Mērija Vilhelmīne Doroteja Grīnberga
- Дата народження:
- 21.01.1881
- Дата смерті:
- 30.09.1973
- Поховання дата:
- 05.10.1973
- По батькові:
- Frīdrihs
- Дівоче прізвище персони:
- Grosvalde
- Додаткові імена:
- Merija Grinbergs; Grinberģe
- Категорії:
- , Ремісник
- Громадянство:
- латиш
- Гробниця місце:
- Grīnbergi, kapa vieta
- Кладовище:
- Rīgas 2. Meža kapi (Braslas kapi)
Tautas daiļamatniecības pētniece. Mākslinieka Jāzepa Grosvalda māsa. 1907.gadā precējusies ar mācītāju Jāni Grīnbergu, dzīvoja Pēterpilī. Grīnbergs mirst jau 1923.gadā un Mērija atgriežas Latvijā un apmetas tēva mājā Aspazijas bulvārī, kur ierīko arī savu Latvijas mākslas priekšmetu un tautas tērpu veikalu.
***
Mērija Grīnberga (Grosvalde) (1881–1973).
Frīdrihs un Marija Grosvaldi nebija atzinuši gleznotāju Jani Rozentālu par vecākajai meitai piemērotu partiju.
Pēc laulībām ar Jāni Grīnbergu 1907. gadā dzīvo Pēterburgā, pēc viņa nāves 1924. gadā pārceļas uz Rīgu. Mērijai pieder pirmais latviešu tautas tērpu salons Aspazijas bulvārī 20, viņa aktīvi iesaistās latviešu tautastērpu izveidošanas un popularizēšanas procesos 20.–30. gados, ir Dziesmu svētku tautas tērpu komisiju locekle.
Avoti:
- http://www.mumspatik.lv/simtgades-filmas-merijas-celojums-pirmizrade/
- https://www.rigaslaiks.lv/agora/merijas-skatiens-18491
***
Uzņēmuma "Merija Grinbergs, latviešu lietišķās mākslas priekšmetu tirgotava" darbība sākta 1926. gada 11. jūnijā. Rīgas apgabaltiesas tirdzniecības reģistrā "A" ar reģistra 3660. numuru, pamatojoties uz tirdzniecības reģistra tiesneša 1936. gada 12. marta lēmumu, ierakstīta vienpersonīga tirgotāja Merija Grinbergs, dzimusi Rīgā 1881. gada 21. janvārī, dzīvo Rīgā, Aspazijas bulvārī 2, dzīv. 3. Arī uzņēmums atrodas Rīgā, Aspazijas bulvārī 2. [Pēc citiem avotiem - Aspazijas bulvārī 20.]
Ēka ir ievērojamā sabiedriskā un politiskā darbinieka Frīdriha Grosvalda un viņa ģimenes bijušais namīpašums un Grosvaldu ģimenes dzīvesvieta.
20. gs. 20. - 30. gados ēkas 2. stāvā atradās Grosvaldu ģimenes dzīvoklis, bet 1. stāvā - Jāzepa Grosvalda māsas - tautas daiļamata pētnieces un popularizētājas Mērijas Grīnbergas (1881-1973) tautas tērpu un tautas mākslas salons.
2006. gada 27. aprīlī pie šīs ēkas atklāta piemiņas plāksne - veltīta
- advokātam, Rīgas Latviešu Biedrības priekšsēdim (1885 - 1919), Latvijas sūtnim Skandināvijas valstīs Frīdriham Grosvaldam (1850 - 1924), kā arī viņa bērniem
- - izcilajam latviešu gleznotājam Jāzepam Grosvaldam (1891 - 1920); Latvijas sūtnim Eiropas valstīs,
- Tautas Padomes loceklim Oļģertam Grosvaldam (1884 - 1962) un
- tautas daiļamatniecības pētniecei Mērijai Grīnbergai (1881-1973).
Avoti:
- Latvija Amerikā, Nr. 18 (06.05.2006.)
- Valdības Vēstnesis, Nr. 65 (19.03.1936.)
