārgu".
Viļa Olava sieva Frīda bija skolotāja, vēlāk Olava fonda un biedrības "Māte un bērns" valdes locekle.
Avots : www.saskarsmei.lv, www.zudusilatvija.lv
Brak miejsc
Imię | Rodzaj relacji | Opis | ||
---|---|---|---|---|
1 | Jēkabs Plutte | ojciec | ||
2 | Dārta Plutte | matka | ||
3 | ![]() | Vilis Olavs | syn | |
4 | Aleksandrs Olavs | syn | ||
5 | Jānis Olavs | brat | ||
6 | ![]() | Frīda Olava | żona | |
7 | Grieta Beinerte | ciotka | ||
8 | ![]() | Marīna Olava | synowa | |
9 | ![]() | Olga Olava Kaufmane | synowa | |
10 | Cecīlija Anna Olava | szwagierka | ||
11 | ![]() | Olga Beatrise Nagobada | wnuczka | |
12 | Anna Maruta Grambergs | wnuczka | ||
13 | ![]() | Vilis Plūdons | kuzyn | |
14 | ![]() | Augusts Lejenieks | kuzyn | |
15 | ![]() | Alfrēds Andersons | przyjaciel | |
16 | ![]() | Arveds Bergs | kolega/koleżanka | |
17 | ![]() | Krišjānis Pārups | znajomy | |
18 | ![]() | Vilgelm Knorin | wyznawca tej samej idei | |
19 | ![]() | Janis Rozentāls | wyznawca tej samej idei | |
20 | ![]() | Jānis Vārsbergs | wyznawca tej samej idei | |
21 | ![]() | Kārlis Zariņš | wyznawca tej samej idei | |
22 | ![]() | Antonija Lūkina | wyznawca tej samej idei | |
23 | ![]() | Līna Barone | wyznawca tej samej idei | |
24 | ![]() | Gustavs Mangulis | wyznawca tej samej idei | |
25 | ![]() | Konstantīns Pēkšēns | wyznawca tej samej idei | |
26 | ![]() | Kaspars Biezbārdis | wyznawca tej samej idei | |
27 | ![]() | Matīss Kaudzīte | wyznawca tej samej idei | |
28 | ![]() | Ansis Lerhis - Puškaitis | wyznawca tej samej idei | |
29 | ![]() | Jūlijs Madernieks | wyznawca tej samej idei | |
30 | ![]() | Pēteris Blaus | wyznawca tej samej idei | |
31 | ![]() | Ādolfs Alunāns | wyznawca tej samej idei | |
32 | ![]() | Gustavs Reinhards | wyznawca tej samej idei | |
33 | ![]() | Jānis Veismanis | wyznawca tej samej idei |
28.07.1914 | Sākas pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp Sabiedrotajiem Antantes (Antante (no franču entente - saprašanās) bija 1907. gadā izveidota valstu savienība starp Lielbritāniju, Franciju un Krieviju vadībā) vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm (Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība- ietilpa Vācijas impērija, Austroungārija, Osmaņu impērija un Bulgārijas cariste) otrā pusē, kas ilga no 1914. 28. jūlija līdz 1918. gada 11. novembrim. Karš tika dēvēts arī par Lielo Karu, Nāciju karu un Karu, kas izbeigs visus karus. Karā kopā ar ieročiem rokās cīnījās 65 miljoni vīru. Vairāk kā 10 miljoni krita kaujas laukā, 8 miljoni pazuda bez vēsts, vairāk kā 20 miljoni guva ievainojumus.