Mihails Kublinskis

– No jūsu, kā pats sakāt, veselīga skeptiķa, teiktā, tomēr strāvo cerīgums. Kas palīdz to uzturēt?

– Pirmais, ko esmu iemācījies, cenšos, gribu palīdzēt pats sev. Izmantoju gan burkānu, gan pātagu. Mana publiskā profesija, kas liek iet aktieru ansambļa priekšā, nevaru viņiem parādīt, ka manī ir disharmonija. Man jānāk pārliecinoši – viņiem man ir jātic. Viegli nav, tomēr tas ir panākams. Un tas arī uztur pie veselīga gara. Te jau var savienot intelektu ar dvēseli puslīdz labā sakarībā. Ja abas lietas ir līdzsvarā, nepārmāc viena otru, tad ir brīnišķīgi.

A. Kaukules intervija 2014.g. 

***

Mihails Kublinskis (dzimis Rīgā) bija latviešu režisors, viens no Latvijas Nacionālā teātra un klasiskās režijas simboliem.

1957. gadā sācis strādāt Nacionālajā teātrī par rekvizitoru un aktieri. 

1965. gadā Kublinskis absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes Režijas nodaļu.  

1966. gadā kļuvis par Nacionālā teātra režisoru. Laika posmā no 1987. līdz 1989. gadam bijis teātra mākslinieciskais vadītājs.

Iestudējis izrādes Rīgas Operetes teātrī, Operas un baleta teātrī, Rostokas Tautas teātrī un Maskavas teātrī "Sovremeņņik". 

1973. gadā iestudējis Dziesmu svētku simtgades noslēguma koncertu.

Nacionālā (Drāmas) teātra skatītāju atmiņā visspilgtāk palikušas Kublinska iestudētās izrādes

"Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens"(1967),

"Vasara Noānā" (1969),

"Santakrusa" (1971),

"Elektra – mana mīla" (1977),

"Lauva ziemā" (1979),

"Hamilkara kungs"(1981),

"Romeo un Džuljeta" (1984),

"Bezkaunīgie veči" (1990),

"Heda Gablere" (1991),

"Acālija" (1992),

"Dziedoņi ērkšķu krūmā" (1993),

"Ceplis" (1995),

"Aija" (2009),

"Pulkstenis ar dzeguzi" (2014).

2005. gadā par nopelniem latviešu teātra attīstībā apbalvots ar augstāko apbalvojumu – Trīs Zvaigžņu ordeni.

2017.g. Saņēmis Latvijas teātra "Spēlmaņu nakts 2016/2017" balvu nominācijā "Par mūža ieguldījumu Teātra mākslā". 

Mihaila Kublinska brālis bija pazīstamais komponists, dziesmu "Zemeņu lauks" un "Noktirne" autors Aleksandrs Kublinskis (1936-2018).

***

Valsts policijas darbinieki sestdien, 28. martā, pēc izsaukuma ieradušies dzīvoklī Krišjāņa Barona ielā Rīgā un pēc durvju atvēršanas dzīvesvietā atraduši mirušu cilvēku, Jauns.lv apstiprināja Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Elīna Priedīte.