***
1926. gadā ēkā Aspazijas bulvārī 2 (toreiz Teātra bulv.) – laikā, kad nesen kā nodibināta jaunā Latvijas valsts, aktualizējies nacionālās identitātes jautājums un pieaugusi vispārējā interese par tautas mantojumu, – tika atvērts pirmais lietišķās mākslas salons. Tā īpašniece nāca no latviešu “aristokrātijas” aprindām un bija advokāta, ilgstoša Rīgas Latviešu biedrības vadītāja Fridriha Grosvalda vecākā atvase Mērija Grīnberga (dzim. Grosvalde, pazīstamā gleznotāja Jāzepa Grosvalda māsa).
Viņas meita autobiogrāfijā stāsta: “Mana māte, kurai uz rokām bija divi nepilngadīgi bērni, neesot citai specialitātei kā rokdarbu prasmei, ķērās pie tautas tērpu un rotājumu izgatavošanas.” Salonā varēja iegādāties dažādus lietišķās mākslas izstrādājumus (tostarp darbnīcas “Baltars” porcelānu), tautas tērpus un rotaslietas, un tas rūpējās arī par latviešu etnogrāfijas popularizēšanu gan vietējā mērogā, gan Eiropā. Mērijas Grīnbergas salona darinājumi tikai izstādīti dažādās Eiropas mākslas izstādēs – Helsinkos (1933), Budapeštā (1936), Parīzē (1937). Salonā darinātie tautas tērpi tika arī godalgoti Latviešu Dziesmu svētku tērpu skatēs. Salons pastāvēja līdz Otrā pasaules kara laikam un tika slēgts 1946. gadā.
1966. gadā šajā pašā vietā tika atvērta līdzīga rakstura iestāde – viena no kombināta “Māksla” filiālēm. Pirmajā stāvā tika izstādīta lietišķā māksla, bet otrais stāvs bija atvēlēts glezniecībai un grafikai. Līdz ar blakus esošās viesnīcas “Rīga” rekonstrukciju 1985. gadā salonu slēdza.
Taču pavisam drīz Grosvaldu nama mākslas aura tika atjaunota – 1992. gadā ar mākslinieku Ivara un Helēnas Heinrihsonu izstādi durvis šajās telpās vēra Ineses Riņķes vadītā “Rīgas galerija”, kas pārstāvēja tādus mūsdienu māksliniekus kā Ieva Iltnere, Frančeska Kirke, Ritums Ivanovs u. c.
Diemžēl 2013. gadā vērienīgo viesnīcas “Rīga” rekonstrukcijas darbu dēļ vairāk nekā 20 gadus ilgusī “Rīgas galerijas” darbība piespiedu kārtā tika pārtraukta, un šobrīd salona telpas stāv neizmantotas.
Avots: http://www.delfi.lv/news/latvijas-makslai-200/makslas-galerijas-riga.d?id=49177593
***
30. septembrī no mums šķīrusies Merija Grīnberga, dzim. Grosvalde (dzim. 1881. g. 21. janvārī). Izvadīšana 5. oktobrī plkst. 17 no II Meža kapu kapličas (pie ūdenstorņa).
Avots: Rīgas Balss (03.10.1973.)
Джерело: geni.com
немає місць
Iм'я зв'язок | Тип відносин | Опис | ||
---|---|---|---|---|
1 | Frīdrihs Arnolds Grosvalds | Батько | ||
2 | Marija Elizabete Grosvalde | Мама | ||
3 | Emanuel Grinberg | Син | ||
4 | Mērija Lote Grīnberga | Дочка | ||
5 | Fēlikss Pēteris Frīdrihs Grosvalds | Брат | ||
6 | Jazeps Grosvalds | Брат | ||
7 | Oļģerds Pēteris Frīdrihs Grosvalds | Брат | ||
8 | Eva Renata Grosvalde | Сестра | ||
9 | Margarēta Ternberga | Сестра | ||
10 | Līna Grosvalde | Сестра | ||
11 | Eva Friderika Marta Grosvalde | Сестра | ||
12 | Jānis Grīnbergs | чоловік | ||
13 | Marta Leontīne Šarlote Vaholdere | Тітка | ||
14 | Austra Grīnberga | невестка | ||
15 | Helmuts Ternbergs | Шурин | ||
16 | Janis Rozentāls | Друг | ||
17 | Anna Brigadere | Знакомый | ||
18 | Mihails Kublinskis | Знакомый | ||
19 | Mikelis Geistauts | Подчиненный |
Не вказано події